Hermanis šonedēļ intervijā LTV raidījumā "Viens pret vienu" ne reizi vien veltīja pārmetumus sabiedriskajiem medijiem, paužot pārliecību, ka tie pārāk atspoguļo pie varas esošos politiskos spēkus.
"Man liekas, ka jūs tomēr pārstāvat valdošo partiju, valdošo varu (..)," vienā no pārmetumiem izteicās režisors.
Atbildot uz Latvijas Radio klausītāju jautājumiem par Hermaņa raidījumā "Viens pret vienu" izteiktajiem pārmetumiem sabiedriskajiem medijiem, Priede sacīja: "Īsā atbilde ir – nē. Mēs neapkalpojam varas kliķi."
LTV vadītājs skaidroja, ka gan LTV, gan Latvijas Radio ir valsts budžeta dotēti sabiedriskie mediji, kas, iespējams, kādu var vedināt uz domām, ka politiķi līdz ar to var ietekmēt saturu.
"Varu apliecināt, ka nav bijis neviens signāls no mūsu redakcijām, neviens signāls no jebkura cita Latvijas Televīzijas darbinieka, kurš būtu teicis, ka manu redakcionālo izvēli ir mēģinājuši ietekmēt vai kā citādi ir likuši manīt, ka saturs, ko es gatavoju, ir jāmaina par labu vienam, otram vai trešajam, pat ne politiķiem, vienalga kam. Līdz ar to šādi pārmetumi, manuprāt, ir bez pamata," vērtēja LTV vadītājs.
Viņš atzina, ka var mēģināt izprast iemeslus, kādēļ ir šādi apgalvojumi. Proti, ja pavēro LTV piedāvāto saturu, pirmšķietami liekas, ka ir ļoti daudz interviju ar politiķiem.
"Īpaši kovida laikā mums pārmeta, kāpēc jūs tik daudz runājat ar Ministru kabinetu vai parlamenta pārstāvjiem.
Viens, kas, manuprāt, ir būtiski – ir jābūt ne tikai iespējai kritizēt, ir jābūt iespējai pieprasīt skaidrojumus par jebkuru lēmumu.
Un kovida laikā tas bija jo īpaši aktuāls, jo situācija mainījās pietiekoši strauji, pietiekoši bieži. Līdz ar to, ja tiek dota tikai tribīne kritiķiem un netiek pieprasīti skaidrojumi, tai skaitā no lēmumu pieņēmējiem, mēs nokļūstam citā galējībā – mēs nespējam izskaidrot, kā rīkoties sabiedrībai. Varbūt, ka šo ir pamanījuši mūsu kritiķi un uztver to kā šķietamu varas apkalpošanu," vērtēja Priede.
Viņš atkārtoti apliecināja, ka nav bijis neviens signāls, sūdzības vai kāda trauksmes cēlēja ziņojums par iespējamu ietekmēšanu sabiedriskajā medijā.
