Pirms diviem gadiem Rāznas ezera krastā bija izveidojušies aptuveni divus metrus augsti ledus krāvumi, kas bojāja ne tikai ceļa infrastruktūru, bet arī privātīpašumus. Lai novērstu bīstamo ledus krāvumu veidošanos, Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi projektu par krastu stiprināšanu. Lai arī būvdarbi jau iesākti, Lipušku ciema iedzīvotāji ar to nav apmierināti.
"Piebēra akmeņus. Tagad nevarēs piekļūt pie ezera. Man nav ne akas, ne ūdensvada. Vienmēr visi ņēma ūdeni no ezera, jo te ūdens ir kā Baikālā – labāks par jebkuru pilsētas ūdensvadu. Tagad akmeņi piebērti kā Ķīnas mūris. Kā iet pēc ūdens, kur peldēties?" vaicāja Vladimirs.
"Tālāk vēl ir pludmale, kuru cilvēki izmanto kā pludmali. Arī laivas jāielaiž cilvēkiem. Daudzas vietas, kur dodas zvejnieki, makšķernieki, tāpēc tas, ka te tikai vienā vietā būs tā iespēja piekļūt, ir slikti," teica Staņislavs Šķesters.
Sapulcē par projekta virzību virmo saspringta gaisotne. Vietējie iedzīvotāji norādījuši uz vājo komunikāciju starp projekta īstenotājiem un vietvaru, kuri nav uzklausījuši iedzīvotāju vēlmes. Tikmēr Dabas aizsardzības pārvalde saka – viss ir saskaņots ar pašvaldību.
"Priekšlikums bija, ka peldvietas zonā, kur ir paredzētas šobrīd trīs noejas uz peldvietu, lai divas noejas tiktu pārnestas vairāk uz divām citām vietām," skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes projektu vadītāja Inga Hoņavko.
Līdz šī gada beigām Rāznas Nacionālā parka teritorijā gar Lipušku ciemu plānots izbūvēt aptuveni 500 metru garu krasta eroziju bremzējošu stiprinājumu no dažāda izmēra laukakmeņiem. Tomēr
iedzīvotāji ir bažīgi ne tikai par to, ka zaudēs ierastās piekļuves vietas ūdens smelšanai un peldvietām, bet arī par to, ka stiprinājums nebūs pietiekami efektīvs.
Vladimirs piebilda: "Tas, ka piemētāja šos akmeņus – tas nebūs mūžīgi. Ledus akmeņus izstumdīs diezgan ātri."
"Es domāju, ka šo situāciju mēs redzēsim pavasarī, kad būs ledus iešana un nākamā gada pavasaris. Tad mēs arī redzēsim, vai šis risinājums spēj izturēt Rāznas ezera ledus spēku," norādīja Hoņavko.
"Projektā ir paredzēti līdzekļi ceļa bojājumu labošanai. Tā ka, pabeidzot projektu, tiks salabots arī ceļš, ja gadījumā mēs būsim sabojājuši," minēja projekta būvdarbu vadītājs Andis Ķiploks.
Iedzīvotāju vēlmes uzklausītas un projektētāji cer, ka apstiprinātajā projektā izdosies iekļaut izmaiņas. Projekta izmaksas ir 3,5 miljoni eiro, un par šo naudu jau divus gadus veikta arī niedru pļaušana 35 hektāru platībā.
