ĪSUMĀ:
- Pēdējo 20 mēnešu laikā bijušas vairākas uzvaras pār Krieviju informatīvajā telpā.
- Piemēram, Čūsku salas atteikšanās padoties iebrucējiem, ar tomātu burku nogāztais drons.
- Eksperts: Krievijas izvērstā kara dēļ ES sāka rast risinājumus cīņā ar informācijas manipulāciju
- Vienlaikus eksperti atzīst – dezinformācijas apjomi aug.
- Reizēm mērķis nav likt noticēt, bet pietiek ar to, ka sabiedrība šķeļas un apšauba visu.
- ASV Valsts departamenta pārstāvis: Krievija manipulē ar informāciju, lai radītu haosu.
- Konferences uzmanības centrā arī Izraēlas un grupējuma "Hamās" konflikts.
- Eksperts: Tam var būt plašas sekas reģionā, un daudz kas atkarīgs no Izraēlas atbildes
- Konferencē sprieda: Krievija iegūst no kara Tuvajos Austrumos, jo tas novērš uzmanību.
- Eksperts: Joprojām daudz neatbildētu jautājumu par gāzesvada incidentu Somijas līcī.
Paneļdiskusijā, kas bija veltīta cīņai pret Krievijas izvērsto dezinformācijas un propagandas kampaņu, piedalījās pašmāju eksperti un viesi no Ukrainas, ASV un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD). Diskusijas dalībnieki sniedza komentārus par gūtajām īstermiņa uzvarām, vēršoties pret Krievijas mēģinājumiem sagrozīt informāciju un izplatīt dezinformāciju Ukrainas kara kontekstā.
Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals atzīmēja, ka pēdējo 20 mēnešu laikā bijušas vairākas uzvaras pār Krieviju informatīvajā telpā.
Kā vienu no simboliskām īstermiņa uzvarām viņš minēja Čūsku salu, kur Krievijas izvērstā kara sākumā Ukrainas aizstāvji atteicās pakļauties iebrucējiem. Tāpat Valsts kancelejas pārstāvis minēja citus notikumus, kurus var dēvēt par uzvaru informācijas karā Ukrainas un starptautiskajā līmenī.
"Visi vēl atceras to ukraiņu vecmāmiņu, kas ar tomātu burku notriekusi Krievijas dronu. Un tie visi ir jauki stāsti Ukrainas līmenī. Eiropas līmenī lielākais veiksmes stāsts ir tas, ka esam saglabājuši vienotību. Krievija domāja, ka mēs visi ķīvēsimies savā starpā par to, ko darīt, bet visi bija vienoti, un mēs joprojām esam saglabājuši šo vienoto nostāju gan valstīs, gan valdībās, un arī sabiedrībās, kas joprojām izrāda lielu atbalstu Ukrainai," viņš sacīja.
Savukārt Eiropas Ārējās darbības dienesta Stratēģiskās komunikācijas un informācijas darba grupas priekšsēdētāja vietnieks Jurgis Vilčinskas atzīmēja, ka Krievijas izvērstā kara Ukrainā dēļ Eiropas Savienība pārstāja vienkārši sekot līdzi citu valstu informācijas manipulācijas gadījumiem, bet
ir sākusi rast risinājumus šo manipulāciju apkarošanai politikas līmenī.
"Mums ir digitālo pakalpojumu akts, kas faktiski ļaus mums cīnīties pret Krievijas un citu valstu dezinformāciju sociālo mediju platformās. Ja runājam par rīcību, tad viena būtiska uzvara patiesībā ir sankcijas. Mēs veiksmīgi aizliedzām pārraidīt dažas no šīm tā dēvētajām mediju aģentūrām – "Sputnik", "Russia Today" un daudzas citas. Manuprāt, tā bija ļoti laba rīcība," sacīja Vilčinskas.
Vilčinskas arī norādīja, ka daudz sekmīgākai dezinformācijas un sagrozītu vēstījumu apkarošanai visos līmeņos Eiropas Savienībai vajadzētu izveidot atsevišķu tīklu, kas varētu sniegt viltus ziņas atspēkojošo informāciju.
Dezinformācijas apjomi aug
Dezinformācijas apjomi pieaug, un cīņā par informatīvās telpas kontroli iesaistās arvien vairāk spēku. Tie visi cīnās par mūsu prātiem – kam noticēsim, ko apšaubīsim, kā pēc tam rīkosimies. Un reizēm mērķis nav likt noticēt kādām noteiktām lietām, pietiek ar to, ka sabiedrībai liek šķelties un apšaubīt pilnīgi visu.
Pēdējo divu gadu laikā sankcijas nav atturējušas Krieviju no arvien lielāku resursu iepludināšanas savā dezinformācijas mašīnā, un tās ietekme kļuvusi globālāka – šādas atziņas šodien izskanēja Rīgas konferencē.
Kā norādīja ASV Valsts departamenta pārstāvis Karls Stolts, Krievija manipulē ar informāciju, lai radītu haosu.
"Mēs savos pētījumos esam novērojuši, Krievija bieži vien nav tik daudz orientēta uz Krievijas mērķiem, cik tā ir uz šķelšanās un haosa radīšanu citās sabiedrībās. Īpaši valstis, kas ir NATO vai Eiropas Savienībā, Rietumu aliansēs. Viņi uzskata, ka viņu stratēģiskais mērķis ir vienkārši sagraut šīs sabiedrības, likt šaubīties par vēlēšanām, apšaubīt valsts iestādes."
Taču Kremļa atbalstītie dezinformatori pieliek lielas pūles arī, lai ietekmētu kara gaitu Ukrainā. Piemēram, ASV novēroja, ka tie plāno apsūdzēt Ukrainu tā sauktās netīrās bumbas izmantošanā.
"Tajā brīdī mēs pieņēmām iekšēji lēmumu, mums bija nelielas debates Vašingtonā, un mēs ar šo nācām atklātībā. Tas, iespējams, mums maksāja dažus izlūkošanas avotus, bet mēs atklājām, ka Krievija grasās par to apsūdzēt Ukrainu," sacīja Stolts.
Pēc tam agresorvalsts dezinformatori šo plānu atmetuši un arīdzan neizmantoja netīro bumbu, par ko bija radušās bažas Vašingtonā.
Taču kopumā dezinformācijas apjomi turpina pieaugt. It īpaši kopš karadarbības sākuma Tuvajos Austrumos.
NATO Stratēģiskās komunikācijas ekselences centra direktors Jānis Sārts pauda: "Jā, dezinformācijas apjomi ir pieauguši. Arī taisnība, ka konflikts Izraēlā ir sev pievērsis lielāku uzmanību, līdz ar to Ukraina ir pabīdījusies otrajā plānā. Tas ir neapšaubāmi jūtams, varbūt ne tik daudz šeit, bet Eiropā noteikti, Amerikā tai skaitā. Dezinformācijas apjoms saistībā ar šo konfliktu Izraēlā ir lielāks nekā kara sākumā Ukrainā."
Sārts arī vērtēja, ka, viņaprāt, lielākoties cilvēki apzinās, ka dezinformācija ir liela problēma un ka tā nepazudīs, ja cilvēkiem parādīs īstu, faktos balstītu informāciju.
"Ir svarīgi tas, kam tu esi gatavs noticēt. Līdz ar to pirmais, kurš iznāk ar kaut kāda veida informāciju, un pēc tam ir cita, faktos balstīta, pārbaudīta informācija – tai nav vairs efekta," paskaidroja Sārts.
Diskusijas dalībnieki atzina – priekšā ir grūti laiki un jāstrādā pie radošākiem risinājumiem, kā apkarot dezinformāciju.
Fokusā Ukraina, drošība un Tuvie Austrumi
Rīgā atrodas arī Ukrainas parlamenta deputāte Marija Mezenceva, kura vienlaikus ir Ukrainas pastāvīgās delegācijas vadītāja Eiropas Padomes parlamentā. Viņa sacīja: "Rīgas drošības konferencē guvu ļoti skaidru sapratni, ka atbalsts ir ilgstošs. Katrā paneļdiskusijā, lai kāda būtu tēma, Ukraina bija prioritāte numur viens. Esmu pārliecināta, ka partneri beidzot ir sapratuši, ka tas nav kaut kāds "konflikts" vai "Ukrainas jautājums". Tas ir mūsu kopīgs mērķis – kopīgi cīnīties pret ļaunumu. Jo Krievijas apetīte nav tikai Ukraina. Krievijas vēlas iznīcināt veiksmīgāko ekonomisko un politisko savienību pasaulē, arī Eiropas Savienību."
Uzmanības centrā nonāca arī nupat uzplaiksnījušais karš Tuvojas Austrumos. Kā Latvijas Televīzijai norādīja viens no ekspertiem, tam var būt plašas sekas reģionā, un daudz kas atkarīgs arī no tā – kā, cik stingri un cik plaši reaģēs Izraēla attiecībā uz Gazas joslu pēc grupējuma "Hamās" uzbrukuma.
Domnīcas "The Alphen Group" priekšsēdētājs Džulians Lindlijs-Frenčs pauda: "Šis "Hamās" uzbrukums notika, jo it īpaši Irāna ir ļoti noraizējusies par tuvināšanos starp Izraēlu un Saūda Arābiju. Saūda Arābijā ir ļoti skaidri teikuši, ka viņi ir tuvu Izraēlas atzīšanai. Tas reģionā visu mainītu. Tas izolētu Irānu. "Hamās" daudzējādā ziņā ir izlicis slazdu Izraēlai, un es nevēlētos, lai mūsu izraēliešu draugi ieietu šajās lamatās, nogalinot lielu skaitu palestīniešu civiliedzīvotāju."
Konferencē sprieda, ka Krievija noteikti iegūst no kara Tuvajos Austrumos, jo tas novērš uzmanību gan no Krievijas kara Ukrainā, gan Krievijas aktivitātēm Baltijas jūras reģionā. Katrā ziņā viens no secinājumiem konferencē, – kopš esam NATO, ir izstrādāti konkrētāki NATO plāni Baltijas valstu aizsardzībai, ir sabiedroto klātbūtne, var justies daudz drošāk, nekā pirms gadiem desmit. Tomēr modrība jāsaglabā, jo draudi nemazinās. Bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Īans Bonds, tagad starptautiskās politikas eksperts norādīja, ka, piemēram, joprojām daudz neatbildētu jautājumu par gāzesvada incidentu Somijas līcī.
"Manuprāt, nav šaubu, ka Krievija turpina meklēt vājās vietas. Ne vienmēr militārā ziņā, dažkārt tā meklē politiskās vājās vietas. Kā šķelšanos sabiedrībā vai politiskās partijas, kas ir gatavas ņemt naudu no Krievijas. Mēs zinām, ka Rietumeiropā bijuši gadījumi, kad tas noticis. Krievija meklē lietas, ko var izmantot savā labā. Un mūsu uzdevums ir būt pēc iespējas noturīgiem un nedot Krievijai daudz izdevību, ko viņi var izmantot saviem mērķiem," viņš sacīja.
Pēdējās nedēļas pierādījušas, ka bruņoti konflikti var uzplaiksnīt arī relatīvi pēkšņi, kaut varbūt ne pilnībā negaidīti – Kalnu Karabaha, Tuvie Austrumi.
Tas raisījis bažas arī atsevišķām valstīm Āzijā, tādēļ gaidāms, ka šie jautājumi no dienaskārtības nekur nepazudīs.
Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa norādīja: "Ilgstošu laiku "Rīgas konferencēs" nācās pārliecināt mūsu Rietumu partnerus par to, ka tas, kas notiek Krievijā, un tas, kas notiek arī citos uz austrumiem vērstos reģionos – ka tā nav nejaušība, ka tā ir likumsakarīga Krievijas darbība. Savukārt šajā konferencē īpatnējs un raksturīgs bija tas, ka bija ļoti liela NATO un ES dalībvalstu kopējā pozīcija par to, ka mums ir jābeidz runāt un jāsāk rīkoties. Un ne velti gandrīz puse no visiem paneļiem bija veltīta aizsardzības un militāro spēju stiprināšanas jautājumiem, un par to, kā tik tiešām būt gataviem nopietniem izaicinājumiem no austrumiem. Un ja metam tiltiņu uz nākamām konferencēm, domāju, ka saglabāsies šī starptautisko konfliktu tēma, bet, kā mēs redzam, šie konflikti mūs var pārsteigt jebkurā brīdī. Bet joprojām būs jārunā par Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu vienotību."
Un katrā ziņā viens no secinājumiem – laikā, kad starptautiskā drošības situācija nestabila, Eiropas valstīm jāstiprina arī pašu spējas un aizsardzības kapacitāte.
