"Esmu te, jo tas ir lēmums par atbildības uzņemšanos, par atjaunotās Latvijas paaudzi, kurai ir laiks uzņemties pilnu atbildību par Latviju. Tā ir iestāšanās par drošību – gan drošību valstiskā līmenī, gan cilvēcīgā līmenī stingri iestāties par vienlīdzību un pret vardarbību.
Tas ir solis pretī cilvēkiem un ieguldījumiem cilvēkos, lai cilvēku balss tiktu ievērota lēmumu pieņemšanā," skaidroja Elīna Pinto.
Pinto sacīja, ka darbs starptautiskajās organizācijās ir devis pieredzi un rūdījumu, kas ir svarīgs starptautiskās politikas laukā.
"Man ir būtiski runāt par idejām un piedāvājumu. Latvijas politikā ir pārāk maz šādu sarunu. Pārāk daudz tiek kalkulēts par tikšanu amatos.
Esmu gatava tikties ar visām frakcijām, ir ieplānotas vairākas tikšanās.
Redzot cilvēku gaidas, kādam ir jābūt prezidentam, es dodos uz reģioniem un tiekos ar jauniešiem, pensionāriem un uzņēmējiem," norādīja Pinto.
Valsts prezidenta amata kandidāte uzsvēra ģimeņu aizsardzību: "Man ir būtiski, lai katra Latvijas ģimene tiktu stiprināta un tiesiski pasargāta, tostarp viendzimuma ģimenes."
Elīna Pinto 2019. un 2020. gadā bija Valsts prezidenta Levita padomniece modernas valsts un ilgtspējas jautājumos. Kopš 2023. gada strādā Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā.
Piesakot savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam, Pinto uzsvēra, ka pašlaik ir pārmaiņu un apdraudējumu laiks, mēs kuģojam jaunās bangojošās jūrās, mēs nedzīvosim kā agrāk, bet no tā nav jābaidās, šīs pārmaiņas jāvada.
"Latvijai vajadzīga izlēmīga un iekļaujoša, enerģiska un empātiska vadība, vajadzīga tālejoša stratēģija, tāli mērķi un spējas sakopot spēkus mērķu sasniegšanai," sacīja Pinto.
KONTEKSTS:
Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā. Ir izvirzīti trīs kandidāti – "Apvienotais saraksts" pieteicis uzņēmēju, politiskā spēka dibinātāju Uldi Pīlēnu, "Jaunā Vienotība" – ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, bet opozīcijā esošā partija "Progesīvie" – latviešu diasporas aktīvisti Elīnu Pinto.
Trešais koalīcijas partneris – Nacionālā apvienība – bija plānojis Valsts prezidenta amatam virzīt pašreizējo prezidentu Egilu Levitu, bet Levits no kandidēšanas atteicās, redzot, ka viņa ievēlēšanai koalīcijas balsu nepietiks.
Lai prezidentu ievēlētu, par kandidātu jānobalso vismaz 51 Saeimas deputātam. Ja neviens kandidāts šādu balsu skaitu neiegūst, jārīko jaunas vēlēšanas.
Koalīcijas politiķi pašlaik neredz iespēju vienoties par vienu kandidātu uz Valsts prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu.
