Skolās šajā mācību gadā pieeja atšķiras. Jaunā satura ietvaros plānots no nākamā gada ieviest jaunu vērtēšanas noteikumu, ka skolēns vienā priekšmetā drīkstēs uzlabot tikai vienu atzīmi. Šis gads noteikts par pārejas periodu, kad skolas varēja izvēlēties, vai to ieviest jau tagad.
Latvijas Radio Rīgas ielās uzrunāja skolēnus, prasot viņu viedokli un pieredzi atzīmju labošanā:
"Mums nav atļauts labot atzīmes. Vai, jūsuprāt, vajadzētu? Varbūt pat labāk, ka nevar. Liek skolēnam mācīties uzreiz. NV (nav vērtējuma) drīkst labot, bet jau uzrakstītus pārbaudes darbus nedrīkst."
"Tas motivē mācīties laicīgi, bet, ja būtu iespēja vismaz vienu atzīmi semestrī uzlabot, tad būtu labāk."
"Vienīgais, ko var labot, ir NV, bet atzīmes nevar labot, pat ja tu dabū divi."
Skolēnu, vecāku un nozares organizāciju viedokļi par plānoto pieeju ir ļoti atšķirīgi. Taču Rīgas 64. vidusskolas skolniece Paula Gļeba nolēma pieteikt iniciatīvu platformā "manabalss.lv", pieprasot ļaut labot vairākas nesekmīgas atzīmes.
"Šobrīd šī mācību sistēma daļai jauniešu sagādā grūtības un nāk līdzi ikdienas dzīvei kā papildu stress. Atzīmju labošana vienmēr ir stāsts par vienlīdzīgu attieksmi un nav stāsts par to, ka skolēns gūs papildu privilēģijas, kad dosies pārbaudes darbu pārrakstīt atkārtoti. Ir skolēni, kuriem ne vienmēr sanāk iegūt vēlamo atzīmi, neskatoties, cik liels darbs ir ieguldīts mācību procesā," norādīja iniciatīvas iesniedzēja.
Iniciatīva guva iedzīvotāju atbalstu, un otrdien Saeimas Mandātu komisijas deputāti nolēma iniciatīvu nodot izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Deputāti arī vienojās uzdot komisijai to izskatīt jau martā, lai ir pēc iespējas ātrāka skaidrība par vērtēšanas procesu nākamajā mācību gadā.
Izglītības un zinātnes ministrijā otrdien norādīja, ka neiebilst pret iniciatīvas tālāku skatīšanu.
Tikmēr vairāki eksperti atzina, ka, lai arī atbalsta iniciatīvas tālāku skatīšanu, ir pareizi ierobežot labošanas iespējas.
Latvijas Universitātes Izglītības fakultātes dekāne Linda Daniela sacīja: "Manuprāt, virziens ir pareizs. Bet es sadzirdu, ka mēs tajā kontekstā esam ļoti, ļoti fokusējušies uz vērtēšanu. Bet tas, ko es zinu, ka tur ir jābūt arī pirmsvērtēšanai, ko skolotājs dara."
Arī biedrībā "Mammām un tētiem" uzsāktās pārmaiņas atbalsta, taču aicina komunicēt ar sabiedrību un vecākiem par plānotajām izmaiņām, jo arī vecāki esot sašutuši, jo nezina, kāpēc šādas pārmaiņas ir svarīgas.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) uzsvēra, ka ir jārisina nevienlīdzīgā situācija, – proti, ka tas, vai skolēns var labot vairākas atzīmes, šobrīd atkarīgs no skolas. Vienlaikus ļaut labot visas sliktās atzīmes skolotājiem esot pārāk liels slogs, skaidroja arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
"Ir jāgatavojas katram pārbaudījumam. Mēs nerunājam par izņēmumiem un objektīviem iemesliem, kāpēc. Mēs uzskatām, ka ir izveidojusies interešu sadursme. Normatīvie akti paredz vienu jauno reformu. Ir jāturpina meklēt kompromisu, bet spēles noteikumiem ir jābūt skaidriem visām iesaistītajām pusēm," atzīmēja Vanaga.
Iniciatīvu turpinās skatīt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
KONTEKSTS:
2022. gada septembrī valdība apstiprināja grozījumus noteikumos, kas nosaka vērtēšanas pieeju izmaiņas gan pamata, gan vispārējās vidējās izglītības posmā.
Izglītības un zinātnes ministrija skaidroja, ka izmaiņas noteikumos veiktas, jo līdz šim spēkā esošie noteikumi nenoteica izvērstu mācību snieguma vērtēšanas sistēmiskuma principa skaidrojumu, tāpēc izveidojās situācija, kad esošie teorētiskie vērtēšanas principi nesaskan ar praktiskiem paņēmieniem, kas tiek īstenoti skolās.
Apstiprinātie noteikumi paredz četrus vērtēšanas veidus – formatīvā, diagnosticējošā, monitoringa un summatīvā vērtēšana.
Vairāk par vērtēšanas principiem šeit.
