Panorāma

Atklāj Rīgas 15. gadsimta hronikas tulkojuma digitālu izdevumu

Panorāma

Drīz sāks tirgot biļetes uz Dziesmu un deju svētkiem

Skola kā iespēja: pašvaldību cīņa par skolēniem

Naudas balvas, pulciņi, autobusi – kādus bonusus pašvaldības izmanto cīņā par skolēniem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vēl pirms gada skolas savā starpā cīnījās par skolēniem arī naudas dēļ. Tagad modelis "nauda seko skolēnam" ir atcelts un par to, kā pievilināt audzēkņus, cīnās pašvaldības. Reformējot skolu tīklu, vietvarām katrs skolēns ir svarīgs un var glābt skolu no slēgšanas. Vai šāda sāncensība neaizēno to, kas patiesi svarīgs, – kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu? 

ĪSUMĀ:

  • Naudas balvas, pulciņi, brīvpusdienas – skolēnu vilināšanai pašvaldības izmanto dažādus bonusus.
  • Vietvaras maksā viena otrai par katru bērnu, kurš mācās citā pašvaldībā.
  • Iemesli pašvaldību un skolu maiņai bieži vien ir praktiski, piemēram, vēlme doties uz lielāku pilsētu.
  • Cīņa par skolēniem notiek, jo viņiem līdz pašvaldībai seko nauda. 

Skolēnu vilināšanai pašvaldības izmanto dažādus bonusus

Lai vilinātu skolēnus mācīties pie sevis, pašvaldības piedāvā gan naudas balvas centīgākajiem un talantīgākajiem, gan, piemēram, bezmaksas autovadītāja apliecības iegūšanu. Daudzviet bonuss ir arī brīvpusdienas un plaša pulciņu izvēle. 

Piemēram, šādus un virkni citus labumus skolēniem piedāvā Rēzeknes novadā.

Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldes vadītājs Guntars Skudra norādīja: "Tas ir ļoti labs stimuls, un man ir prieks par tiem jauniešiem, kuri, jau beidzot 12. klasi, var vadīt automašīnu, savu vai vecāku, viņam ir šīs tiesības, un tas kaut kādā mērā arī paceļ viņa pašapziņu un arī nosaka kaut kādā mērā arī tādu labvēlīgu ceļu karjerā."

Vietvaras maksā viena otrai par katru bērnu, kurš mācās citā pašvaldībā

Un tomēr, kā izrādās ar to nav gana. Par katru bērnu, kurš mācās citā pašvaldībā, vietvaras viena otrai maksā. Un, piemēram, Rēzeknes novadam izdevumi ir lielāki nekā ienākumi. Vislielākā sacensība ir tieši ar Rēzeknes valstspilsētu, no tās uz novada skolām mācīties dodas 125 bērni, bet pretēji – no novada uz pilsētu – 730. Skolēnu apmaiņa notiek arī ar citām pilsētām un novadiem, vienīgais, no kura izdodas vairāk piesaistīt, nekā zaudēt, ir Ludzas novads. 

Kopā audzēkņu lielākā savstarpējā apmaiņa notiek ar sešām pašvaldībām. No tām Rēzeknes novads šajā mācību gadā piesaistījis 214 bērnus un 100 000 eiro ceturksnī, bet zaudējis tām 814 bērnus un vairāk nekā 200 tūkstošus eiro ceturksnī.

Te gan jāpiebilst, ka summas par bērniem atšķiras gan viņu vecuma, gan arī, piemēram, īpašo vajadzību dēļ.

Iemesli pašvaldību un skolu maiņai – dažādi 

Pašvaldību un skolu maiņai ir dažādi iemesli, dažkārt gaužām praktiski – vēlme doties uz lielāku pilsētu vai, piemēram, tas ir vecākiem pa ceļam uz darbu.

Taču dažkārt vēlme mainīt skolu ir arī dažādu papildu labumu dēļ, piemēram, pieprasītas ir skolas, kurās vai vismaz tuvu tām bērni pēc stundām var piedalīties arī dažādos pulciņos. 

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure atzīmēja: "Ieguvums, ka mums ir šī interešu izglītība, ka bērniem pēc stundām, pēc pamata priekšmetiem ir iespējas iesaistīties dažādos pulciņos, dziesmu svētku tradīcijas izkopšanā, deja, māksla, sports, tad citur, protams, šī pieejamība nav tik labā līmenī."

Tomēr bieži lēmumu pieņem visai praktisku iemeslu dēļ.

Piemēram, nākamajā mācību gadā darbu neturpinās Mežvidu pamatskola Ludzas novadā, un tas liek sarosīties citām skolām, kurām varētu draudēt līdzīgs liktenis. Bērniem pakaļ sūtīt transportu jau ir gatava Nautrēnu vidusskola no Rēzeknes novada. Arī vecāki ir izrādījuši lielu interesi.

Nautrēnu vidusskolas direktore Anita Ludborža sacīja: "Mēs kā Nautrēnu vidusskolas kolektīvs esam ļoti ieinteresēti, lai pie mums nāk šie bērni mācīties. Mēs esam plānojuši piedāvāt transporta pakalpojumu, skolēnu autobusu, lai nogādātu bērnus uz Nautrēnu vidusskolu."

Vieni piedāvā transportu, otri – citus labumus.

Piemēram, Saldus novada domes izpilddirektors Kristaps Osis izrādīja Rubas pamatskolu, kurai pagājušais bija arī pēdējais mācību gads. Protams, viens no galvenajiem iemesliem bija Saldus novada demogrāfiskie rādītāji, bet arī blakusesošā Auces novada vilinošie brīvpusdienu piedāvājumi nepalīdzēja šeit noturēt audzēkņus. 

Osis stāstīja: "Noteikti ir bijis ēdināšanas atbalsts lielāks un arī ārpus stundu aktivitātes. Jo šobrīd šī situācija ir atšķirīga. Arī šobrīd, pieaugot  ēdināšanas izmaksām, katra pašvaldība iet kaut kādu savu ceļu. Un bieži vien, ja konkrētā pašvaldība izvēlas ēdināšanas kompensāciju, galvenokārt tas notiek uz kaut kādu citu pašvaldības funkciju neizpildi vai finansējuma samazinājumu šīm citām funkcijām."

Cīņa par skolēniem notiek, jo viņiem līdz pašvaldībai seko nauda. Tiesa gan, tikai līdz mācību gada sākumam. Pat ja audzēknis otrajā mācību dienā nolemj mainīt skolu, naudu turpina saņemt iepriekšējā skola, kurai to izmaksā pašvaldība.

Latvijas Televīzijas sižetu sērija "Skola kā iespēja": 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti