Robotizētā atmīnēšanas platforma RAP-0001 ir pirmais šāda veida atmīnēšanas robots, kas izgatavots Latvijā. Ražotājs tam devis arī iesauku "Labais".
"Labais" tiek vadīts attālināti – ar pulti, kas var atrasties pat vairāk nekā puskilometra attālumā no robota. Šī atmīnēšanas sistēma paredzēta spridzekļiem līdz trīs kilogramiem. Tātad nevis noslēptajām prettanku mīnām, bet pretkājnieku spridzekļiem, kas Ukrainā izkaisīti lielā skaitā.
"Tas tiek darīts tieši kājniekiem, kur var pārvietoties cilvēki – meži, krūmāji, grāvji. Tādēļ pirmā prasība no Ukraiņu puses bija, vai nav kaut kas neliela izmēra, kas spējīgs manevrēt, lai veiktu atmīnēšanas darbus. Sūtīt pa priekšu cilvēkiem, lai pēc tam karavīriem būtu droši iet pa šo teritoriju," pastāstīja SIA "LV-Teh" valdes loceklis, izgudrotājs Uģis Svirido.
"Nepieciešams pieauguša cilvēka svars, kas imitē karavīra svaru, uzbraucot uz sprādzienbīstama priekšmeta, tad tas detonē," skaidroja SIA "Teters" valdes loceklis Neils Sniedziņš.
Par ziedojumiem saražoti un uz Ukrainu dosies arī 4000 atmīnēšanas komplektu. "Šeit ievieto iekšā C4 vai kādu citu plastisko sprāgstvielu, šeit nāk iekšā detonators, kurš tiek iedarbināts attālināti. Tādā veidā veidojas tāds kā stars, kas sagrauj šo nesprāgušo munīciju," pastāstīja Sniedziņš.
"Labais" un atmīnēšanas komplekti šonedēļ tiks nogādāti Ukrainas glābšanas dienestiem, kas no okupantu atstatajām "dāvaniņām" attīra atbrīvotās teritorijas, pirms ļaut tajās atgriezties iedzīvotājiem.
Diemžēl sprādzienbīstamu objektu tur ir tik daudz, ka atmīnētājiem darba pilnas rokas būs vēl ilgi pēc kara beigām. Turklāt okupanti atkāpjoties tās bieži noslēpj vietās, kur ciestu tieši civilie iedzīvotāji.
"Atrodam mazas mīnas un granātas, kas ieslēptas civiliedzīvotāju mājās, bērnudārzos, pat bērnu rotaļlietās. Arī vietās, kur notiek lauksaimniecības darbi. Pēc rupjām aplēsēm,
mums būs nepieciešami no 80 līdz 100 gadiem, lai pilnībā attīrītu no mīnām savu teritoriju,"
sacīja Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols.
Programmā "Labās ziņas" saziedoti 400 000 eiro, un Ukrainas kaujas laukos jau nonākušas dažādas Latvijas ražotāju gatavotās tehnoloģijas.
"Tur ir visdažādākās lietas – gan kvadricikli, gan ieroču platformas, gan droni un citas lietas, ko šeit varam ātri, mobili sagatavot un sūtīt Ukrainai. (..) Viens – mēs palīdzam Ukrainai. Otrs – mēs palīdzam attīstīt savu militāro industriju un nākotnes drošību," norādīja "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.
Ziedojumu pieņemšana joprojām turpinās un tāpat arī jaunu aizsardzības tehnoloģiju ražošana. Latviešu inženieru darbnīcās jau top robotiņa "Labā" lielais brālis – lielāka atmīnēšanas platforma, kas varēs tikt galā arī ar prettanku mīnām un vēl lielākiem spridzekļiem.
KONTEKSTS:
Ukraina jau kopš 2022. gada 24. februāra aizstāv savu valsti pret agresorvalsti Krieviju. Pēc veiksmīgām operācijām pērn rudenī, kad ukraiņi atguva vairākas okupētās teritorijas, sākās gatavošanas pretuzbrukumam, taču, kamēr Ukraina gatavoja prettriecienu un gaidīja sabiedroto ieroču piegādes, Krievijas spēki mīnēja gan okupētās teritorijas, gan izveidoja pamatīgas ešelonētas aizsardzības līnijas ar plašiem mīnu laukiem, kas ir arī viens no iemesliem pretuzbrukuma pieticīgajiem tempiem.
Ukrainas Ārkārtas situācijas dienests ziņojis, ka Krievijas armija ir mīnējusi 30% valsts teritorijas. Ar mīnām klāti ir gan zemnieku lauki, gan bērnu rotaļlaukumi, gan rūpnīcu teritorijas.
