Komentējot vietnē "Manabalss.lv" sākto parakstu vākšanu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, Riekstiņš norādīja, ka redzams, ka "daudzi ir atklājuši sevī slēptus "Klauzevica talantus"".
"Velkot paralēles ar NATO, ja NATO dalībvalstu ietvaros tiek gatavots kāds lēmums, kuram ir specifiska militāra nozīme, tad vienmēr tiek prasīts militārais padoms –
militāristi nāk kopā un sagatavo kvalificētu ekspertu viedokli, lai politiskais NATO spārns – vēstnieki un diplomāti – varētu pieņemt gala lēmumu," skaidroja Riekstiņš,
uzsverot, ka ir jābūt ļoti, ļoti nopietniem argumentiem, lai politiskais spārns šajā ekspertu viedoklī neieklausītos. Zināms, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) neatbalsta Latvijas izstāšanos no kājnieku mīnu aizlieguma konvencijas.
Riekstiņš norādīja, ka aizsardzības spēki darbojas, pamatojoties uz valsts aizsardzības plānu un dažādiem NATO aizsardzības plāniem, kas ir sevišķas slepenības dokumenti, līdz ar to nav sagaidāms, ka militārie spēki izstāstīs, kas notiks kādā konkrētā krīzes situācijā.
"Es personīgi uzskatu, ka jāklausās un jāņem vērā tas, ko saka eksperti, bet, protams, politiskiem spēkiem demokrātiskā valstī, parlamentārā republikā, ir tiesības lemt, kā viņi uzskata par pareizu," sacīja Latvijas vēstnieks NATO.
Viņš apstiprināja, ka šai diskusijai neapšaubāmi līdzi seko arī citu valstu vēstnieki Latvijā, sevišķi kanādieši, kuri ir ne tikai Otavas konvencijas iniciatori, bet arī nodrošina drošības sajūtu Latvijā, šeit izvietojot karavīru kontingentu.
Tikmēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis, pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Igors Rajevs intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka Otavas konvencija attiecas uz tām mīnām, kas sprāgst brīdī, kad tām pietuvojas, nodarot lielāku ļaunu civiliedzīvotājiem, nekā ienaidniekam, bet ir arī citi mīnu veidi, tostarp tādas, ko var kontrolēt – tās nav pretkājnieku mīnas.
Rajevs norādīja, ka gadījumā, ja valsts aizsardzības plāni veidoti, tajos neiekļaujot pretkājnieku mīnas, tas nozīmē, ka ir iekļauti citi risinājumi.
Latvijas dalību Konvencijā par kājinieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu Saeimā šodien apspriedīs divu komisiju – Saeimas Ārlietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas – deputāti.
KONTEKSTS:
Daļu sabiedrības satrauc Latvijas pirms vairākiem gadiem paustā apņemšanās neizmantot kājnieku mīnas. Tāpēc sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas.
Iniciatīvas pārstāvis Atis Stankevičs vēlas, lai Latvija reālistiski izvērtētu tās militārās aizsardzības stratēģiju un sevišķi šajos draudīgajos apstākļos pārskatītu valsts dalību Otavas konvencijā. Viņaprāt, tas būtu efektīvs un pamatots solis Latvijas valsts aizsardzībai. Līdz šim par iniciatīvu savākti nepilni 3000 parakstu.
Parlamentā jau janvārī plāno sākt diskusiju par šo jautājumu. NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš paziņojis, ka bruņotie spēki neatbalsta Latvijas izstāšanos no kājnieku mīnu aizlieguma konvencijas. Arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") norādījis, ka šobrīd nav militāra un starptautiska pamatojuma izstāties no Otavas konvencijas.
Ministrs pie šāda secinājuma nonācis pēc iepazīšanās ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sagatavoto militāro izvērtējumu par iespējamām sekām un ieguvumiem, Latvijai izstājoties no Otavas konvencijas.
