Ja citu pašvaldību pārvaldīšanai ir pietiekoši ar vienu vietējo pašvaldības līmeni, tad Rīgā varētu runāt par diviem – Rīgu, kā arī Rīgu kopā ar Rīgas reģionu jeb Rīgas metropoli, sacīja Bērziņa.
Norādot, ka ir rūpīgi jāizvērtē Rīgas pārvaldības modelis, Bērziņa sacīja, ka to varētu nosaukt par "tādu kā administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu un pabeigšanu", kas attiektos ne tikai uz Rīgu, bet arī uz Varakļāniem un citām teritorijām.
"Manuprāt, uzlabojot šo pārvaldību un sadarbojoties ar Pierīgas teritoriju, daudzas Rīgas problēmas būtu risināmas vienkāršāk un efektīvāk,"
norādīja Bērziņa, kā piemēru minot sabiedriskā transporta jomas sakārtošanu.
"Būtu jābūt kādam modelim, kas var paskatīties uz šo situāciju kopīgi," sacīja ministre. Viņa rosinās ieviest šādu Rīgas pārvaldības modeļa maiņu.
Runājot par citiem ministres amatā paveicamajiem darbiem, Bērziņa pastāstīja, ka pirmais, ko viņa gribētu sakārtot, būtu ceļu tīkli un pilsētu ielas, kā arī mājokļu jautājums pašvaldībās, jo, kā norādīja Bērziņa, bieži vien cilvēki labprāt pārceltos uz dzīvi reģionos arī no Rīgas, tomēr nereti trūkst dzīvojamo telpu. Bērziņa gribētu izveidot Mājokļu fondu un strādāt pie atbalsta dažādām mājokļu programmām.
Vienlaikus Bērziņa gribētu papildu ieguldījumu arī kultūras iestādēs.
"Man kā ilggadējai Kuldīgas pašvaldības vadītājai, runājot par investīcijām, ļoti gribētos, lai mēs rastu iespēju investēt ne tikai izglītības iestādēs, bet arī kultūras iestādēs un kultūras mantojumā, jo tā arī ir mūsu Latvijas kopīgā bagātība,"
sacīja Bērziņa, kura iepriekš bijusi Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja.
Viņa pauda, ka pieredze, vadot pašvaldību, noteikti noderēs ministrijas darbā. "Esmu darbojusies arī Latvijas Pašvaldību savienības valdē, arī Eiropas Savienības Reģionu komitejā, kur man bijusi iespēja izzināt vairāk, kā darbojas pašvaldības citviet Eiropā. Domāju, ka man tās pašvaldību un reģionu vajadzības ir zināmas," pauda Bērziņa.
