Šķiet, mūsu dzīve bez mākslīgā intelekta vairs nav iespējama. Tā klātbūtne ikdienā bijusi jau vairāk nekā 10 gadus, taču tieši pēdējā gada laikā tajā balstīts rīks kļuvis īpaši populārs, jo tā radītie teksti ir pietiekami loģiski un viegli uztverami, kā arī to ģenerēšana aizņem vien pāris minūtes.
Arī tikko universitāti absolvējošais Rūdolfs Kivlenieks atklāja, ka ir izmantojis mākslīgo intelektu, lai ģenerētu idejas studiju darbiem: "Es esmu redzējis darbus, kurus man iedod kāds, ko es pazīstu, un es lasu šo darbu un es saprotu – cilvēk mīļais, šis nav tavs rakstītais. Mākslīgais intelekts var būt labs programmēšanas rīks, mēs varam uzzināt, kā vispār strādā mākslīgais intelekts, un attīstīt sevi no tāda skatpunkta. Tas noteikti spēj palīdzēt ģenerēt idejas. Jautājums par to, vai tās ir oriģinālas idejas. Tas ir cits jautājums."
Universitātes Latvijā cer regulēt mākslīgā intelekta izmantošanu jau no nākamā mācību gada sākuma, jo radušās raizes par akadēmisko godīgumu.
"Mākslīgā intelekta nenorādīta lietošana faktiski ir akadēmiskā godīguma pārkāpums. Tieši tāpat kā plaģiāts un špikošana. Līdz ar to, ja students izmanto mākslīgo intelektu, viņam tas būtu jānorāda, ka ir izmantoti papildu līdzekļi," sacīja Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja Agnese Hermane.
Lai gan mākslīgais intelekts populārs kļuvis tikai pēdējā gada laikā, Latvijas Universitātē (LU) jau ir konstatēti tā negodīgās izmantošanas gadījumi. "Piemēram, kā students lieto un formulē teikumus, un, ja tas teikums ir savādāk formulēts, tas zināmā mērā ir zvaniņš. (..) Tas īstenībā ir ļoti interesants jautājums, vai mēs spēsim pārbaudīt visus. Man nav šobrīd atbildes, vai mēs spēsim pārbaudīt visus un vai mums vajag visus pārbaudīt," atzina LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela.
Tikmēr Rīgas Tehniskā universitāte jau prezentējusi savu mākslīgā intelekta ģenerēto tekstu atpazīšanas rīku. Tas ieprogrammēts plaģiātisma kontroles rīkā.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) uzskata, ka regulēt mākslīgā intelekta izmantošanu vajadzētu visām universitātēm, bet pašlaik nav saprotams, kā to izdarīt.
"Protams, ja ļoti primitīvi izmanto mākslīgā intelekta radīto saturu, ir viegli pārliecināties. Ir neesošas atsauces, tiek izmantoti anglicismi nevietā, teikumu konstrukcijas vēl aizvien latviešu valodā ir diezgan vājas. Bet, ja cilvēks ir izmantojis kā bāzi un tālāk mazliet apstrādājis, izmantojis citus rīkus, lai uzlabotu mākslīgā intelekta sagatavoto bāzi, faktiski datoram būs neiespējami pārliecināties, ka šis ir mākslīgā intelekta radīts darbs," norādīja IZM Informācijas tehnoloģiju departamenta direktora vietniece Ilona Platonova.
Ministrijā zināja stāstīt par gadījumiem, kad datorizēta programma par mākslīgo intelektu uzskata cilvēka rakstītus tekstus. "Tajā brīdī, kad jums būs kaut kāds novērtējums, tas rīks palīdzēs, bet tas negarantēs rezultātu, ka (..) iedegās sarkanā lapiņa – jūs varat studentu izslēgt par plaģiātismu," skaidroja Platonova.
Universitātēs atzīst – no mākslīgā intelekta izmantošanas izvairīties nevarēs. Tāpēc labākais ceļš būtu domāt, kā studiju procesā to izmantot jēgpilni un lietderīgi.
"Mēs noteikti savā pusē domāsim par to, ko tas mums nozīmē izglītības zinātnēs, ko tas mums nozīmē psiholoģijā. Mums ir arī mākslas nozare. Tātad digitālā māksla – kas notiek, kā tur notiek, ko mēs akceptējam, ka tas ir digitāli radīts, bet ko mēs tomēr vairs neakceptējam. Tur būs noteikti tās diskusijas, līdz kurām nonāksim," sacīja Daniela no LU Pedagoģijas fakultātes.
Gan universitātes, gan Izglītības un zinātnes ministrija plāno apmācīt arī darbiniekus, jo ir skaidrs – ar mākslīgo intelektu ir jādraudzējas, nevis tam jāpretojas.
