Bērziņa sacīja, ka "vides sadaļa" KEM paspārnē būtu no 2025. gada. Lai nepalielinātu administratīvos resursus, jau šobrīd KEM grāmatvedību un juridiskās lietas apkalpo VARAM. "Tā tas arī turpinātos," piebilda ministre.
Taču par Eiropas Savienības finanšu instrumentu apguvi atbildīgā institūcija gan arī turpmāk būtu VARAM.
"Būtu svarīgi to nepārcelt," uzsvēra Bērziņa, paskaidrojot, ka šādas izmaiņas būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un tas varētu aizkavēt fondu apguvi.
Pēc vides jomas nodošanas KEM pārziņā VARAM nosaukums mainītos uz Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministriju.
Bērziņa arī pavēstīja, ka prioritātēm digitālajā jomā VARAM nākamā gada budžetā ir pieprasījusi vairāk nekā 7 miljonus eiro. Viņa pauda cerību, ka vismaz daļu no šīs summas valdība atbalstīs. Lielāko daļu no šīs summas varētu novirzīt vēlēšanu sistēmas nodrošināšanai e-vidē.
"Lai kaut ko paveiktu digitālajā jomā, ir vajadzīgs finansējums. Kvalitatīvus IT speciālistus bez finansējuma nav iespējams atrast," norādīja ministre.
Lai nodrošinātu tiešsaistes vēlētāju reģistru, kas ļauj vēlēšanās balsot jebkurā iecirknī, jāizveido valsts digitālā aģentūra – tā nebūšot jauna iestāde, bet gan veidota uz Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) bāzes.
"Šī digitālā aģentūra strādātu pie tā, lai Latvijā būtu vienota platforma. Aģentūra neizstrādās visas sistēmas, piemēram, e-veselību, bet tas nozīmē, ka katra sistēma, ko valsts iestādes veidos, atbilstu kopējai arhitektūrai un lai tās būtu savstarpēji savietojamas," skaidroja Bērziņa.
VARAM pēc reorganizācijas arī būtu jāturpina attīstīt vienotie apkalpošanas centri – šobrīd to ir vairāk nekā 100, bet ar to ir krietni par maz, atzina Bērziņa. Plānots, ka Latvijā kopumā būs ap 400 šādu centru, katrā pagastā.
Kopumā VARAM nākamā gada budžetā prasījusi 100 miljonus eiro, visvairāk – ap 75 miljoniem eiro – investīciju programmai.
KONTEKSTS:
Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdības deklarācijā teikts, ka valdība apņēmusies panākt Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā, atjaunot dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu valdība apņēmusies noteikt Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju.
Pirmo reizi plāni par tā dēvēto "digitālo aģentūru" izskanēja iepriekšējās valdības laikā. Toreizējā koalīcija vienojās veidot aģentūru uz Valsts reģionālās attīstības aģentūras bāzes, kas informāciju tehnoloģijas jomā palīdzēs gan Centrālajai vēlēšanu komisijai nodrošināt iespēju vēlētājiem 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsot jebkurā iecirknī, gan citām valsts iestādēm.
