6. jūnijā, visticamāk, sprādziena rezultātā daļēji sagruva Kahovkas dambis Hersonas apgabalā Ukrainā. Pēc sprādziena uz Dņepras upes esošā Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosta vismaz astoņas apdzīvotās vietas pilnībā vai daļēji tika applūdinātas. Atbildīgās iestādes evakuēja iedzīvotājus no applūšanai visvairāk pakļautajiem rajoniem, un Ukrainas valdība Kahovkas HES spridzināšanā vainoja Krievijas karaspēku, kas kontrolēja stratēģiski svarīgo objektu.
Tūkstošiem iedzīvotāju palika bez mājām. Pēc ANO aplēsēm simtiem tūkstošu – bez pienācīgas pieejas dzeramajam ūdenim. Pāris dienu vēlāk Latvijas valdība piešķīra 200 tūkstošus eiro Ukrainas valdībai tūlītējo krīzes seku mazināšanai, bet vēl pēc tam līdzīgi kā citas Eiropas valstis nolēma nosūtīt humāno palīdzību 430 tūkstoš eiro vērtībā.
Sociālajos medijos tūdaļ parādījās ieraksti, kuros valdības atbalsts Ukrainas iedzīvotājiem pretstatīts it kā palīdzības nesniegšanai mūsu pašu Jēkabpils plūdos cietušajiem. Piemēram, kāds sīkpartijas "Suverēnā vara" pārstāvis "Facebook" rakstīja šādi:
"Kad kaut kāds aizsprosts svešā valstī ir svarīgāks par pašu valsts iedzīvotāju drošību un labklājību! Atkal grūžam naudu Ukrainai, bet pašu dambim Jēkabpilī neatrodas ne centa!"
"Suverēnā vara" pērn Saeimas vēlēšanās ieguva 3,2% balsu. Tās līdere ir divu iepriekšējo Saeimu deputāte Jūlija Stepaņenko. Vēlāk sociālajos medijos tika izplatīti vēl vairāki ieraksti. Tajos norādīts, ka mūsu cilvēki pēc plūdiem gaida piecus mēnešus, bet ārzemniekiem iedod jau pēc divām dienām.
Vai tā ir? Visticamāk, ierastais naratīvs par palīdzēšanu ukraiņiem, kamēr pašu ļaudis atstāti novārtā, tiek atkārtots, jo neilgi pirms tam Latvijas Televīzija (LTV) vēstīja par valsts finansējuma kavēšanos Jēkabpilij.
"Piecus mēnešus pēc plašajiem plūdiem Jēkabpilī joprojām nav saņemta valsts solītā nauda – gandrīz viens miljons eiro – infrastruktūras, piemēram, piegulošo ieliņu sakārtošanai. Šī iemesla dēļ kavējas arī dambja stiprināšana, ko ir svarīgi veikt vēl pirms apkārtējās teritorijas remontdarbiem," ziņoja LTV.
Kavēšanās tiešām bija, taču 20. jūnijā šo naudu valdība Jēkabpilij piešķīra. Vēl nedēļu iepriekš Ministru kabinets nolēma arī iedalīt finansējumu Jēkabpils aizsargdambja stiprināšanai plūdu riska mazināšanai. Šim mērķim novirzīs kopumā 12,6 miljonus eiro, no kuriem 85% būs Eiropas Savienības (ES) finansējums, bet pārējais nāks no valsts budžeta.
Par to, ka šī summa tiek gatavota, mediji pirmoreiz ziņoja jau martā, taču, tā kā jāpiesaista ES finansējums, process bijis birokrātiski sarežģīts.
Visbeidzot, maldinātāji sociālajos medijos rada iespaidu, ka Latvija naudu deva Kahovkas dambim. Tas pat teorētiski nebūtu iespējams, jo aizsprosts atrodas Krievijas kontrolētajā teritorijā. Gan pirmais 200 000 eiro piešķīrums, gan ģeneratori, sūkņu stacijas, guļammaisi, segas un citas preces 430 tūkstoš eiro apmērā otrajā reizē ir humānā palīdzība, lai atbalstītu tur bez mājām palikušos cilvēkus. Pretēji dezinformatoru paustajam bez šādas palīdzības janvāra plūdos netika atstāti arī jēkabpilieši. Pašvaldības un valsts dienesti nodrošināja cilvēku evakuāciju, pašvaldība arī piedāvāja izmitināšanu. Jēkabpils dome līdz šim arī izmaksājusi kopumā vairāk nekā 200 tūkstošus eiro kompensācijās par plūdos bojāto kustamo mantu un īpašumiem.
