ĪSUMĀ:
- Latvijā no 2017. līdz 2022. gadam bijušas astoņas ar komercnoslēpuma izpaušanu saistītas tiesvedības.
- Ņemot vērā ES definētos kritērijus, šis skaits Latvijai ir nesamērīgi augsts.
- Visbiežāk šādas tiesvedības uzsāk ražošanas un tirdzniecības sektoros.
- Valstis ar nesamērīgi lielu tiesvedību apjomu uzrāda zemākus IKP rādītājus un zemākus rādītājus globālajā inovāciju indeksā.
- Visbiežāk tiesvedībā ir iesaistīts darba devējs un esošie vai bijušie darbinieki.
Ekspertu veiktajā pētījumā visās ES dalībvalstīs kopumā apskatītas gandrīz 700 tiesvedības, kas saistītas ar komercnoslēpuma pārkāpumiem laika periodā no 2017. gada janvāra līdz 2022. gada oktobrim.
Nosakot, vai konkrētajā valstī ir nesamērīgi augsts vai zems šādu tiesvedību skaits, kā kritēriji izmantoti katras valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāji un aktivitātes līmenis patentu jomā.
Lai gan Latvijā bijušas astoņas tiesvedības, kas ir saistītas ar komercnoslēpuma izpaušanu, šis skaits, ņemot vērā noteiktos kritērijus, skaitās nesamērīgi augsts. Ņemot vērā definētos kritērijus, Latvijā šajā periodā vajadzēja būt tikai vienam tiesvedības gadījumam, kas saistīts ar komercnoslēpumu izpaušanu.
Nesamērīgi augsts tiesvedību skaits konstatēts arī Bulgārijā, Igaunijā, Horvātijā, Lietuvā, Ungārijā, Rumānijā, Slovākijā un Slovēnijā. Tikmēr Francijā, Vācijā un Austrijā tieši pretēji – pēdējo piecu gadu laikā ir bijis viszemākais komercnoslēpumu tiesvedību skaits.
Visbiežāk pārkāpumi ES dalībvalstīs konstatēti ražošanā (32%), tirdzniecībā (11%), finanšu un apdrošināšanas sektorā (7%), kā arī zinātnes sektorā (7).
Apskatot konkrētu valstu piemērus, eksperti secinājuši, ka lielākajā daļā gadījumu sūdzības saņemtas par komercinformācijas, finanšu informācijas, kā arī ražošanas informācijas neatļautu izmantošanu. Galvenie aizstāvības argumenti šajās tiesvedībās bijuši: informācija ir plaši zināma, informācijai nav vērtības, kā arī tas bijis neatkarīgs atklājums.
Pētījumā secināts, ka ES dalībvalstis, kurās ir nesamērīgi liels tiesvedību apjoms, ir valstis, kuras kopumā uzrāda zemākus iekšzemes kopprodukta rādītājus uz vienu iedzīvotāju, kā arī zemākus rādītājus globālajā inovāciju indeksā. Valstīs ar zemāku tiesvedību skaitu šie rādītāji ir augstāki.
Eksperti arī secinājuši, ka tiesvedībām, kas ir saistītas ar komercnoslēpumu, ir izteikti nacionāli teritoriāls raksturs, bet pārrobežu strīdi joprojām ir salīdzinoši reti. Visbiežāk tiesvedībā ir iesaistīts darba devējs un esošie vai bijušie darbinieki. Dažkārt kā komercnoslēpuma pārkāpums tiek piesaukta arī negodīga konkurence.
