Rēzeknes domē Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka par finanšu stabilizācijas rosināšanu lems 29. augustā, kad sasaukta domes ārkārtas sēde.
Saskaņā ar likumu "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" pašvaldības finanšu stabilizācija veicama, ja konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:
- pašvaldības parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā, kopā ar iepriekšējo gadu parāda saistībām, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš, pārsniedz 20% no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma;
- pašvaldība nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parāda saistības;
- pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības.
Rēzeknes gadījumā finanšu stabilizācija rosināta saistībā ar to, ka pašvaldībā ir kavēti maksājumi 0,9 miljonu eiro vērtībā.
Ja tiks pieņemts lēmums par stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu.
Augusta vidū Rēzeknes pašvaldība bija iesniegusi rīcības plānu finanšu krīzes pārvarēšanai, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija (FM) neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Finanšu situāciju Rēzeknē apspriež Saeimā
Bažas par pašvaldības izdevumiem un prasītajiem aizdevumiem trešdien, 23. augustā, pārspriestas arī Saeimā, rēzekniešiem ziņojot par aizdomām, ka no oktobra pašvaldībai vairs nepietiks finanšu, lai izmaksātu algas. Būtu jātaupa, bet Rēzekne prasa jaunus aizdevumus. Cik tieši trūkst un kāpēc, pašvaldības sniegtajiem skaidrojumiem vairs netic ne tikai domes opozīcijas deputāti, bet arī atbildīgajās ministrijās.
"Nav atbildēts pēc būtības. Mēs neesam saņēmuši nekādus finanšu pamatojumus uzstādītajiem jautājumiem,"
atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Inga Priede ("Apvienotais saraksts").
FM pārstāve Inta Komisāre trešdien, 23. augustā, Latgales apakškomisijas sēdē atzina: "Visiem izdevumiem, kas tiek plānoti, jāparedz pretī finansēšanas avoti. Šobrīd mums radušās bažas, vai tiešām tā tas ir bijis. Kas ir noticis pašvaldībā, ja pie izdevumu samazinājuma jāpalielina budžeta izdevumi?"
"Jāsaka, ja mēs salīdzinām informāciju uz 1. jūliju un uz 1. augustu, ir neliels, ļoti neliels, bet samazinājums. Kopējais saistību apjoms jūlija laikā samazinājās par 120 000 eiro, bet vienalga šīs saistības ir augstas – gandrīz 900 000 eiro. Un ir jautājums par to, kas notiks ar pašvaldības finanšu situāciju, ja pašvaldība nevarēs saņemt jaunus aizņēmumus," piebilda Komisāre.
FM skaidroja, ka, pēc viņiem pieejamās informācijas, pamats finanšu stabilizācijai vēl nav iestājies, taču tas varētu notikt paredzamā nākotnē.
Lai rastu budžetā trūkstošās summas un pabeigtu projektus, pašvaldībai būtu nepieciešams aizņemties 5,7 miljonus eiro, un tas nav iespējams, secinājusi FM.
Rēzeknes domes deputāte Ināra Groce ("Apvienotais saraksts") atzīmēja: "Ja pašvaldība nesaņems šo kredītu, kā mēs vakar noskaidrojām budžeta darba grupā, tad jau no oktobra nav iespējams izmaksāt algas strādājošajiem. Īpaši tas attiecas gan uz pašvaldības darbiniekiem, gan pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, pedagogu palīgiem."
Opozīcijas deputāte uzsvēra, ka nepieciešams audits, lai skaidrotu iemeslus, citādi domes vadība notikušajā vaino valsti, tostarp par minimālās algas paaugstināšanu. Kas un vai veiks revīzijas, vēl nav zināms. Rēzeknes domes vadības pārstāvji, piemēram, mērs vai izpilddirektors, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē nepiedalījās.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks (Nacionālā apvienība) atzīmēja, ka tiek gaidīts Valsts kontroles atzinums saistībā ar finanšu grūtībām Rēzeknes pašvaldībā.
"Skatāmies, kā attīstās Valsts kontroles tālākā darba plānošana un arī līdz kuram brīdim varētu tikt paredzēts revīzijas noslēgums un līdz ar to ziņojums, pēc kura mēs varētu organizēt kārtējo apakškomisijas sēdi – uz kādu otro septembra nedēļu tieši par šo jautājumu runāt," teica Teirumnieks.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") trešdienas rītā intervijā Latvijas Radio norādīja:
"Tas, ko redzam, – jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Pavelkot diedziņu, vīlīte diemžēl izirst. Ir redzama diezgan liela nekārtība finansēs, un, pat ja tagad Rēzekne sāk sūtīt savus piedāvājumus, kā tā varētu stabilizēt [finanšu situāciju], vienalga parādās ļoti daudz jautājumu, kā ir sastādīts budžets, kādi ir bijuši pieņēmumi, kādēļ ir tik liela līdzekļu nepietiekamība," skaidroja ministrs.
Lai gan Rēzeknes pašvaldība kā vienu no variantiem uzskata iespēju aizņemties, Sprindžuks uzsvēra, ka aizdevumu slieksnis nākamgad jau pārsniegs 20% no pašvaldības budžeta.
KONTEKSTS:
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – izdevumu segšanai šim gadam tai pietrūkst 3,9 miljonu eiro. Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai.
Rēzeknes pašvaldība sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, un tas augusta pirmajā pusē iesniegts vērtēšanai FM.
