Briškens atzina, ka joprojām vēl nekursē visi piegādātie jaunie elektrovilcieni un remonts turpinās sešiem vai septiņiem vilcieniem. Viņš piebilda, ka līdz ar to uzkrājas arī nozīmīgi līgumsodi ražotājam.
Ražotājam "Škoda Vagonka" ir dots uzdevums divu mēnešu laikā nodrošināt 95% vilcienu pieejamību.
Vienlaikus ministrs pastāstīja, ka ir izveidoti risinājumi, lai iespējami mazinātu incidentu atkārtošanos, divtik saīsinot reaģēšanas laiku.
"Ja paskatāmies, kas notika 2. janvārī Garciemā, kur pasažieriem vajadzēja gaidīt trīs stundas... Šobrīd ir izveidota sistēma, lai šādos apstākļos gaidīšana nebūtu ilgāka par maksimums pusotru stundu," pastāstīja Briškens.
Pārbaudīt šo reaģēšanas sistēmu pagaidām nav nācies, bet "ķibeles vēl var gadīties".
Viņš skaidroja, ka izveidota operatīva ar incidentu saistītās informācijas aprite starp iesaistītajiem dienestiem – "Pasažieru vilciens", "Latvijas dzelzceļš". Esot mazināts laiks, kurā attiecīgajiem dienestiem jāspēj reaģēt – incidentā iesaistīto vilcienu aizvilkt vai dot ceļu.
Taujāts par atbildību ar nedienām jaunajiem elektrovilcieniem, ministrs pauda, ka tā ir ļoti gara atbildības ķēde. To varētu vērtēt pēc pašreizējā krīzes perioda.
KONTEKSTS:
Līgums par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi, ko "Pasažieru vilciens" un "Škoda Vagonka" parakstīja 2019. gada vidū, paredzēja, ka pirmie vilcieni tiks piegādāti 2022. gada pirmajā pusgadā, bet līdz 2023. gada beigām pasažieru pārvadājumi tiks veikti jau ar visiem 32 jaunajiem vilcieniem. Taču karš Ukrainā aizkavēja piegādes, jo vilcienus līdz Rīgai nācās vest ar autotransportu un montēt uz vietas.
Pirmo vilcienu Latvijā saņēma 2022. gada jūnija beigās.
Pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem Latvijā galu galā sāka 2023. gada 15. decembrī. Drīz pēc tam vairākiem vilcieniem sāka atklāties defekti, un janvāra sākumā viens no jaunajiem vilcieniem apstājās līnijā Rīga–Skulte.
