Šobrīd krīzes dzīvokļa pakalpojumu nodrošina tikai atsevišķas pašvaldības no saviem līdzekļiem. Turpmāk visā valsts teritorijā būs pieejami krīzes dzīvokļi.
Krīzes dzīvokļi būs pieejami augsta vardarbības riska gadījumos, kad cilvēka dzīvība un veselība ir apdraudēta
un to apliecina sociālā dienesta vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja speciālista veikts novērtējums par vardarbībā cietušo pilngadīgu cilvēku ar nepilngadīgiem bērniem, kā arī par citiem cilvēkiem, ar kuriem cietušais pirms pakalpojuma saņemšanas ir dzīvojis nedalītā mājsaimniecībā.
Tāpat nepieciešamības gadījumā iespējams saņemt individuālās speciālistu konsultācijas vai uzticības personas atbalstu ar ikdienas dzīves jautājumiem saistītu problēmu risināšanā.
Izmaksas par krīzes dzīvokli valsts sniegs līdzīgi, kā tiek noteikts mājokļa pabalsta apmērs. Proti, ņemot vērā izmaksas par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām), par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām, kā arī ar telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu saistītos izdevumus, izdevumus par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju un citas ar pakalpojuma nodrošināšanu saistītās izmaksas.
KONTEKSTS:
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") uzdevusi Tieslietu ministrijai pilnveidot Kriminālprocesa likumu, nosakot vardarbību ģimenē kā prioritāri izskatāmu kriminālprocesu.
Pēdējos gados Latvijā realizētas dažādas kampaņas, kas mudina atpazīt un neklusēt, ja blakus pamanām vardarbību ģimenē. Centrs "Marta" pērn rehabilitāciju sniedza teju 700 cietušajiem – galvenokārt sievietēm.
Ja ir aizdomas par vardarbību, jāzvana uz 110. Pilsētā policijai jāierodas 15 minūšu laikā, laukos 25 minūtēs.
