ĪSUMĀ:
- Rīgā viens no lielākajiem gaisa piesārņotājiem ir transports, jo Latvijas autoparks ir viens no vecākajiem Eiropā.
- Pašlaik pēc Latvijas standartiem situācija Rīgā samēra pieņemama, bet EK plāno jaunus stingrākus standartus no 2030. gada.
- Eksperti kā vienu no risinājumiem min zemās emisijas zonu, tādas ir vairākās ES pilsētās.
- Kuru modeli Rīga izvēlēsies – nav zināms, par to varētu lemt ne agrāk kā pēc diviem gadiem.
- Līdz šim paveikto gaisa kvalitātes uzlabošanai "Pilsēta cilvēkiem" vērtē kritiski.
Nākotnē gaisa kvalitātes mērķi varētu būs vēl stingrāki
Rīgā viens no lielākajiem gaisa piesārņotājiem ir transports, kas rada pat 60% no slāpekļa dioksīda. Viens no iemesliem – Latvijas autoparks ir viens no vecākajiem Eiropā. Kopumā transporta radītais piesārņojums rada, piemēram, elpošanas orgānu, plaušu, sirds un asinsvadu slimības, tā pirmdien diskusijā "Vai Rīgā nepieciešama zemo emisiju zona" norādīja eksperti.
Pēc valdības noteiktajām piesārņojuma robežvērtībām Rīgā situācija ir samērā pieņemama, taču Pasaules Veselības organizācijas aprēķinātie skaitļi ir zemāki. Uz tiem Eiropas Komisija (EK) plāno pāriet 2030. gadā.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Evita Vītola stāstīja, ka, piemēram,
attiecībā uz putekļiem jeb PM10 daļiņām samazinājums varētu būt pat uz pusi, tagad ir 40 mikrogrami uz kubikmetru, bet nākotnē, iespējams, sasniedzamais mērķis būs 20.
"Līdzīgi ir ar citām vielām, bet, ja mēs tagad varam teikt, ka Rīgā gaisa kvalitāte ir salīdzinoši laba, izņemot atsevišķas pilsētas vietas, kur mums ir problēmas, tad nākotnē tas nozīmē, ka mēs nevaram atslābt un mums ir jāstrādā pie tā, lai pēc kaut kāda laika mums nebūtu atkal lielu problēmu," skaidroja Vītola.
Eksperti kā vienu no risinājumiem min zemās emisijas zonu
Kā iespējamo risinājumu eksperti min zemās emisijas zonu. Tā ir kāda pilsētas teritorija, kurā ar dažādiem risinājumiem mēģina uzlabot gaisa kvalitāti un cilvēku veselību. Galvenais ir mainīt cilvēku paradumus, priekšroku dodot sabiedriskajam transportam, velosipēdiem, elektroskrejriteņiem un gājējiem. Tas nozīmē, ka privātais autotransports vairs nebūs vēlams.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Andžejs Stepančuks pieminēja, ka
pērn zemo emisiju zonas bija 320 Eiropas Savienības pilsētās.
Kurai no tām Rīga vēlas līdzināties, Stepančuks nevēlējās saukt, pieminot, ka iespējamie risinājumi ir dažādi.
"Piemēram, darbadienās nedrīkst iebraukt pilsētas daļā. Piemēram, nevis visu dienu, bet aktīvākajās stundās, kad mēs redzam, ka ir problēmas. Dažās pilsētās, piemēram, manuprāt, Antverpenē iedzīvotājiem dotas astoņas dienas gadā, kad tev ir tāda kā caurlaižu sistēma. Apzinoties to, ka arī Rīgā daudziem ne centra iedzīvotājiem ir šīs astoņas vai X dienas gadā, kad viņš var doties ar savu vecāku transportlīdzekli. Vienkārši mēģina panākt, lai viņš to nedara katru dienu," stāstīja Stepančuks.
Līdz šim paveikto "Pilsēta cilvēkiem" vērtē kritiski
Rīgā pirms pāris gadiem bija izstrādāts plāns, kā līdz 2025. gadam pilsētā uzlabot gaisa kvalitāti.
Uz līdz šim paveikto kritiski raugās apvienības "Pilsēta cilvēkiem" vadītājs Kārlis Krēķis.
"30 km/h zonu ieviešana centrā notiek ļoti lēni. Ir tikai atsevišķas zonas. Kontrole tur ir minimāla. Principā tas īsti nenotiek," norādīja Krēķis.
"Par mobilitātes punktiem Pierīgā – Pierīgas pašvaldības nevēlas ieguldīt naudu, jo viņus tā problēma neskar. Cilvēki brauc uz Rīgu, izmanto Rīgas infrastruktūru, un Rīgas domei ir jātiek ar to galā. Nupat es runāju ar Ārtelpas un mobilitātes departamenta [iepriekš dēvēts par Satiksmes departamentu] pārstāvi, kurš pateica, ka uz Vanšu tilta nebūs sabiedriskā transporta joslas, jo tas kavē satiksmes plūsmu. Diemžēl Rīga domā par satiksmi kā par transporta vienību skaitu, nevis par pārvadāto cilvēku skaitu," secināja Krēķis.
Pašvaldībā pieļauj, ka par zemās emisijas zonu domē varētu balsot ne agrāk kā pēc diviem gadiem.
