Stafecka norādīja, ka arī sadarbības memorandā, ko Rīgas domes koalīcijas frakcijas "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība (NA/LRA) un deputātu bloks "Kods Rīgai" (KR) piedāvājušas parakstīt "Progresīvajiem", aizvien runa ir par principiem. Frakcija vēl nesteidza piekrist memoranda parakstīšanai, jo vispirms ar to jāiepazīstas deputātiem un arī viņu pārstāvētajām partijām.
"Šie trīs gadi parāda, ka principu saturs katrai no partijām ir atšķirīgs, tās pēc trim gadiem uz tiem raugās ļoti atšķirīgi. Tas arī traucē vienoties par kaut ko, nonākt līdz kompromisam," vērtēja pētniece.
Stafecka pauda, ka šobrīd koalīcijas partijām būtu jāvienojas par konkrētām saimnieciskām lietām, kas būtu paveicamas nākamo divu gadu laikā, tomēr nav pārliecības, ka tas nākamajās Rīgas domes vēlēšanās glābs šīs partijas, kuru "politiskais kapitāls ir diezgan pamatīgi sabojāts".
"Vienošanās par saimnieciskām lietām un zināmu ambīciju ieskicēšana nākotnē Rīgas iedzīvotājam varētu likt "noticēt, ka darīšana ir ar lietpratējiem, kas domā par Rīgas interesēm",
norādīja Stafecka, piebilstot, ka šobrīd rīdzinieku intereses sarunās ir pazudušas.
"Ir mikropolitiska konkurence, ko mēs vairāk varētu redzēt nacionāla līmeņa politikā, bet Rīgā ir runa par konkrētām saimnieciskām vajadzībām, izmērāmiem rādītājiem, investīcijām. To ļoti maz pagaidām var memorandā redzēt," sacīja pētniece.
Pašvaldību likums paredz, ka Rīgas domei divu mēnešu laikā kopš iepriekšējā mēra atkāpšanās ir jāievēl jauns domes priekšsēdētājs, citādi nāksies rīkot ārkārtas vēlēšanas.
"Manuprāt, pie kompromisa varētu nonākt tad, ja viņi atradīs ļoti specifiskas lietas, par ko konkrēti vienoties jau šobrīd. Sadarbība nevedas, un, ja vienošanās netiks panākta, tad
tā darbība turpināsies ar lejupslīdošu efektu uz partiju iespējām vispār nākamajās vēlēšanās dabūt kaut cik saprātīgu atbalstu no vēlētājiem," vērtēja pētniece.
Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") iepriekš paudis, ka Rīgas domes koalīcijas sarunās brīžiem rodas sajūta, ka "Progresīvie" vēlas tās novest līdz strupceļam un ārkārtas vēlēšanām, taču trīs koalīcijas partneri tādas nevēlas.
Ķirsis uzsvēra, ka šis domes sastāvs jau ir ievēlēts ārkārtas vēlēšanās un, ja notiktu vēl vienas ārkārtas vēlēšanas tagad, jaunā dome nostrādātu vien pusotru gadu.
KONTEKSTS:
3. jūlija rītā Mārtiņš Staķis paziņoja par lēmumu atkāpties no Rīgas domes priekšsēdētāja amata, bet 5. jūlijā oficiāli beidza pildīt Rīgas mēra amata pienākumus. Rīgas mēra pienākumus uz laiku pildīs līdzšinējais vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība").
Staķa lēmums saistīts ar disciplinārlietas ierosināšanu pret Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonām, kā dēļ radās konflikts starp lielākajiem koalīcijas partneriem – "Jauno Vienotību" un "Par!/Progresīvie". Mērs uzdeva disciplinārlietu izmeklēt pilsētas izpilddirektoram, bet pārējās koalīcijas partijas ar opozīcijas atbalstu panāca speciālās izmeklēšanas komisijas izveidi.
Konfliktam vēršoties plašumā, izskanēja arī tas, ka domstarpības draud ar koalīcijas sabrukumu.
