Šī gada 10. oktobris kļuva par pirmo trauksmes zvanu daudzām skolām Latvijā, saņemot terorisma draudu vēstules. Ne viena vien izglītības iestāde, neraugoties uz policijas paziņojumu, ka tie ir zema riska draudi, uzsāka evakuāciju.
Neskaidrības un bažas, kā rīkoties, joprojām pastāv, vēstules turpina pienākt arī šonedēļ, kad skolās ir brīvlaiks, apliecināja Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova. "Arī šodien dažas skolas ir saņēmušas vēstules, viņi lika mums paskatīties uz procesiem nedaudz citādāk."
Šo pēdējo nedēļu laikā pēc draudu vēstuļu saņemšanas pašvaldības policijas darbinieki Daugavpils izglītības iestādēs jau bija kļuvuši par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu.
"Praktiski gandrīz trīs nedēļas, faktiski līdz brīvdienām, pastāvīgi atradāmies skolās un ar savu klātbūtni mēģinājām palielināt drošības situāciju un sajūtu," atzina Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Aleksandrs Linkevičs.
Šie procesi pašvaldību ievirzījuši uz domu par īpaša projekta īstenošanu izglītības iestādēs.
"Nav tāda jēdziena kā zema līmeņa draudi, arī vismazākais apdraudējums skolā katram vecākam ir augsta līmeņa draudi," sacīja bezpartejiskais Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.
"Droša skola" nozīmētu vairāku pasākumu ieviešanu pašvaldības izglītības iestādēs un vienota operatīvās vadības centra izveidi.
"Katra no izglītības iestādēm obligātā kārtā tiktu aprīkota ar drošības sistēmām, ar personu identificēšanu pie skolas, kas ierobežotu tajās ienākt nepiederošām personām. Tāpat iestādes būtu aprīkotas arī ar videonovērošanas sistēmām. Daudzas izglītības iestādes Daugavpils pašvaldībā jau ir aprīkotas ar elektroniskajām sistēmām. Tās būtu jāsalāgo ar pašvaldības policiju kā kārtības uzturētāju – ar videonovērošanas centru, veidojot vienotos operatīvās vadības centrus. Mēs aicinātu ar savu klātbūtni un darba pienākumiem piedalīties arī Valsts policiju," skaidroja Elksniņš.
Šāds projekts "Droša skola" būtu jāīsteno visā Latgales reģionā, apliecināja Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs un Balvu novada domes vadītājs Sergejs Maksimovs.
"Mēs esam skatījuši šo iniciatīvu, kas nāk no Daugavpils pašvaldības. Mēs skatām to kā kopēju projektu un domājam, kā to visu sasaistīt, tam redzam lielu potenciālu," pauda Maksimovs.
Šādam projektam nepieciešams finansējums, un tādu varētu piesaistīt, ar iecerēm dalījās Daugavpils pašvaldības vadītājs. "Mēs esam salikuši aptuvenās izmaksas visās 48 pašvaldības izglītības iestādēs – skolās un pirmskolas iestādēs. Mēs redzam, ka šobrīd valstī ir pieejams un iezīmēts finansējums jaunajām tehnoloģijām gan Latvijai kopumā, gan arī Latgales reģionā."
Nepieciešamais finansējums projektam "Droša skola" noteikti tiks atrasts, cerīgs ir Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs. "Izstrādājot šādu sadarbības projektu, tā iespēja dabūt līdzfinansējumu šādai aktivitātei būs ļoti augsta."
Tikmēr Daugavpils pašvaldība caur šo projektu saredz vēl citus būtiskus drošības aspektus izglītības iestādēm. "Tas ļaus mums īstenot vairāk kopīgu preventīvo pasākumu, ļaus pašvaldības policijai būt vairāk skolās, risināsim jautājumu gan par fizisko drošību, gan emocionālo drošību, kopā strādāsim pie programmas vardarbības nepieļaušanai skolās," piebilda Isupova.
Projekta "Droša skola" ieviešana dzīvē Latgales reģionā noteikti prasīs vismaz gadu un arī finansējumu vairāku miljonu eiro apmērā.
