De Facto

Milzis uz porcelāna kājām? Partija Helmanim piedod "kļūdu"

De Facto

(Zīmju valodā). DeFacto. Jāglābj piena nozare. Partija Helmanim piedod ''kļūdu''

Prasību vairāk, naudas mazāk. Kurš ārstēs?

Prasību ģimenes ārstu praksēm vairāk, naudas – mazāk. Kurš ārstēs?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Atšķirībā no augstākos un zemākos amatos sēdošiem politiķiem, kuri lielāku algu saņem jau no 1. janvāra, ārstiem un māsām paredzētais algas pieaugums būs tikai no 1. aprīļa, kad varētu stāties spēkā šā gada budžets. Turklāt politiķu algas pieaugums mērāms ar četrciparu skaitli, bet ārstiem uz rokas tie būs papildu 82 eiro, māsām – 76 eiro.

ĪSUMĀ:

  • Budžetā veselības aprūpei neliels finansējuma kāpums; vairākās pozīcijās mazāk naudas.
  • Par 400 000 eiro mazāka NVD aprēķinātā kapitācijas nauda ģimenes ārstu praksēm.
  • NVD: Finansējuma samazinājums būs tajās ģimenes ārstu praksēs, kur ir vairāk pieaugušo.
  • Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja: Šī problēma skars skars daudz ārstu Latvijā.
  • NVD aplēses liecina, ka kapitācijas nauda ģimenes ārstu praksēs gan pieaugs, gan saruks.
  • Ārstiem lielāka alga, papildu nauda par telpām, bet nebūs kovida piemaksu un trešā palīga.
  • Asociācija: Ja nebūs trešā palīga, finansējums būs mazāks, bet darba pienākumu – vairāk.
  • NVD atzina: Ņemot vērā arī pieaugušo dārdzību, kopējais finansējuma apjoms būs mazāks.
  • Daļa var nolemt pamest ģimenes ārsta praksi; visvairāk tad ciestu lauku reģioni.

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" ziņo, ka, lai arī jaunais budžets formāli paredzēs nelielu finansējuma pieaugumu, tomēr jau tagad virknē ārstu prakšu vairākās pozīcijās noticis samazinājums. Viens no tiem skar ikmēneša pamatmaksājumu, kas daudziem sarucis pat par vairākiem simtiem. Kopumā uz visām ģimenes ārstu praksēm Nacionālā veselības dienesta (NVD) aprēķinātā kapitācijas nauda (maksa par praksē reģistrētajiem pacientiem un viņu apmeklējuma biežumu) 2023. gadam ir par 400 000 eiro mazāka nekā pagājušajā gadā.

Jaunie līgumi ģimenes ārstiem janvārī nesa daudz mazāk prieka nekā jaunās algas politiķiem. Ārstiem algas pielikums – 82 eiro – uz rokas būs tikai no aprīļa, līdz ar jauno valsts budžetu. Taču jau ar janvāri daudziem ģimenes ārstiem faktiskā samaksa par praksē reģistrētajiem pacientiem ir sarukusi – pat par vairākiem simtiem mēnesī. Šo maksājumu, ko sauc par kapitācijas naudu, aprēķina pēc pacientu skaita, vecuma un ārsta apmeklējuma biežuma.

Ģimenes ārste Māra Melderes savā praksē Rojā aprūpē 1200 pacientu. Bet to, kāds varētu būt šā gada budžets, viņa pat vēl īsti nezina. "Diemžēl vēstules, kuras mēs saņemam no NVD, ir diezgan neskaidras, pašreiz vēl īsti neko neizsakošas. Vienīgais, ko es esmu sapratusi, ka kapitācijas nauda tik tiešām tiks samazināta tām praksēm, kurās reģistrēti vairāk pieaugušo, sākot no 18 gadu vecuma – jo vairāk praksē senioru, jo patēriņa koeficients pašreiz ir mazāks," stāstīja Meldere.

Rīgas centrā strādājošā ģimenes ārsta Andra Baumaņa praksē ir ap 2000 pacientu, tostarp aptuveni ceturtā daļa bērnu.

Šeit no 1. janvāra kapitācijas nauda ik mēnesi būs mazāka par aptuveni 300 eiro. Taču mazākās praksēs, viņa ieskatā, tas būs arī jautājums par izdzīvošanu.

"Jo ārstam prakse mazāka, kaut vai teritorijas dēļ, laukos, tā ir nepietiekama, viņš saprot, ka viņš būs spiests no savas algas, jo kapitācijas nauda ietver algu, segt šīs izmaksas, ko viņam pērn sedza valsts caur šo kapitācijas maksājumu," norādīja Baumanis.

Būtībā šī nauda veido katras prakses pamatfinansējumu, no kura apmaksā reģistratoru, prakses izdevumus, nodokļus un ārsta algu, kas noteikta kā nepilni 1400 eiro uz rokas  (no 1. aprīļa – 1479 eiro).

NVD skaidroja, ka kapitācijas naudu ik gadu pārrēķina, ņemot vērā pacientu skaitu un to, cik bieži viņi apmeklēja ģimenes ārstu. Un formula nozīmē, ka šoreiz samazinājums būs tieši tajās praksēs, kur ir vairāk pieaugušo, kas pie ārsta pērn gājuši retāk nekā bērni. Iepriekš tā nav bijis.

Ārstiem ir aizdomas, ka šo faktu ietekmējis tas, ka kovida laikā pacientus, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkus, biežāk konsultēja telefoniski. "Kovida laikā esošos pacientus nevarējām pieņemt klātienē un bija arī aicinājums no valsts sniegt attālinātas konsultācijas, kuras, iespējams, tagad netiks ņemtas vērā šajā aprēķina formulā," sacīja Meldere.

To, ka šī problēma skars daudz ārstu, apliecināja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, kura šobrīd ir arī Saeimas opozīcijas deputāte (Zaļo un Zemnieku savienība). "Patēriņa koeficientā pašreiz netiek rēķinātas un vispār kaut kādā veidā no apmeklējumu skaita tiek izņemtas telefona konsultācijas, kas prasa tikpat lielu atbildību un tikpat lielu darbu," sacīja Kozlovska.

Veselības dienesta sagatavots piemērs par piecu dažādu ārstu praksēm, pie līdzīga pacientu skaita (aptuveni 1500 pacientu), rāda, ka

vienā praksē šogad kapitācijas nauda mēnesī augs par 759 eiro, vienā par 166 eiro, bet trijās samazinājums būs par 220 un 320 eiro.

"Mēs pēdējā sanāksmē ar ģimenes ārstiem diskutējām par to, ka mēs viņus varbūt varētu nofiksēt, nevis skatīties pēc tā, kā katru gadu viņi mainās atkarībā no apmeklējuma," sacīja NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktore Alda Reinika, norādot – to, ka šāds rādītājs ir nepieciešams, ģimenes ārsti neapšauba un tāds ir arī citās valstīs.

Meldere savu praksi Rojā atvērusi salīdzinoši nesen, pirms trim gadiem. Taču nu jau ir skaidrs, ka te viņa nepaliks un pārcelsies uz novada centru: "Rojā ģimenes ārsta praksi uzturēt nav rentabli. Gadās situācija, ka ārstam pašam ir jāpiemaksā. Taču noteicošais ir cilvēkresursu faktors, kāpēc esmu nolēmusi pārcelt savu ģimenes ārsta praksi no Rojas uz Talsiem."

Līdz ar jauno budžetu ārstu praksēm paredzēts pielikums telpu īres kompensācijai (480 plus 250 = 730 eiro). No aprīļa gaidāms algas pielikums – 82 eiro uz rokas.  Taču faktiski, rēķinot pēc NVD sniegtajiem datiem, salīdzinājumā ar pagājušo gadu (un neierēķinot kovida piemaksas), finansējuma apjoms uz vienu praksi vidēji mēnesī pieaugs tikai par 194 eiro.

Turklāt šogad ne tikai samazināta kapitācijas nauda. Ar šo gadu pazūd arī visas piemaksas saistībā ar kovida manipulācijām. Nebūs arī atbalsta par ārsta aizvietošanu viņa prombūtnes laikā. Bet lielākais zaudējums daudziem ir tieši tas, ka vairs netiek apmaksāts trešais darbinieks praksē.

Piemēram, aizvadītā gada decembrī šādu iespēju izmantoja trešdaļā no ģimenes ārstu praksēm, turklāt 331 praksē tas bija pilnas slodzes darbs.

"Mēs, Lauku ģimenes ārstu asociācija, izsūtījām tādu divu dienu aptauju – ko viņi darītu, kā viņi domā strādāt, ja nebūs trešā palīga, finansējums īstenībā samazinās, nevis palielinās, un darba pienākumi palielinās. Un tad bija šī ziņa, ka gandrīz trešā daļa ir ar mieru neslēgt līgumus ar valsti," stāstīja Kozlovska.

"Es pieļauju, ka visi kopā šie visi faktori veido to, ka samazinājies kopējais finansējuma apjoms, ko dienests samaksā ģimenes ārstam, un attiecīgi pie šībrīža inflācijas un to cenu pieauguma, viņam tas diezgan sāpīgi ir izjūtams," atzina NVD pārstāve Reinika.

Un tas daudziem var izrādīties pēdējais piliens, lai izlemtu par aiziešanu no ģimenes ārsta darba. Vairāk nekā trešdaļa ģimenes ārstu (35% jeb 439 no 1222) jau ir sasnieguši pensijas vecumu, un tas svaru kausu var vēl vairāk nosvērt par labu aiziešanai. Veselības ministrija demonstrēja karti, kur ar sarkaniem punktiņiem atzīmētas pensijas vecumā esošo ārstu prakses, ar dzelteniem – pirmspensijas. Redzams, ka, atstājot darbu pensijas vecuma ārstiem, visvairāk cietīs tieši lauku reģioni. Pēdējo divu gadu laikā ģimenes ārstu skaits jau sarucis par 49.

Veselības ministre Līga Meņģelsone ("Apvienotais saraksts") ir gatava uzskaitīt, kam ir iedota papildu nauda, taču neņemas apgalvot, ka ģimenes ārsti atgūs zaudēto kapitācijas naudu vai atradīs iespēju turpināt trešā darbinieka algošanu, kas prasītu 7,7 miljonus eiro.

"Jo ilgāk mēs turpināsim diskusijas, mēs varam nonākt situācijā – tai brīdī, kad mums būs papildu nauda, mums vairs nebūs cilvēkresursu. Un mēs varēsim jau tai brīdī darīt, ko mēs gribam, bet mums vienkārši nebūs, ar ko fiziski nodrošināt tos pakalpojumus. Šī ir vislielākā problēma, par ko mēs pārdzīvojam un kas ir primāri risināms jautājums," sacīja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.

Veselības nozares plānotais budžets 2023. gadā ir 1,6 miljardi, taču, rēķinot pret iekšzemes kopproduktu, tas būs mazākais veselības budžets pēdējo četru gadu laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti