Dace, iegādājoties dzīvokli jaunajā projektā, bija cerējusi uz kvalitāti, labāku energoefektivitāti - tātad mazākām apkures un ūdens izmaksām. Taču visai drīz atklāja, ka karstais ūdens modernajā dzīvoklī ir jāgaida nevis 20 sekundes, kā tas rakstīts būvnormatīvā, bet gan nepilnas divas minūtes. "Man katru reizi bija jānotecina spainis ūdens, tad es sagaidīju šo remdeno ūdeni," pauda sieviete.
Pēc "Aizliegtā paņēmiena" izskanēšanas ēterā raidījuma veidotāju komanda saņēmusi vairākus desmitus vēstuļu.
"Aizliegtā paņēmiena" vadītājs Guntis Bojārs stāstīja: "Mēs sākām saņemt šobrīd pēc formāta desmitiem vēstuļu, kur atkārtojas šī problemātika. Pārsvarā tās ir attīstītāju būvētas mājas, bet arī citas. Man ir rakstījuši arī vairāk, jau es saprotu, eksperti, kas saka, ka tā problēma varētu būt ļoti aktuāla. Ja mēs ieraugām šo ainu kopumā, tad mēs secinām – jā, mēs par karsto ūdeni, iespējams, pārmaksājam. Pārtērējam to karsto ūdeni un pārmaksā cilvēki."
EM un Rīgas pašvaldībā līdz šim nav bijis daudz šādu sūdzību. Speciālisti gan pieļauj, ka iemesls varētu būt iedzīvotāju nezināšana par būvnormatīva prasību, kas uzliek par pienākumu ūdeni 55 grādu temperatūrā līdz ūdens krāna atvērējam piegādāt 20 sekunžu laikā. Ministrijā gan uzsvēra, ka par visu jāmaksā – ja ir vēlme, lai atbilstīgi karsts ūdens krānā būtu iespējami ātrāk, jābūt vairāk stāvvadiem, kas attiecīgi sadārdzinās paša dzīvokļa sākotnējo cenu.
EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane norādīja: "Jo stingrākas prasības mēs nosakām, jo dārgāk, jo lielāka ietekme būs uz dzīvokļa gala cenu un arī uzturēšanas izmaksām."
Ministrija nonākusi pie secinājuma arī grozīt būvnormatīvu, lai tajā parādītos nevis sekundes, kuru laikā jāparādās karstajam ūdenim, bet gan aukstā ūdens daudzums, kas jānotecina līdz brīdim, kamēr parādās karstais ūdens.
"Kopā ar nozari mēģināsim rast risinājumu. Tieši ūdens daudzumam, nevis sekundēm," atzīmēja EM pārstāve Feldmane.
Cik lieki litri būtu pieļaujami, vēl nav izlemts.
Taču arī izmaiņas būvnormatīvā negarantēs, ka tas tiks ievērots. Konkrētās mājas gadījumā, kuras projekts, visticamāk, jau sākotnēji pieļāva kļūdu, pašlaik tiek vainots būvspeciālists. Viņa sertifikāta atbilstību plānots atkārtoti izvērtēt. Ēka pieņemta ekspluatācijā Rīgā, un pašvaldībā norādīja, ka tai nav jāpārrēķina visi speciālistu veiktie aprēķini.
Rīgas Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Tur ir sertificēti būvniecības eksperti, arhitekti, būvinženieri, kuriem ir savi sertifikāti, ar kuriem viņi riskē, ja viņi neievēro būvnormatīvus. Ja mums būs būvniecības regulējums, kas mums teiks, ka pie šādas apbūves pašvaldībai ir tiesības pieprasīt pie aizdomām, ka varbūt nav kaut kas precīzi izdarīts, pieprasīt ekspertīzi, mēs to noteikti darīsim. Tas ir mūsu interesēs. Bet šobrīd tādā brīvprātīgā kārtā... Būvvalde tomēr rīkojas normatīvo aktu ietvarā."
Tikmēr raidījums "Aizliegtais paņēmiens" aicina iedzīvotājus, kas dzīvo nesen uzbūvētos jaunajos projektos, pārbaudīt sava karstā ūdens piegādes laiku un par to informēt raidījumu, lai apjaustu, cik plaša ir šī problēma.
