Lipīgas melodijas un teksti ar bagātīgām dzīves gudrībām – tā savas dziedātās dziesmas raksturo Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis, kurš krājumā apkopojis apkaimes teicēju saglabātas un tautā iemīļotas dziesmas.
"Tad, kad es sāku dziedāt, tad es ar sajūsmu klausījos, kā dzied vecās dziedātājas, cik viņas skaisti dzied un cik bagāta ir viņu dziesmu lāde. Klausījos, centos daudzas iemācīties un paturēt prātā, un vienmēr domāju, kā būtu, ja tās varētu kaut kā saglabāt?" sacīja ansambļa dziedātāja un teicēja Antonija Toma.
"Pamatā tās ir par gadalaikiem, darba dziesmas. Cilvēka dzīve iet līdz ar dabu. Dabā notiek tas un tas, arī cilvēka dzīvē kaut kas mainās. Ir par precībām. Dažādas sadzīviskas dziesmas," piebilda Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Antoņina Krakope.
Dziesmas ievāktas no vairākām teicējām, tās savās vācelītēs likušas, klausoties savā saimē un arī fiksējot vecākās paaudzes dziedātās melodijas.
"Daudzas teicējas ir viņsaulē. Ir palikušas tikai dažas teicējas, kuras tagad varētu dziedāt. Te ir citādākas galotnes, piemēram, citur saka "poša", bet mēs sakām "paša". Katrs teicējs nedaudz citādāk dzied. Varbūt kāda viena notiņa nebūs tāda, kāda viņam patīk, bet otrs teicējs nedaudz citādāk to dara," atzina ansambļa dziedātāja, projekta vadītāja Marija Bukša.
Izveidotā krājuma mērķis ir saglabāt latgalisko dzīvesziņu un tikumus.
Dzimtās saknes īpaši stiprina Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis, kuram pērn apritēja 45 gadi, un tas ir viens no vecākajiem zināmajiem tradīciju kopējiem Ziemeļlatgalē.
"Man tā šķiet, ka šī mūsu puse, Baltinava, tālāk iet Upīte, Medņeva, Rekova, Viļaka, ir ļoti dziedoša puse. Piemēram, mums ansamblī dziedāja Lūcija Keiša, kurai visa ģimene bija muzikanti. Agrāk kāzas bija trīs četras dienas. Tie muzikanti, viņi arī pamainījās, piemēram, mums dziesmas ir līdzīgas ar Upīti," sacīja Krakope.
"Tā ir vienreizēja sajūta, ka tu vari dziedāt to, kas nāk no folkloras, no tautas. Arī sajūta, ka es dziedu kaut ko svarīgu, kas ir paliekošs mūsu tautai, nākamajiem, jaunajiem dziedātājiem," piebilda Toma.
Krājuma veidotājas atzina, ka aizvien ir vēl daudzas neapkopotas vai piemirstas dziesmas. Izveidoto krājumu izmantos arī citi Baltinavas puses tradīciju kopēji kā folkloras kopas, kapelas un mūzikas skolas.
