Pagājuši četri mēneši kopš traģēdijas Zolitūdē, kad, sabrūkot veikala "Maxima" jumtam, bojā gāja 54 cilvēki. Policijai sākot izmeklēšanu, sabiedrību šokēja ziņas, kādi sodi draud potenciālajiem vainīgajiem. Tāpēc nu izstrādāti grozījumi likumā, kas sodus turpmāk darīs bargākus. Tiesa, krimināltiesību speciālisti šaubās, vai atsevišķu cilvēku sodīšana būs pareizākā rīcība. Iespējams, vajadzētu pie kriminālatbildības saukt arī uzņēmumus, kas Latvijā ir reta prakse.
"Man šķiet, ka mēs esam nonākuši tajā situācijā, kad laiks aizdomāties, ka droši vien sodu politika līdz šim nebija pārdomāta līdz galam," tā mēnesi pēc Zolitūdes traģēdijas atzina Andrejs Grišins, Vlasts Policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks. Un šī atziņa pēdējos četros mēnešos izskanējusi bieži. Līdz četriem gadiem cietumā - ar tādu sodu jārēķinās būs Zolitūdes traģēdijā vainīgajiem, kas pārkāpuši būvniecības noteikumus un izraisījuši smagas sekas. Arī tad, ja bojā gājuši 54 cilvēki.
Tagad deputāti izstrādājuši likumprojektu, kas paredz bargākus sodus.
Zolitūdes traģēdijas lietā tas gan neko nemainīs, jo jāpiemēro tā likuma redakcija, kas bija spēkā pārkāpuma brīdī.
Taču izmaiņas var līdzēt nākotnē. "Priekšlikuma būtība pirmkārt ir pārskatīt sankcijas, - ne tikai par būvniecības pārkāpumu, arī citos pantos, kur atsevišķu, kādu speciālu noteikumu pārkāpšanas dēļ var iestāties nopietnas sekas," skaidro viens no jaunā likumprojekta iniciatoriem Andrejs Judins ("Vienotība"), Saeimas Juridiskās komisijas deputāts.
"Otrais priekšlikums attiecīgajos pantos ir paredzēts - formulēt arī jaunu kvalificējošo pazīmi. Proti, bargāk sodīt par attiecīgajiem pārkāpumiem, ja iestājas divu vai vairāku cilvēku nāve. Patlaban mums ir kvalificējošā pazīme – smagas sekas – gan gadījumā, kad ir miesas bojājums vienam cilvēkam, miesas bojājums vairākiem cilvēkiem, viena nāve un arī vairāku cilvēku nāve," skaidro Judins.
Likumprojektā noteikts: ja pārkāpjot būvniecības noteikumus, iestājas divu un vairāku cilvēku nāve, bargākā sankcija ir cietumsods līdz astoņiem gadiem. Tātad divreiz lielāks nekā šobrīd paredzētais. "Ir jāņem vērā, ka sekas iestājas aiz neuzmanības. Un, ja mēs rakstīsim šeit mūža ieslodzījumu, tad tas arī nebūs taisnīgi attiecībā uz tīšu cilvēku nonāvēšanu. Sodiem jābūt samērīgiem un taisnīgiem, un jāskatās arī no sistēmas viedokļa. Es domāju, ka likuma normām ir arī preventīvais efekts, proti, ka mēs piemērojam ne tāpēc, lai varētu biežāk piemērot, bet arī, lai atturētu. Tas ir ļoti būtiski," saka Judins.
Tiesa, grozījumi paredzēti vairākos Krimināllikuma pantos, ne tikai attiecībā uz būvniecību, bet arī, piemēram, ugunsdrošības noteikumu neievērošanu. Te Judins atgādina pirms sešiem gadiem notikušo "Reģu" traģēdiju. Toreiz Alsungas pansionātā ugunsgrēks izdzēsa 26 cilvēku dzīvības. Arī toreiz bija nolaidība un ugunsdrošības noteikumu nepildīšana ar samērā nelieliem sodiem, bet nekas netika mainīts.
"Sanāca tā, ka mediji nopublicēja, visa tauta parunāja: ārprāts, ārprāts, bet nekas tam nesekoja. Jūs redzat, ka tur bija ugunsgrēks, šeit bija būvniecība. Bet, strādājot ar šo likumprojektu, mēs saprotam, ka jāskatās plašāk. Nākamā traģēdija var notikt pilnīgi citā jomā, un mums nav jāgaida. Mums jāsaprot - ja ir tādas normas, kur ir kaut kādi speciālie noteikumi, ir jāparedz atbildība par noteikumu pārkāpšanu, jāparedz atbildība par neievērošanu, ja iestājas smagas sekas un sevišķi smagas sekas, ja tā definējam," saka Judins.
Piemēram, likumprojektā paredz mainīt sodu par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu. Šobrīd pārkāpējam draud naudassods, piespiedu darbs vai cietumsods līdz trim mēnešiem. Iecerētā maksimālā sankcija - ja iestājas divu vai vairāku cilvēku nāve – līdz astoņiem gadiem cietumā. Savukārt, ja ir smagas sekas, piemēram, iet bojā viens cilvēks vai smagi miesas bojājumi, tad bargākais sods ir līdz pieciem gadiem cietumā.
Likumprojekts jau atbalstīts Saeimas Juridiskajā komisijā un pēc nedēļas to varētu pirmajā lasījumā skatīt Saeima. To konceptuāli atbalstījusi prokuratūra un policija.
"Pie 54 cilvēku bojāejas, ja mums ir pants, kas paredz atbildību līdz četriem gadiem, es uzskatu, ka tas nav samērīgi," atzīst iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija). Viņš pieļauj, ka, iespējams, līdz šim Latvijā pārkāpumi būvniecībā tika uzskatīti par mazāk nozīmīgiem. "Un tagad, protams, sabiedrība prasa no izmeklēšanas to, lai būtu bargi sodi, bet savukārt policija likumus nepieņem un nevarēs izdomāt likumu bargāku nekā tas ir. Tas ir sabiedrības uzstādījums un politiķu jautājums, ko darīt šajā situācijā," saka ministrs.
Mudina sodīt arī uzņēmumus
Tiesa, izskan bažas, vai atsevišķu personu sodīšana būtu pareiza. "Diez vai būs iespējams kriminālprocesā ikvienas šīs personas darbības sasaistīt ar tām lielajām, kaitīgajām sekām, ko mūsu sabiedrības redzēja," atzīst krimināltiesību eksperte, "Providus" pētniece Ilona Kronberga. Viņa pieļauj, ka Zolitūdes lietā, iespējams, īsti vietā būtu Latvijā maz izmantota prakse – saukt pie atbildības ne tikai fiziskas personas, bet arī uzņēmumus.
"No tādas normālas reakcijas viedokļa uz to, kas ir noticis, - un notikušais ir prātam neaptverami, - būtu izskatāms, vai pie atbildības nebūtu saucams kāds no uzņēmumiem, kuru darbinieki šajā procesā pieņēmuši lēmumus," saka Kronberga.
Uzņēmumu, protams, nevar ielikt cietumā, taču tam var piemērot naudassodus vai, piemēram, pārtraukt tā darbību, saka Kronberga.
Krimināltiesību ekspertes ieskatā par maz ir tikai ar darbinieku individuālu atbildību: "Šeit lēmumus pieņēmuši neskaitāmi cilvēki, un katrs pieņēmis savu mazo lēmumu šajā saistībā. Var būt tāda situācija, ka tieši kriminālprocesā šo mazo lēmumu, ko cilvēks pieņēmis, nebūs iespējams tieši sasaistīt ar konkrētajām kaitīgajām sekām, kas bija iestājušās un laupīja cilvēkiem dzīvību."
Kronberga arī norāda, ka, visticamāk, neviens no lēmumu parakstītājiem nebija vēlējies ļaunās sekas, un būs bijusi tikai neuzmanība vai nolaidība. Tas savukārt mazina sodus. Viņa gan piebilst, ka, raugoties nākotnē, nevajadzētu tik daudz koncentrēties uz sodiem, bet meklēt projektēšanas un būvniecības procesā vājos punktus, lai traģēdijas neatkārtotos.
Vaicāts par iespējām pie kriminālatbildības saukt arī uzņēmumus, Andrejs Grišins no Valsts policijas norāda, ka to vēl vērtēs: "Jebkurā gadījumā tas arī ir dienas kārtībā, jebkurā tādā procesā mēs arī saskaramies ar šādiem jautājumiem. Un, ja būs tāds pamats, es neredzu šķēršļus, ka mēs tā arī darītu."
Viena persona jau sodīta, bet vārdu neatklāj
Zolitūdes traģēdijas lietā jau ir pirmais sodītais – kāda uzņēmuma amatpersona, kas viltojusi ar būvniecību saistītos dokumentus. Šim cilvēkam sodu piemēroja ar prokurora priekšrakstu. Persona piespriesto sodu – 1920 eiro – jau samaksājusi. Prokuratūra gan neatklāj šīs personas vārdu. "Prokuratūra balstās uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kas nosaka, ka jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, nav atklājama," saka Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Šēnberga.
Saeimas deputāts Judins gan uzskata, ka ikviens varētu jautāt prokuratūrai par pārkāpēju, un viņu pārsteidz tas, ka prokuratūra atsakās nosaukt sodīto personu. "Ja es varu uzzināt par notiesājošu spriedumu – tā nav slepena informācija, tad prokurora priekšraksts nav domāts kā dokuments, kuram ir lielāka slepenība. Līdz ar to var prasīt, manuprāt, lielāku informāciju," spriež deputāts.
Brīva interpretācija par trauksmes signālu
Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā policija saskārusies ar kādu tiesiska rakstura problēmu. Tas saistās ar rīcību, kad "Maxima" veikalā liktenīgajā dienā atskanēja trauksmes signāls. Precīzi noteikt iespējamā noziedzīgā nodarījuma sastāvu policijai esot sarežģīti. Problēmas rada modernā balss signalizācija. "Normatīvajos aktos mūsu valstī nav paredzēta obligāta rīcība, kas atbildīgajai amatpersonai jādara, līdz ar to pastāv brīva interpretācija notikuma vietā, kas būtu jādara. Nenoliedzami ir noteikts, kas jādara, ja notiek ugunsgrēka fakts kā tāds - dūmi, uguns," saka Grišins.
Uzreiz pēc Zolitūdes traģēdijas iekšlietu ministrs Kozlovskis izteicās, ka nepieciešami vienoti principi uzņēmumu drošības instrukcijās. Lai nesanāk kā ar Zolitūdes traģēdijas laika "Maxima" instrukcijām, ka vispirms apsardze meklē trauksmes cēloni un tikai tad evakuē cilvēkus. Tagad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā speciāla darba grupa strādājot pie jauna Civilās aizsardzības likuma rakstīšanas. "Jebkurā gadījumā mēs neizstrādāsim katram uzņēmumam instrukciju, bet ir jābūt vienotiem pamatkritērijiem, kuriem jābūt obligāti iekļautiem individuālos drošības plānos. Tas saistīts ar jebkāda veida trauksmes signalizāciju, jebkāda veida trauksmes signalizāciju. Ja netiek konstatēts cēlonis, sabiedriskās nozīmes ēkās un būvēs evakuācijai jābūt viennozīmīgi," norāda Kozlovskis.
Policija norāda, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana norisinās gluži raiti.
Lai arī šobrīd izmeklēšana notiek kriminālprocesā par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, no šī procesa varētu izdalīt vēl citus kriminālprocesus.
Policija iepriekš arī norādījusi - ja noziedzīgs nodarījums uzskatāms par mazāk smagu, policijai izmeklēšana jāveic ātrāk. Visticamāk, rudenī arī varētu būt skaidrs, kādēļ notika traģēdija un kas pie tās vainojams.