Rīta Panorāma

Divas dienas līdz Latvijas basketbola valstsvienības debijai PK

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (AS)

Saeimas spīkers: Valdības veidošanu nevajadzētu vilkt garumā, varētu apstiprināt 15. septembrī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Nākamā gada valsts budžets Saeimā ir jāiesniedz 15. oktobrī, tādēļ jaunās valdības veidošanu nevajadzētu vilkt garumā – to varētu apstiprināt 15. septembrī, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja 14. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts").

"Ņemot vērā 2024. gada budžeta grafiku, Saeimas priekšsēdētājam 15. oktobrī būtu jāsagaida finanšu ministrs ar leģendāro portfelīti ar valsts budžetu. Tas nozīmē, ka valdības veidošanai nevajadzētu tērēt pārāk daudz laika. Vajadzētu būt tā, ka virzāmies uz kādu 15. septembri uz valdības apstiprināšanu," teica Smiltēns.

"Apvienotais saraksts" esot gatavs strādāt valdībā, un ātrākais veids, kā nonākt līdz jaunai valdībai, ir saglabāt esošo koalīciju, bet ar citu premjeru un ārlietu ministru, turpināja politiķis.

"Pēc Krišjāņa Kariņa demisijas situācija ir būtiski mainījusies. Mums ir skaidrs, ka sākums varētu būt no baltas lapas, kas nozīmē, ka sarunas sākas pēc būtības kā ar līdzvērtīgiem partneriem, nav vairs šo ultimātu un kategorisko prasību, jo tas visu paralizēja," atzina Smiltēns.

Viņš pauda, ka pēdējie trīs mēneši bija ārkārtīgi sarežģīti un sarunās starp koalīcijas partneriem nedominēja sadarbība: "Valsts trīs mēnešus stāvēja uz vietas, mēs to nevaram atļauties."

Runājot par 2024. gada budžetu, Smiltēns uzsvēra, ka ir jādomā par nodokļu sinhronizāciju Baltijas valstīs. "Ja Baltijas valstīs ir kādas izmaiņas akcīzes nodoklī, mums ir jāiet līdzi. Darbaspēka nodokļiem jābūt izbalansētiem, lai nosacījumi investoriem un uzņēmējiem, kas strādā paralēli Lietuvā un Igaunijā, būtu līdzvērtīgi. Baltijas telpai nodokļu ziņā jābūt ļoti līdzīgai," pauda Saeimas spīkers.

Tāpat budžeta veidošanas laikā jārisina cilvēkresursu un finanšu resursu trūkums, kā arī elektroenerģijas problemātika.

KONTEKSTS:

Līdzšinējā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība krita pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem paplašināt koalīciju, iekļaujot tajā arī Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos", un nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem.

Pēc Kariņa lēmuma atkāpties un vairs nepretendēt uz valdības vadītāja amatu "Jaunā Vienotība" premjera amatam virza labklājības ministri Eviku Siliņu.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šonedēļ sācis politiskās konsultācijas ar visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti