ĪSUMĀ:
- Annija iztiku pelnīja uz ielas, bet vienlaikus bijusi vairāku firmu īpašniece, tās pārņemot neilgi pirms likvidēšanas.
- Līdzīgi arī nu jau mirušajai Karlīnai, kura bijusi amatpersona un dalībniece astoņos uzņēmumos.
- Vairāku šo firmu kādreizējie īpašnieki sakās nezinām, kas noticis pēc to pārdošanas.
- Natālijai pat nebija deklarētās dzīvesvietas. Toties tagad viņai ir firma ar 10 000 eiro nodokļu parādu.
- Par pastkastīšu vietu 27 uzņēmumiem kļuvusi kāda koka māja Rīgā. Īpašnieki ar to cīnās.
- Valsts iestādes problēmu zina, bet dokumentu viltotājus neatrod.
- Vardarbībā cietusī un uz ielas nonākusī Natālija kļuva par firmu īpašnieci. Arī pārdeva savu elektronisko parakstu.
- Viens no stāstiem ir par bāru ar parādiem. Tas likvidēts, bet tajā pašā vietā jauns bārs, kas turklāt saņēmis valsts atbalstu.
- Uzņēmumu likvidēšana - vesela industrija.
- VID uzmanību koncentrē uz lielākajiem parādniekiem. Ja parāds ir mazāks, krāpniecību var arī nepamanīt.
Uzņēmējas
Annija toreiz pusnaktī stāvēja uz Lienes ielas Rīgā. Pašvaldības policijas izrakstītajā administratīvajā protokolā teikts – piedāvāja par maksu sniegt seksuālos pakalpojumus automašīnā. Divu gadu laikā policisti Anniju pieķēra piecas reizes. Viņai noteiktie sodi kopumā pārsniedz 2000 eiro.
Annijas vārds šajā raidījumā ir mainīts. Viņa acīmredzami iztiku pelnīja uz ielas. Bet vienlaikus, kā liecina Uzņēmumu reģistra dati, viņa kādā apģērbu tirdzniecības firmā ir bijusi valdes priekšsēdētāja, vēl vairākās – valdes locekle un īpašniece. Visus šos uzņēmumus vieno parādi un tas, ka savu eksistenci tie beiguši ar likvidāciju. Annija tos pārņēmusi neilgi pirms likvidēšanas.
Lai neatklātu sieviešu identitāti, Latvijas Radio šajā stāstā nepublisko arī uzņēmumu nosaukumus, bet sižeta veidotājiem tie ir zināmi. "Lursoft" datu bāzē analizēta to darbības vēsture, īpašnieku maiņa, dibinātāju un amatpersonu tālākie biznesa ceļi.
Piemēram, grimstošo apģērbu tirgotāju Annijai atstāja kāds Andrejs Naumovs un Zita Volkova. Šobrīd abiem pieder cita firma – SIA "Atrevida" jeb džinsu veikals Marijas ielā. Arī šim uzņēmumam ir nodokļu parāds. Īpašnieku tālruņa numuri nav publiski pieejami, un arī veikala darbinieces nav ar mieru tos iedot. Latvijas Radio veikalā atstāja zīmīti ar savu telefonu un iemeslu, kāpēc vēlas aprunāties, taču zvanu nesaņēma.
Tajā pašā adresē, kur likvidētais apģērbu tirgotājs, reģistrēti vēl divi Annijas uzņēmumi. Viens no tiem piedāvāja juridiskos pakalpojumus. Iepriekš gada pārskatus uzņēmuma vārdā sniedzis Valērijs Prudnikovs. Viņam šobrīd pieder četri uzņēmumi. Divi no tiem tāpat sniedz juridiskos pakalpojumus.
Vai viņš pazīst sievieti, kura nopirka viņa uzņēmumu? "Jūs saprotiet, ka uzņēmuma kapitāldaļas var nopirkt jebkura persona? Saistīta, nesaistīta, radinieki, neradinieki. Citreiz no Amerikas vai vispār no Āfrikas. Nevajag būt saistītam. Tas uzņēmums ir sen pārdots, es jau, ja godīgi, esmu aizmirsis. Tas ir sen pārdots, un jūs man pateicāt, ka likvidēts. Jā, paskatījos – likvidēts, vairs nekas nav zināms," sacīja Prudnikovs.
Karlīnas uzņēmumi. Pārdeva caur sludinājumu
Bija vēls 2016. gada 1. februāra vakars. Karlīna no policijas saņēma kārtējo protokolu par seksuālo pakalpojumu piedāvāšanu par maksu Jāņa Asara ielā – šim nolūkam neparedzētā vietā, norādīts protokolā. Divu gadu laikā viņa sodos sakrāja 4000 eiro. Pēc pāris mēnešiem 36 gadu vecumā Karlīna nomira. Elektroniskajā piemiņas enciklopēdijā "Timenote.info", kas agrāk bija pazīstama kā "Nekropole.info", viņa nodēvēta par uzņēmēju.
Ne velti – oficiāli Karlīna bijusi amatpersona un dalībniece astoņos uzņēmumos. Viens no tiem darbojās poligrāfijas nozarē, likvidēts ar 32 tūkstošu eiro parādsaistībām. Karlīna to pārņēma no Vladimira Lašketa.
Latvijas Radio uzrunāja Vladimiru Lašketu:
– Tās firmas vairāk nav, mēs viņu pārdevām.
– Bet jūs bijāt agrāk. Bet tad jūs aizgājāt. Kāpēc jūs aizgājāt? Pēc jums bija sieviete "Karlīna". Jūs zināt tādu sievieti?
– Man liekas, ka jā, nu tas bija cik tur gadi atpakaļ. Ļoti daudz gadi atpakaļ tas bija.
– Jūs tur bijāt līdz 2015. gadam.
– Es varu jums pārzvanīt tāpēc, ka es pagaidām esmu Lietuvā, es rīt no rīta jums pārzvanīšu."
Vladimirs nākamajā rītā nepiezvanīja.
Vēl viens uzņēmums, ko bija pārņēmusi Karlīna, ir savulaik pat "Dienas Biznesā" aprakstīts pusdienu restorāns. Pirms trīs gadiem tas likvidēts ar 16 tūkstošu eiro parādsaistībām.
Latvijas Radio jautāja vienam no restorāna īpašniekiem, kā tas pārdots: "Cik es atceros, es iesniedzu sludinājumu, un tad attiecīgi tika nokārtots, ka es pārdodu to uzņēmumu, un tad attiecīgi tas tika nopirkts. Es tā baigi neinteresējos, kam tas pārdod un ko. Caur sludinājumu es to izdarīju."
Vairāk par darījuma apstākļiem uzņēmuma kādreizējais īpašnieks neatceras, bet ir pārliecināts, ka pārdošanas brīdī parādu nebija.
– Vispār tam bija nodokļu parāds.
– Tad, kad tas likvidēts, viņš jau vairs nebija manējais.
– Jā.
– Bet, ziniet, citreiz ir vieglāk pārdot uzņēmumu, nekā likvidēt. (..) Jebkurā gadījumā uzņēmuma likvidēšana aizņems kādu laiku. Ja cilvēks vēlas pirkt, kāpēc ne.
– Bet jūs nemaksājāt par to, ka kāds to uzņēmumu paņem?
– Nē, manuprāt, man maksāja.
– Bet tas ir dīvaini. Kāds kādam labums no tā?
– Es nezinu, cilvēki pērk uzņēmumus, varbūt viņi tālāk grib, varbūt negrib paši dibināt, visādi iemesli ir.
Latvijas Radio pārliecinājās, ka sludinājumu portālā arī šobrīd ir iespējams iegādāties uzņēmumus.
Piemēram, 2006. gadā dibinātu SIA "PVN maksātāju ar labu reputāciju, bez parādiem" pārdod par 1100 eiro.
Pirms sešiem gadiem februārī vienos dienā mazā ieliņā blakus Ziedoņdārzam seksuālos pakalpojumus par maksu piedāvāja Natālija. Tolaik viņai pat nebija deklarētās dzīvesvietas. Taču pirms gada Natālija kļuva par valdes locekli kādā mazumtirdzniecības uzņēmumā, kas darbojas Madonas novadā. Pašlaik firmai ir vairāk nekā 10 tūkstošu eiro nodokļu parāds. Uzņēmumam norādīts kontakttālrunis, taču operators atbild "abonements neeksistē".
Natālijas vadītajai firmai īpašnieki mainījušies vairākkārt, bet sākotnēji tā piederēja Dainim Šulcam, kurš turpina darboties biznesā. Pazīstamākais uzņēmums, kur viņam pieder daļas, ir SIA "Riga spirits & wine outlet".
– Nav iespējams sazināties ne ar vienu cilvēku, kas ir pēc jums bijis tajā uzņēmumā. Sakiet, kā jūs to uzņēmumu pārdevāt?
– Jā, sen pārdevu, 2019. gadā. Tagad, kas tur darbojas, man nekāda sajēga nav.
– Bet kam jūs pārdevāt un kāpēc?
– Kāpēc, tā ir mana motivācija, kāpēc. Kam – to jūs ļoti labi redzat "Lursoftā".
– Tas cilvēks, kurš šobrīd ir valdes loceklis, izskatās, ka varētu būt fiktīvi iecelts par valdes locekli.
– Grūti pateikt, man nav komentāru, es tiešām nezinu, ko viņi tur dara.
– Skaidrs. Nav tā, ka jūs pārrakstījāt to uzņēmumu kaut kādu iemeslu dēļ uz kādu fiktīvu cilvēku?
– Nē, nē, nē, tas ir reāls cilvēks, reāli darbojies, vismaz toreiz.
Natālija pārņēmusi vēl piecus nu jau likvidētus uzņēmumus.
"Biznesa centrs"
Veca koka divstāvu māja Grīziņkalna apkaimē Rīgā. Pirmais stāvs no ielas puses izskatās neapdzīvots. Un garāmgājējs pat nenojaustu, ka šo ēku būtībā varētu dēvēt par biznesa centru. Nama vienpadsmit dzīvokļos reģistrēti 27 uzņēmumi, no kuriem gan lielākā daļa ir likvidēta. Desmitais dzīvoklis ir juridiskā adrese 10 firmām, un trīs no tām piederējušas jau pieminētajai Annijai.
Ēkas īpašnieces dēls Mārtiņš pārbauda pastkastīti, kur saņemta vēstule par parādu. "No parādu piedzinējiem ļoti bieži nāk vēstules," pastāstīja Mārtiņš. Saimnieki māju gatavo rekonstrukcijai, un nav devuši atļauju šeit reģistrēt nevienu uzņēmumu. Tomēr Annijas vārds mājas īpašniekiem ir zināms.
Mārtiņš izrādīja desmito dzīvokli. Tā ir šaura, tumša istaba, piekrauta ar veciem krāmiem. Mājas īpašniece Sandra uz galda novietoja jaunākās Annijai adresētās vēstules, kas ir no Valsts policijas un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas.
"Viņai tur vēl kaut kādas ierakstītas vēstules ir nākušas un kas viss," pastāstīja Sandra. Viņa par fiktīvi piereģistrētajiem uzņēmumiem ir ziņojusi arī uzraugošajām iestādēm, tomēr tā esot cīņa ar vējdzirnavām: "Es vienu skandālu sataisīju, likās, nu ir miers. Ar VIDu sarakstījāmies, jā, viņi ir paņēmuši riska grupā [ēku]. Kas tev to deva – nepaiet ne divas nedēļas, es skatos –atkal!"
Sandra pieļauj, ka viņas parakstu nav pārāk grūti viltot un tas bija redzams visiem iepriekšējiem īrniekiem, jo tika slēgti līgumi. Tāpēc arī izveidojusies šāda situācija.
Valsts iestādes problēmu zina – gan par fiktīvajiem biznesmeņiem, gan viltus adresēm.
"Mēs redzējām, ka tur, kur ir negodprātīgie gadījumi, tas dokuments nav šķērslis, lai viltotu un ļaunprātīgi izmantotu konkrētu īpašumu un adresi. Tāpēc arī praksē gadījumi tad, kad kāds sūdzējās, ka tur tiešām tāds uzņēmums neatrodas un es nekādu piekrišanu neesmu devis kā īpašnieks, tad šie materiāli tika sūtīti Valsts policijai ekspertīžu veikšanai. Un lielākoties tas viss beidzas ar to, ka, jā, tiek konstatēts, ka paraksts ir viltots. Bet kurš to ir izdarījis? Manā rīcībā vismaz nav pa šiem desmit gadiem informācijas, ka būtu noskaidrots kādā brīdī, kurš ir viltojis," atzina Uzņēmumu reģistra valsts galvenā notāre Guna Paidere.
Šovasar mainīta kārtība juridiskās adreses reģistrēšanai.
Turpmāk vajadzēs nevis ēkas īpašnieka piekrišanu, bet valdes loceklim būs jāuzņemas atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu. Izveidots arī riska adrešu saraksts, un vairs nav tik vienkārši reģistrēt uzņēmumu adresē, kur jau mājo 10 komersanti.
"Pirms veikt juridiskās adreses reģistrāciju, mēs sūtam informāciju VID ar lūgumu sniegt atzinumu, vai pastāv kādi nodokļu riski. Un mums ir informācija, tad VID arī paskatās uz tiem pārējiem uzņēmumiem, kas ir tajā adresē," pastāstīja Paidere.
Šis mehānisms darbojas vairākus gadus, iespējams, tāpēc pieminētajā Grīziņkalna apkaimes vienā adresē reģistrēti precīzi desmit uzņēmumi un ne vairāk.
Nadīna pārdeva arī savu elektronisko parakstu
Grīziņkalna apkaimes mājā Latvijas Radio Anniju nesatika, taču izdevās atrast citu fiktīvo uzņēmēju. Ar 14 nu jau likvidētu uzņēmumu īpašnieci Latvijas Radio tikās vienā no galvaspilsētas parkiem. Viņa ir neliela auguma, smalka sieviete, vienā rokā termokrūze, otrā kūpoša cigarete.
Nadīna (vārds ir mainīts) Rīgā nokļuva, bēgot no vardarbīgām attiecībām: "Nu, man apnika, ka mani klapē kā sievieti, kā, teiksim, bumbieru maisu. Es aizmuku prom."
Toreiz Nadīnai nebija nekā, viņa dzīvojusi un gulējusi, kur pagadās. Lietojusi arī narkotikas. Prostitūcijā viņu netieši iesaistījis jaunais draugs, kurš saņēmis invaliditātes pensiju, taču naudas tāpat vienmēr bijis par maz.
"A kur, ja man oficiāli darba nav, nekā nav, nekādu dokumentu uz rokām nav. Kas cits atliek? Iet ķermeni tirgot. Ja es nedabūju naudu, tad viņam sākās psihie, viņš sāka ārdīties," pastāstīja sieviete.
Par seksuālo pakalpojumu piedāvāšanu Nadīna administratīvi sodīta trīs reizes: "Protams, tie nav neviens nomaksāti vēl joprojām tāpēc, ka es vēl joprojām nestrādāju."
Fiktīvajā biznesā viņu ievilinājuši paziņu paziņas. Nadīnai tā bija vēl viena iespēja nopelnīt. Par pirmo firmu, ko atvēra uz viņas vārda, sieviete zināja. Dokumentus parakstīja pie notāra, mēnesī saņēma 100 līdz 150 eiro. "Nu un pēc tam sanāca, ka
es ar vienu sievieti uztaisīju vienu firmu. Pēc kāda laika es uzzināju, ka viņa uz mana vārda ir uztaisījusi četras vai piecas.
Tāpat arī otrs vīrietis ar mani pie jurista aizgāja vienu reizi, bet pēc tam uz mani ir atvērtas vairākas firmas. Un pēkšņi es uzzinu, ka esmu valstij parādā 58 tūkstošus," pastāstīja Nadīna.
Bijušais draugs Nadīnu informējis, ka viņu meklējusi policija, taču neviens nezina viņas šī brīža atrašanās vietu. Tāpēc arī viņa nesaņem paziņojumus no tiesībsargājošām iestādēm. Viņas deklarētā dzīvesvieta ir pamesta ēka Maskavas forštatē.
Sieviete pārdevusi arī savu elektronisko parakstu. Par 50 latiem.
– A cilvēkam, kas dzīvo uz ielas, tas ir pietiekami. (…) Tas otrs vīrietis, kas man vienu firmu taisīja vaļā, bet izrādījās pēc tam, ka trīs attaisīja, viņš man samaksāja par to firmu 100 latus un viss… Pateica, ka pēc divām nedēļām tā firma būs aiztaisīta ciet. Un es viņam noticēju uz viņa vārda.
– Ko tev viņi teica, kāpēc?
– Viņi pateica, ka vajag atvērt, lai varētu… Viņi tā konkrēti neskaidroja, lai varētu iedarbināt, norakstīt kaut ko. Ai, man tad varēja iestāstīt jebkuras muļķības, tad es vēl biju jauna.
To, ka visi viņas uzņēmumi šobrīd jau ir likvidēti, Nadīna uzzināja no Latvijas Radio. Viņas sejā manāms atvieglojums.
– Es neteikšu vārdus, bet nu pirmais cilvēks, kas man taisīja firmu, viņš agrāk pats ir bijis policists. Vot tā tanī dzīvē notiek, citi iet uz slikto pusi, citi uz labo.
– Kā viņš tevi atrada?
– Caur pazīstamo, kurš dzīvoja Brasā, kurš šobrīd jau ir diemžēl miris, uz viņu arī atvēra vairākas firmas.
Bārs ar parādiem pārdots, jauns bārs saņem valsts atbalstu
Nadīnas lielākais uzņēmums bija datoru tirgotājs, kurš apgrozījis pat miljonu eiro gadā. Viņa to pārņēmusi no Edija Novicka, kurš, visticamāk, arī bijis fiktīvs īpašnieks. Viņam piederējuši 22 uzņēmumi, šobrīd aktuāls ir viens – nodarbojas it kā ar mazumtirdzniecību.
Tāpat divus gadus Nadīna bijusi kāda Vecrīgas bāra īpašniece. Tas vēlāk likvidēts, un dzēstas arī tā parādsaistības – 28 tūkstoši eiro. Pirms Nadīnas SIA piederējusi Irēnai Dimantei, kurai šobrīd ir preču vairumtirdzniecības uzņēmums. Latvijas Radio izdevās viņu sazvanīt:
– Kāpēc šis uzņēmums tika pārrakstīts? Jo zināms, ka pēc jums persona, kas tur stājās valdē, ir fiktīva.
– Nu, kāpēc man būtu jāatbild uz šādiem jautājumiem vispār? Cik sen atpakaļ tas jau bija.
– Tas bija 2016. gads, pieci gadi.
– Nu?
– Nu, nav nemaz tik sen.
– A kāpēc man būtu jāatbild uz tādiem jautājumiem?
– Jūs varat neatbildēt, mans uzdevums ir jautāt.
– Nu, es neatbildēšu un viss.
Neoficiāli avoti vēsta, ka arī Irēna īstenībā bija bāra darbiniece, nevis īpašniece. Šobrīd bārs turpina darboties tajās pašās telpās ar citu nosaukumu, SIA un oficiālo īpašnieku.
Šogad uzņēmums vairākas reizes saņēmis valsts atbalstu – dīkstāvē esošo darbinieku algām un apgrozāmajiem līdzekļiem. Kopā gandrīz 183 tūkstošus.
Uzpircēji un atbildība
Uzņēmumu likvidēšana – vesela industrija
"Ko cenšas panākt tie iepriekšējie īpašnieki? Tā ir, pirmkārt, atbildības noņemšana no sevis par kaut kādiem, iespējams, nelegāliem darījumiem, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, finanšu līdzekļu, grāmatvedības neuzskaiti, darbinieku nodarbināšanu bez darba līgumiem, kur ir vairāki sodi, un viss pārējais. Šajā gadījumā tiek atrasta persona, kura pati labprātīgi iegādājas šo uzņēmumu, reģistrē savā, teiksim tā, valdījumā par salīdzinoši niecīgu, minimālu samaksu," tā prostitūtu vārdu nokļūšanu Uzņēmumu reģistra datu bāzē skaidroja jurists Armands Logins, kurš agrāk strādājis Valsts policijā.
"Mēs varam pieiet uz Lapu ielas jebkur pie jebkuras personas un pajautāt eksperimenta nolūkos: Es – biznesmenis, tu – vienkārši cilvēks. Es gribu pārdot, tu esi starpnieks. Un tu saki: klausies, dārgā draudzene, man te, rekur ir baigie parādi, sotaku gribi? Tev ir ID karte? Nu, viņa teiks, vai nu ir vai nav. Klausies, es tev varu uztaisīt ID karti, aizbrauksim kopā, es apmaksāšu, negribi paņemt uzņēmumu uz sevi? Par 100–200 eiro tev neviena neatteiks," zināja stāstīt Logins.
Tikpat labi šo lomu var pildīt bezpajumtnieki vai trešo valstu pilsoņi. Cilvēki, kuriem nav, ko zaudēt. "Viņiem bankas kontu nav. Par dzīvokli un dzīvesvietu, ja viņi maksā, viņi maksā ar skaidru naudu to, ko viņi kaut kur nopelna. Īpašumu viņiem nav un nekad nebūs," skaidroja Logins.
Shēmu organizatori bieži maskējas aiz garām īpašnieku maiņas ķēdēm.
Kāds anonīms piedāvājums sludinājumu portāla "ss.com" sadaļā – "Uzņēmumu juridiskā apkalpošana":
"Palīdzēsim likvidēt un pārņemt problemātiskus uzņēmumus ar parādiem. Sagatavojam visa veida dokumentus – izmaiņu veikšana Valsts ieņēmumu dienestam un Uzņēmumu reģistram, jauna uzņēmuma dibināšana, izmaiņas valdē, izmaiņas dalībnieku reģistrā, juridiskās adreses maiņa – un citus vajadzīgos dokumentus."
Latvijas Radio izliekas par neliela uzņēmuma īpašnieci, kurai ir nodokļu parāds. Pretī saņem atbildi: "No jums nekas nav vajadzīgs, vienkārši elektroniskais paraksts, jums vajadzīgs, lai jūs atlaistu darbiniekus, grāmatvežus, struktūrvienības visas anulējiet un viss, var pārrakstīt uz mani."
Cena pakalpojumam – 700 eiro. Ja nepieciešams arī juridisko adresi mainīt, tad kopā jāmaksā 800.
– Ir kaut kāda iespējamība, ka man pēc tam kaut kādas nepatikšanas var sanākt?
– Nē. Ar šādu parādu ne, līdz 15 tūkstošiem ne.
Vēl kāds konsultants nosauca cenu – 500 eiro.
– Bet uz kā mēs pārrakstām to uzņēmumu, nu kam viņš pēc tam būs, jūs uz savu vārdu?
– Jaunā investora vārda.
– Kā?
– Jaunā investora, sauksim to tā.
Šādu piedāvājumu ir daudz. Uzņēmumu likvidēšana ir vesela industrija pati par sevi.
VID uzmanību saista lielākie parādnieki
"Visbiežāk jau tas nav saistīts ar kaut kādu organizēto noziedzību, vienkārši cilvēki sniedz šāda veida pakalpojumus. Ir savukārt tādi, kas tiešām ir organizētās noziedzības grupas dalībnieki un ar to nodarbojas," komentēja VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.
Noziedznieki, kas specializējas fiktīvo amatpersonu vervēšanā, savu darbību internetā, visticamāk, gan nereklamēs.
VID atzina, ka pārsvarā uzņēmumus fiktīvi pārdod, lai nebūtu jāmaksā nodokļu parādi.
Kriminālatbildība par nodokļu nemaksāšanu var iestāties, ja parāds sasniedz 50 minimālās mēnešalgas, šobrīd tie ir 25 tūkstoši eiro. VID savu uzmanību koncentrē uz tiem, kas budžetam nodara lielākos zaudējumus. Ja parāds ir mazāks, krāpniecību var arī nepamanīt.
"Redziet, tā problēma jau ir tajā, ka attiecīgi uzņēmēji, kuriem ir legālā uzņēmējdarbība, bet, lai viņš nemaksātu savā legālajā uzņēmumā nodokļus, viņš dibina fiktīvos uzņēmumus, un tas uzņēmuma darbības laiks ir pietiekoši īss. Tad stādieties priekšā: ja šādi fiktīvi uzņēmumi viņam ir desmit, saskaitot šīs summas kopā, saprotiet, kāds ir zaudējums valsts budžetam. Un, ja tie ir 50, tad tie būs miljoni," norādīja Podiņš.
Taču rokas nodokļu policistiem esot par īsu: "Jūs varat painteresēties arī Uzņēmumu reģistrā, cik Latvijas Republikā katru dienu tiek reģistrēti vai pārreģistrēti uzņēmumi, un tie noteikti būs vairāki simti dienā."
Pērn Latvijā pirmreizēji reģistrēti 8940 uzņēmumi, un kopumā 37 967 reizes reģistrētas izmaiņas uzņēmumu darbībā.
Katru gadu VID pārtrauc 7 līdz 10 organizētu grupu darbību.
Arī šogad Valsts ieņēmumu dienests ir ziņojis par vairākiem gadījumiem, kad darījumu ķēdēs pamanījis fiktīvas personas.
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča pastāstīja, ka no atbildības tomēr nav pasargāti arī valdes locekļi, kuru laikā parāds izveidojies. VID labi zina, kurš valdes loceklis un kurā brīdī ir atbildīgs par parāda veidošanos.
"Nav nozīmes tam, ka šobrīd tur ir cits valdes loceklis. Un, ja šis parāds ir ievērojams, nav nozīmes arī tam, ka uzņēmums ir likvidēts. Jo arī situācijās, kad uzņēmums ar parādiem ir likvidēts likumā noteikto iemeslu dēļ, ka uzņēmumam, piemēram, vispār nav valdes utt., tas nenozīmē, ka šī atbildība nevar tikt piemērota. Tā var tikt un arī tiek piemērota," norādīja Garanča.
Valdes locekli, kura darbības laikā izveidojies nodokļu parāds virs 15 tūkstošiem eiro, var iekļaut riska personu sarakstā. Šiem cilvēkiem VID un Uzņēmumu reģistrs pievērš lielāku uzmanību. Pērn sarakstā iekļautas 262 personas ar nodokļu parādu. Sīkie parādnieki gan izsprūk sveikā.
Shēmas pamatā ir uzņēmumu pārrakstīšana uz fiktīvu amatpersonu brīdī, kad parāds vēl nav sasniedzis būtisku apmēru.
"Te jau arī tumsas un gaismas cīņa: cik mēs ātri kaut kādus kritērijus ieviešam, tik ātri tie, kas varbūt izdomā šīs shēmas vai krāpjas, izdomā arī, kā apiet, kā nepievērst sev uzmanību," atzina Uzņēmumu reģistra valsts galvenā notāre Guna Paidere. Viņa uzskata, ka uzraudzība pašlaik ir pietiekami liela, un
to cilvēku dēļ, kas organizē dažādas shēmas, nevar uzņēmējdarbības uzsākšanu padarīt neciešamu visiem pārējiem.
"Protams, mēs valstu līmenī sacenšamies "doing business" reitingā, kur viena no pozīcijām, kas tiek vērtēta, cik ātri un ērti var atvērt uzņēmumu. Savukārt, no otras puses, kāpēc mēs esam pēdējos gadus pastiprinājuši reģistrāciju un pārbaudes, ko mēs veicam, – jo nav oficiālu reitingu, bet neoficiāli jau arī shēmotāji skatās, kura valsts ir pievilcīga shēmām. Tad ir jautājums, ar ko mēs gribam būt pievilcīgi," skaidroja Paidere.
Latvijas Radio jautāja Kasparam Podiņam no VID, vai atbildība jāuzņemas arī fiktīvi iesaistītajiem? "Ja mūsu rīcībā ir informācija, ka šis cilvēks tiešām ir iesaistīts noziedzīgajā grupā, tad, protams, mēs arī viņu saucam pie atbildības. Bet pārsvarā gadījumu šie cilvēki vienkārši tiešām neapzinās, uz viņu pat tiek izņemts elektroniskais paraksts, un viņš atdod visus dokumentus un kodus noziedzīgās grupas dalībniekiem, kas būtībā veic visas darbības viņa vārdā. Un tad, kad cilvēks saņem no Valsts ieņēmumu dienesta jau draudu vēstules, tad diezgan bieži ir tā, ka viņi nāk pie mums, saka – palīdziet mums, ko man darīt šādā situācijā?"
Tikmēr Nadīnu īsti pat neuztrauc fiktīvās amatpersonas statuss, viņa aizpīpē otro cigareti un saka:
– Tad man vispār uz visu bija vienalga.
– Tad jau tu arī vēl lietoji, vai nē?
– Tad es vēl lietoju, jo tad es dzīvoju uz ielas vēl.
– Tad tu arī ar prostitūciju nodarbojies?
– Tas viss tanī laikā notikās.
– A tu zini, ka citām sievietēm arī šitā pat bija? Nu ka viņām arī firmas piederēja.
– Nezinu. Es ar nevienu nekad neesmu īpaši kontaktējusies.
