Kampaņas organizators Pēteris Luns aprēķinājis, ka tā ir gandrīz ceturtā daļa no tiem novada iedzīvotājiem, kuri piedalījušies pēdējās vēlēšanās, un parakstu vākšana turpinās.
Luns rāda biezu mapi, kurā uz 159 lapām ir to 1943 iedzīvotāju paraksti, kuri uzskata, ka jautājumu par bēgļu uzņemšanu ir jāizlemj iedzīvotājiem. „Tas Tukuma novada iedzīvotājiem būs lieks slogs. Mums pašiem jau ir bezdarbs vidēji 5%-5,6%. Protams, ir arī jautājums par islāma kultūru,” saka Luns.
Daudzi gados vecākie cilvēki vēl atceras, kā Otrā pasaules kara laikā bēgļu gaitās devās arī latvieši, tāpēc ir pielaidīgāki attieksmē pret iespējamo bēgļu nonākšanu novadā. „Viņiem tāpat ir grūti. Paskat, ar maziem bērniņiem! Nu, nevar paņemt koku un dzīt prom,” saka tukumniece Lillija.
Tomēr arī tukumnieki nevēlas uzņemt savā novadā cilvēkus, kuri ierodas kā prasītāji. „Mēs nedrīkstējām uzstādīt nekādas prasības. Mums vajadzēja dzīvot, kā vietējie mums lika. Bet, ja jau viņiem tagad ir tādas prasības, ka mūs nedrīkst aizsūtīt uz attālāku novadu… ar tādām prasībām… Kāda velna pēc viņi te ir vajadzīgi?” retoriski jautā Zigmunds.
Domē skaidro, ka iesniegtie paraksti nosūtīti Ministru kabinetam, jo pašvaldību likums nepieļauj organizēt sabiedrisko apspriešanu par šādiem jautājumiem, tomēr iesniegums tiks skatīts gan komitejas, gan domes sēdē. „Mēs veidosim darba grupu, kurā iesaistīsim gan pašvaldības, gan valsts institūciju un NVO pārstāvjus, kā arī šī kolektīva iesnieguma iniciatīvas grupas pārstāvjus, lai izveidotu Tukuma novada pašvaldības rīcības plānu iespējamo bēgļu un alternatīvā statusa ieguvušo personu iekļaušanas īstenošanai sabiedrībā,” saka Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans.
Parakstu vākšana, lai mudinātu pašvaldību organizēt sabiedrisko apspriešanu, jau iepriekš notikusi Ogres un Ropažu novados.
Ziņots, ka Madlienā tiek vākti paraksti, lai tur nepieļautu bēgļu izmitināšanu.
