ĪSUMĀ:
- Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas paredzēts žogs 173 km garumā; līdz šim izbūvēti 63,7 km.
- Izbūves tempu ietekmē arī ceļu un pievedceļu stāvoklis pierobežā.
- Nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumi neizsīkst; nepilnā pusgadā atturēti jau teju 4000 cilvēku.
- Nelegālie migranti izbūvētajam žogam lec pāri, izmanto trepes, tādēļ mežā tos ķer robežsargi.
- Pieķertie migranti tiek sūtīti uz Baltkrieviju.
- Bet humānu apsvērumu dēļ uzņemtie nonāk Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā Daugavpilī vai Patvēruma meklētāju centros "Muceniekos".
- Problēma ir arī nelegālie pārvadātāji, kas par to saņem samaksu. Robežsardzē skaidro, ka tas ir kriminālpārkāpums.
Mēģinājumi nelegāli šķērsot valsts robežu no Baltkrievijas puses joprojām turpinās.
"Cipari nemazinās. Var teikt, ka notiek stabili mēģinājumi šķērsot valsts robežu. 2021. gadā pēc 10. augusta 4000 personu atturētas no robežas nelikumīgas šķērsošanas, bet 2022. gadā – vairāk par 5000. Savukārt nepilna pusgada laikā šogad jau gandrīz 4000 cilvēku atturēti no robežas nelikumīgas šķērsošanas," norādīja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks Vadims Grickovs.
Robežas aizsardzībai turpina izbūvēt žogu
Lai nokļūtu līdz Latvijas-Baltkrievijas robežai, vairākus kilometrus jābrauc pa līkumotiem meža ceļiem. 320. robežzīme atrodas mežā, pāris kilometrus no Silenes robežkontroles punkta Augšdaugavas novadā.
"Pagājušajā gadā šeit vēl bija tukšs. Principā nekā nebija, tikai bija pagaidu žogs. Mums tas bija kaut kur 60 kilometrus uzbūvēts. Protams, tas palīdzēja mums. Viņš izmainīja maršrutus," stāstīja Grickovs.
Pagaidu žogs joprojām ir redzams jaunā žoga otrā pusē, bet ir divreiz zemāks un būvēts no dzeloņstieplēm. "Mēs atstājām kā atbalsta funkciju, lai vairāk vajadzētu pārvarēt, jo viņu nojaukt būtu grūtāk, nekā atstāt," skaidroja Robežsardzes pārstāvis.
Jaunais, pastāvīgais žogs ir aptuveni četrus metrus augsta metāla režģa sēta ar dzeloņdrātīm tās augšpusē. "Viņš ir līdzīgs Lietuvas žogam, bet varbūt ne tik labs kā Polijas žogs, jo Polijas žogs ir pieci metri un nedaudz cits materiāls viņiem izmantots.
Bet, kā rāda prakse, nelegālos migrantus tas nevar apstādināt. Viņi lec pāri, arī izmanto trepes. Viņus noķer videonovērošana, un pēc tam robežsargi jau viņus ķer mežā.
Principā Polijas žogu pārvarēt migrantu grupai pieci cilvēki vajag divas trīs minūtes," atklāja Grickovs. Viņš uzskata, ka Latvijā to var izdarīt vēl vienkāršāk: "Tāpēc arī bojā žogu, viņi izgriež žogu un iekļūst Latvijā. Pagaidām 34 gadījumi, kad bija žogs bojāts – vēl nav nodots ekspluatācijā. Uz 100% tas neaiztur nevienu, bet var palielināt laiku, lai pārvarētu valsts robežu."
Pārsimts metrus tālāk uz dienvidiem pie žoga var redzēt strādniekus. "Vēl pirms diviem mēnešiem tur purvā nebija žoga, tagad jau tur ir uzbūvēts, un tāds žogs būs gar visu valsts robežu."
Lai gan žogs tajā vietā ir uzcelts, infrastruktūras būvniecība vēl ir procesā. Latvijas pusē gar visu žogu plānots izbūvēt ceļu. Pašlaik tā vietā ir bieza smilšu kārta. "Tagad ir 12 metri pilnībā atmežoti, būs ceļš, būs kontroles pēdu josla un pēc pabeigšanas visā robežas posmā būs uzstādīta videonovērošana.
Mēs tad varēsim atteikties no kājnieku patruļām, un mēs reaģēsim tikai uz signāliem, ko saņemsim [no] tehniskiem līdzekļiem – sensoriem, videokamerām un tā tālāk.
Pašlaik mēs varam konstatēt robežas pārkāpumus, tikai konstatējot pēdas," stāstīja Grickovs.
Augšdaugavas novadā robežpārkāpējus notvert apgrūtina vairākus kilometrus platais priežu mežs:
"Paslēpties var. Tāpēc liela loma ir dienesta suņiem. Vairāki migranti iet ar telefoniem, izmantojot GPS datus, viņiem ir ieprogrammēti punkti, kurus viņiem nosūta organizētāji, pēc tam tos pašus punktus viņi nosūta pārvadātājiem potenciālajiem. Un viņi satiekas vienā vietā un aizbrauc," atklāja Robežsardzes pārstāvis.
Robežpārkāpējus sūta atpakaļ uz Baltkrieviju
Kamēr pierobežā ir izsludināta ārkārtējā situācija, nelegālie migranti nevar lūgt patvērumu Latvijā, atrodoties uz valsts robežas līnijas, tikai robežkontroles punktos vai aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā. Migrantus robežsargi pamana gan pēc robežas nelikumīgas šķērsošanas, gan pirms tam, stāstīja Grickovs.
"Mums ir ieraksti dažādās valodās, mums ir skaļrunis, mēs varam ieslēgt tekstu, ka viņu rīcība ir nelikumīga, lūdzam atgriezties atpakaļ valstī. Protams ir gadījumi, kad nedaudz iekšā mēs viņus konstatējam. Arī, veicot pirmatnējo apskati, vai viņiem nav nepieciešama palīdzība, piemēram, nevar kustēties, salauzta kāja, tad norādām, ka jāatstāj valsts. Ja mēs konstatējam, [ka] viņi izgrieza šeit caurumu un tika uz Latviju, tāpat mēs viņus varam atgriezt apkaļ. Norādīt – kā atnācāt, tā arī ejiet atpakaļ. Viena grupa var trīs četras reizes diennaktī mēģināt šķērsot," norādīja Robežsardzes pārstāvis.
Cilvēku nogādāšanai līdz robežai ir iesaistītas arī kaimiņvalsts institūcijas, atklāja Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks:
"Nevaram pateikt, ka ar Baltkrievijas robežsardzes atbalstu, bet noteikti ir kādas tiesībsargājošās institūcijas.
Jo viņi izmanto gan privātu apģērbu, viņi pie robežas ierodas maskās, mēs nevaram ne identificēt, ne noteikt, kas tie ir par cilvēkiem, kas viņus atved.
Viņi trāpās kamerās. Viņi palīdz sagriezt žogu un ielaiž migrantus. Vai nu atnāk, kur žoga nav, mēs redzam, ka ar roku parāda ceļu un aiziet atpakaļ."
Iepriekš konstatēti gadījumi, kad Baltkrievijas varas iestādes piedāvājušas šaujamieročus nelegālajiem imigrantiem, kas plānojuši šķērsot Baltkrievijas-Latvijas robežu, aģentūrai LETA stāstīja Latvijas robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts. Imigranti no šaujamieročiem gan atteikušies, un patlaban nekādi incidenti ar šaujamieroču izmantošanu pret Latvijas robežsargiem nav konstatēti.
Grickovs norāda, ka migranti neesot agresīvi: "Bija konstatēts viens gadījums nesen, kad migranti mēģināja grūst robežsargu. Robežsargs bija kinologs, viņš mēģināja iebiedēt migrantus ar dienesta suni un pielietoja fizisku spēku, lai to izbeigtu. Bet tas ir vienīgais gadījums, kad migranti mēģināja uzbrukt robežsargam."
Kopš ārkārtējās situācijas pasludināšanas uz robežas dežūrējošo cilvēku skaits ir vairākas reizes palielinājies. "Kopumā 30 patruļas uz 173 kilometriem pastāvīgi atrodas uz robežas. Patruļā divi cilvēki. Šajā brīdī labi, bet, ja būtu vairāk, būtu labāk," skaidroja Grickovs.
Pagaidām izbūvēti apmēram 60 kilometri žoga
Aizsargžoga būvniecības darbi uz Latvijas-Baltkrievijas robežas sadalīti vairākās daļās. Un pirmajā kārtā nepilnus 86 no kopumā 173 kilometriem plānots pabeigt šī gada rudenī.
"Uz 19. jūniju ir izbūvēti 63,7 kilometri žoga. Un jau no izbūvēta apjoma pašlaik notiek noteiktu žoga posmu nodošana pasūtītājam. Arī šajā posmā nav tā, ka nav izaicinājumu.
Darba tempus ietekmē arī ceļu un pievedceļu stāvoklis pierobežā, kas tiek risināts ar vietējām pašvaldībām. Un pašlaik arī aktīvi strādājam pie risinājumiem, kur ir ūdens teritorijas, un šeit ir iespējamie riski ar krasta eroziju.
Tālāk notiek gan projektēšanas darbi, gan būvniecība citās darba daļās," stāstīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Salīdzinājumā ar Lietuvu un Poliju, Latvijas robeža pagaidām ir vājākais punkts, jo vēl nav pabeigta žoga izbūve. Tiesa, Latvijā žoga izbūve prasa ilgāku laiku nekā kaimiņvalstīs, norādīja Griškevičs.
"Salīdzinot ar Lietuvas piemēru, tad jāsaka, ka Lietuvā jau bija veikta gan atmežošana, attiecīgi arī zemes atsavināšana, un jau priekšlaicīgi bija veikti zemes darbi, patruļtaku izbūve, caurteku izbūve, grāvju rakšana, pontonu izbūve.
Tas jau viss bija, un tas, ko faktiski Lietuvā veica, ir fiziska žoga izbūve. Nu tad mēs esam salīdzināmi ar Lietuvas piemēru, bet jāsaka, ka no tā darbi apjoma visilgāko laiku aizņem šīs infrastruktūras gan plānošanas darbi, gan arī izbūves darbi. Un pats pēdējais posms ir fiziska žoga izbūve dabā. Mūsu gadījumā jāatmežo teritorija nepilnu 150 kilometru garumā, pirms mēs varam būvēt žogu," norādīja VNĪ pārstāvis.
Kopumā žoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas robežas 173 km garumā izmaksās nedaudz vairāk kā 100 miljonus eiro.
Vēl viens risks – nelegālie pārvadātāji
Tomēr žogs pilnībā nerisinās problēmu. Kā jau iepriekš minēts, nelegālie migranti iemanās to apiet, bojājot vai kāpjot pāri. Tāpat vēl viens risks ir nelegālo migrantu pārvadātāji, kas gatavi šādi piepelnīties.
"Šogad 30 pārvadātāji jau tika aizturēti. Brauc pārvadātāj gan no Lietuvas, Polijas, gan no Igaunijas. Gan Latvijas pavalstnieki," norādīja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks.
Bieži vien sludinājumus ar piedāvājumiem par samaksu pārvadāt cilvēkus var atrast sociālajos tīklos, interneta vidē. Bet ir bijuši gadījumi, kad, piemēram, Daugavpilī tos izvieto pat daudzdzīvokļu māju kāpņu telpās.
"Sludinājumi, ka nepieciešams vadītājs ar savu transportlīdzekli, lai pārvadātu personas no pierobežas vai pierobežas joslas uz Vāciju, Rīgu vai citām vietām. Ja papildus ir dzīvoklis, tad tas ir kā bonuss.
Un sola par vienu cilvēku 500 eiro. Un cilvēki nesaprot, nezina vai negrib saprast, ka tas [ir] kriminālais pārkāpums un ka var būt gan liels sods, gan viņus var apcietināt, gan konfiscēt transportlīdzekli.
Bet tāpat turpinās mēģinājumi atbraukt pēc migrantiem," skaidroja Grickovs.
Mēģinājumu skaits nelikumīgi šķērsot Latvijas robežu no kaimiņvalsts puses nemazinās
Šogad par nelikumīgu robežas šķērsošanas aizturētas aptuveni divsimt personas. "Bet tās ir tās personas, kurām mēs ļāvām to izdarīt humānu apsvērumu dēļ. Vairāk tās ir ģimenes ar bērniem un, protams, kad bija ziema un aukstums, tie bija cilvēki ar apsaldējumiem," uzsvēra Grickovs. Viņš norādīja, ka parasti nelegālo migrantu mērķis nav Latvija, bet gan Vācija vai citas Eiropas valstis, kur ir iespēja saņemt lielākus pabalstus.
"Jo strādāt, es domāju, grib maza daļa. Kā rāda statistika, parasti iet vīrieši no 20 līdz 30 gadiem. Pilnīgi veseli, stipri, bet strādāt neviens negrib, grib dzīvot uz pabalstiem. Ir ļoti mazs skaitlis, kad iet ģimenes ar bērniem vai veci cilvēki," skaidroja Robežsardzes pārstāvis.
Nelegālie migranti, kas mēģina šķērsot Latvijas robežu no Baltkrievijas puses, ir no visdažādākajām valstīm.
"Āzija, Vidusāzija, Austrumi. Tie, kas bija aizturēti, bija Irāka, Irāna, Indija, Nepāla, arī Āfrikas valstis. Un parasti viņi iet bez dokumentiem. Nav zināms. Ko viņi paši pateiks, tas arī zināms," sacīja Grickovs.
Aizturētie nelegālie migranti lielākoties nonāk Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā
Lielākā daļa uz robežas aizturēto nelegālo migrantu nonāk Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā Daugavpilī. Tā ir slēgtā tipa iestāde, kas paredzēta gan patvēruma meklētāju izmitināšanai, gan aizturētajiem ārzemniekiem.
Divstāvu ēka ir sadalīta četros dzīvojamajos blokos, te ir arī savs medicīniskās palīdzības bloks, trenažieru zāle, bibliotēka, pastaigu laukumi. Ir arī atsevišķa telpa lūgšanām.
Centra iemītnieki tiek nodrošināti ar ēdināšanu, higiēnas precēm, arī paši var iegādāties sev vēlamos produktus par saviem līdzekļiem. "Centra kapacitāte ir 84 personas. Šobrīd mums ir izmitināta 81 persona. Uz 99% centrs ir aizpildīts," stāstīja Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra priekšnieks Jurijs Ivanovs.
Aizturētie ārzemnieki centrā uzturas, kamēr tiek skatīta viņa personīgā lieta un tiek pieņemts lēmums par viņu tālāko nākotni. Daļa nonāk arī Aizturēto ārzemnieku vai Patvēruma meklētāju centros "Muceniekos".
"Cilvēks šeit var uzturēties no dažām dienām līdz par mēnešiem. Vidēji – līdz mēnesim. Vai nu zūd apstākļi cilvēka aizturēšanai, vai cilvēkam ir lēmums statusa piešķiršanai, un viņu jāatbrīvo, vai cilvēks piesakās labprātīgai izceļošanai, vai notiek piespiedu izraidīšana," stāstīja Ivanovs.
Dažkārt nelegālie migranti paši izsaka vēlmi atgriezties savā mītnes zemē, citi izvēlas lūgt patvērumu, skaidroja Jurijs Ivanovs.
"Personai, kas iesniedza iesniegumu, jāsagaida Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmums. Pozitīva lēmuma gadījumā persona paliek Latvijā, viņai izsniedz bēgļa dokumentu un uzturēšanās atļauju. Un persona integrējas šeit Latvijā. Bet, kā rāda prakse, pēc atbrīvošanas, lielākā daļa atstāj Latvijas Republiku," stāstīja Ivanovs.
Pagaidām nekas neliecina, ka spriedze uz Latvijas-Baltkrievijas robežas varētu mazināties. Baltkrievija turpina īstenot hibrīdkaru, cenšoties destabilizēt situāciju uz savu Eiropas Savienības kaimiņvalstu robežām.
Valdībā vairākkārt ticis diskutēts, ka ārkārtējās situācijas vietā Baltkrievijas pierobežā varētu noteikt kādu citu regulējuma veidu, lai varētu īstenot robežas pastiprinātu uzmanību nepārtraukti. Kā norādīja Robežsardzē, šobrīd notiek darbs pie nepieciešamajiem likuma grozījumiem.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Eiropas Savienība to raksturoja kā hibrīdkara izvēršanu, jo Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai.
Ņemot vērā joprojām pastāvošos riskus saistībā ar nelegālo migrāciju un Baltkrievijas varas režīma īstenotajiem hibrīduzbrukumiem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, vairākkārt pagarināta ārkārtējā situācija uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpils valstspilsētā.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Lai stiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas drošību ilgtermiņā, Iekšlietu ministrija 2021. gada nogalē sāka nepieciešamo drošības risinājumu plānu izstrādi ilgtermiņa uzraudzības pastiprināšanai, kurus 2022. gada martā iesniedza Eiropas Komisijā, kas atbalstīja vairākas Iekšlietu ministrijas piedāvātās darbības.
Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā. Sākotnēji bija paredzēts, ka žoga pirmā kārta 85,8 kilometru garumā tiks pabeigta līdz 2023. gada pavasarim, bet otrā kārta 63,9 kilometru garumā – līdz 2024. gada pavasarim. Taču purvos atlikta Latvijas–Baltkrievijas robežas žoga būvniecība, būvnieki iekavēto sola atgūt vasarā.
