ĪSUMĀ:
- Igaunija atļāva viendzimuma laulības, Lietuvā izskata šādu likumprojektu.
- Latvijas Saeimā nav atbalsta šādam likumprojektam.
- ZZS: Kādreiz par to būs jālemj, bet šī konservatīvā Saeima to nedarīs.
- Pret šādu regulējumu ir arī Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts".
- "Apvienotā saraksta" deputāte: Laulība ir starp vīrieti un sievieti – to nosaka Satversme.
- "Progresīvie" cer, ka Igaunijas lēmums dos atspēriena punktu Latvijai.
14. Saeima Civilās savienības likumu mantoja no iepriekšējā Saeimas sasaukuma. Šī likuma mērķis ir visu ģimeņu aizsardzība, tostarp tas ļautu attiecības reģistrēt arī viendzimuma pāriem. 13. Saeimā politiskie vingrojumi šī jautājuma virzībā tika pat līdz trešajam, galīgajam lasījumam, taču tolaik ar "Saskaņas" frakcijas palīdzību šī jautājuma pieņemšanai nebija kvoruma vai pietiekama balsu skaita.
Arī šajā Saeimas sasaukumā atbalsta nav ne partnerattiecību regulējumam, ne Stambulas konvencijas ratificēšanai, kas aktualizē cīņu pret vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm.
Gadiem ilgi šajos jautājumos noraidoša bijusi Zaļo un Zemnieku savienība. Viens no tās ilglaicīgākajiem politiķiem, deputāts arī šajā Saeimā Augusts Brigmanis atzīst, ka Igaunijas parlamenta lēmums no nākamā gada atļaut viendzimuma laulības nav nepamanīts un kādudien viendzimuma partnerattiecību regulējums būs jāpieņem arī Latvijā. Taču šajā, nepilnu gadu nostrādājušajā 14. Saeimā, tam atbalsta nav.
Brigmanis atsaucas uz koalīcijas pārmaiņu sarunām, kurās šos cilvēktiesībām būtiskos jautājumus pēta darba grupās, taču savu atbalstu vismaz pašlaik nesola arī viņš.
"Pasaule uz šādu soli iet. Acīmredzot, valsts pēc valsts paziņo par šādu nostāju. Es nedomāju, ka mūsu Saeimā, kur tomēr konservatīvās partijas ir vairākumā, tiktu pieņemti [šādi likuma grozījumi], bet, nu, tāda ir tā sabiedrības virzība šajos jautājumos, un tas, ka šie lēmumi būs jāpieņem, ir diezgan reāla situācija," sprieda Brigmanis.
"Taču šis Saeimas sastāvs ne Stambulas konvenciju ratificēs, ne arī pieņems šādu likumu.
Līdz šim arī mūsu [ZZS] nostāja pret šo jautājumu ir bijusi noraidoša, un arī tagad mūsu frakcija diez vai būtu gatava šādu jautājumu atbalstīt," sacīja Brigmanis.
Pretestību partnerattiecību juridiska regulējuma virzībai, kas skar gan viendzimuma savienību, gan arī citu nelaulātu attiecību jautājumus, izrādījuši arī divi no trim esošās valdošās koalīcijas partneriem – "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.
Partnerattiecību jautājumi bija viens no tematiem, par ko dažādi politiskie spēki koalīcijas līgumā fiksēja tiesības paust atšķirīgus viedokļus.
Latvijas iespējas sekot Igaunijas parlamenta piemēram par izaicinājumu nodēvēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ieva Brante no "Apvienotā saraksta".
Viņa uzsvēra, ka tieši laulību formāta izmaiņas Latvijā nepieļauj Satversme.
"Šobrīd es dienas kārtībā neredzu šo jautājumu. Tas ir jautājums visam parlamentam, un tas ir izaicinājums arī visai sabiedrībai, vai un cik daudz, kuros jautājumos mēs esam toleranti, izpratnes pilni un kuros jautājumos esam principiāli ar savu nostāju. Jautājums par laulību nevar būt grozāms – tā ir savienība starp vīrieti un sievieti, kā ierakstīts Satversmē," sacīja Brante.
Savukārt ar cerībām, ka Igaunijas parlamenta lēmums varētu dot atspēriena punktu arī Latvijā, izteicās "Progresīvo" frakcijas deputāte Leila Rasima. Viņa piesardzīgi pieminēja premjera iniciētās pārrunas par koalīcijas paplašināšanu. Tajās viens no apspriežamiem tematu blokiem ir par partnerattiecību regulējumu un nepieciešamību ratificēt Stambulas konvenciju.
"Esmu cerīgi noskaņota, ka šis sapurinās sabiedrību un Latvijas politiķus rīkoties, vismaz pieņemt regulējumu, lai cilvēki var savas attiecības noformēt oficiāli, lai novērstu problēmas, ar ko pašlaik jāsaskaras. Mēs būsim acīmredzot pēdējie Baltijā, kas pieņems partnerattiecību vai civilās savienības regulējumu, bet noteikti tas būs jādara. Esmu cerīga, jo notiek politiskās pārrunas par dažādiem tematiem. Es ceru, ka kādā brīdī nonāksim arī pie šī temata, iespējams, nākamās koalīcijas ietvaros, lai kāda tā arī būtu.
Es ļoti ceru, ka būsim gana drosmīgi to risināt. Milzīgs prieks, protams, gan par Igauniju, gan Lietuvu, kas spējušas spert šo soli," sacīja Rasima.
Igaunija kļuvusi par otro Austrumeiropas valsti pēc Slovēnijas, kurā viendzimuma laulības būs atļautas, taču Latvijā līdz tam vēl sperami plašāki soļi.
Bet Lietuvas parlaments maija beigās otrajā lasījumā pieņēma civilās savienības likumprojektu, kas paredz gan pretēju, gan viena dzimuma pāru civilās savienības legalizāciju. Pašlaik Lietuvas likumos nav normu nedz viendzimuma, nedz pretējo dzimumu pāru civilo partnerattiecību reģistrācijai. Vairāki mēģinājumi šādu regulējumu ieviest iepriekš apstājušies agrīnos parlamentārā procesa posmos.
Savukārt kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis Latvijas Radio intervijā uz jautājumu, vai viendzimuma pāri no Latvijas arvien vairāk dosies uz Igauniju, lai reģistrētu laulību, atbildēja: "Jāskatās, kāds būs regulējums Igaunijā, jo ir vairākas valstis, kas ļauj nerezidentiem laulāties. (..) Ja Igaunija arī šādu lēmumu pieņems, tad, protams, cilvēki varēs doties tur laulāties. Bet pastāvēs paradokss – pārejot pāri robežai no Valgas un Valku, viņi būs viens otram nekas."
Zālītis atzina, ka viendzimuma pāru laulību jautājums Latvijas politiskajā dienaskārtībā bijis jau ilgu laiku, taču cer, ka Igaunijas lēmums veidos papildu spiedienu uz Latvijas likumdevēju.
KONTEKSTS:
Igaunijas parlaments 20. jūnijā atbalstīja viendzimuma laulību legalizēšanu. Līdz ar to Igaunija kļūs par pirmo Baltijas valsti, kurā būs atļautas viendzimuma laulības.
Igaunijā laulība starp diviem pieaugušajiem neatkarīgi no viņu dzimuma būs iespējama no 2024. gada. Viendzimuma pāri varēs arī adoptēt bērnus.
Vietējie mediji un politiķi notikušo dēvē par "vēsturisku lēmumu". Igaunijā pēdējās desmitgades laikā ir strauji pieaudzis atbalsts viendzimuma laulībām.
Tikmēr Saeimas Juridiskā komisija pērn decembrī lēma neturpināt 13. Saeimā sākto darbu pie Civilās savienības likuma. Tas nozīmē, ka 14. Saeimas deputāti nelems par likumprojektu, kas aizsargātu visu ģimeņu tiesiskās attiecības, kā to 2020. gada spriedumā prasīja Satversmes tiesa.
