Biotopu saglabāšanai VARAM grib iet uz «maksimālo scenāriju»

ĪSUMĀ:

• VARAM ziņojums par dabas vērtību sargāšanu ar divu gadu novēlošanos nonācis līdz apspriešanai.
• Ap 10% Latvijas teritorijas – Eiropas Savienības nozīmes biotopi.
• Pirms četriem gadiem Eiropas Komisija pret Latviju sāka pārkāpuma procedūru, jo dabas teritorijas nebija pietiekami aizsargātas.
• Lai izbēgtu no tiesvedības, Latvija jau nolēma staignāja mežu aizsardzībai veidot jaunus dabas liegumus.
• Paredzams, ka sekos vēl citi lēmumi par jaunu dabas liegumu veidošanu.
• VARAM minimālais scenārijs – jauni liegumi tikai tādai platībai, lai izvairītos no Eiropas Komisijas uzsāktajām pārkāpuma procedūrām.
• Taču VARAM piedāvā "iet ar maksimālo scenāriju" – palielināt visu Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijas līdz pieļaujamajai platībai.
• Paplašinot aizsargājamās teritorijas, lielākais trieciens – mežsaimniecībai; meža nozarei asas iebildes.
• Primāri jaunās aizsargājamās teritorijas meklēs "Latvijas valsts mežu" teritorijās.

VARAM ziņojumam par to, kā turpmāk Latvijā sargāt apzinātās dabas vērtības, vajadzēja būt jau pirms diviem gadiem, taču tikai tagad parādījušies pirmie scenāriji, kas tiek nodoti apspriešanai. Pagaidām – tikai ieinteresētajām pusēm, taču pēc gadumijas dokuments būs pieejams plašākai sabiedrības daļai.

"Kāpēc tas ir noticis tik ilgi un lēni, man droši vien šobrīd ir grūti nokomentēt, kāda ir bijusi tā politiskā izšķiršanās, ka mēs pie tā ziņojuma esam nonākuši tikai šobrīd," atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība").

Pētījuma laikā Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopus fiksēja kopumā 667 459 hektāru (ha) platībā, kas veido 10,34% Latvijas teritorijas. Aptuveni puse no tiem ir meža, ceturtā daļa purvu, tam seko vērtīgo zālāju, saldūdeņu, piekrastes un atsegumu biotopi. 

Dažādu ES nozīmes biotopu grupu sastopamība valstī, tai skaitā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dažādās zonās 

Pirms četriem gadiem Eiropas Komisija (EK) pret Latviju uzsāka pārkāpuma procedūru, jo sugām bagātas ganības, kā arī staignāju meži nebija pietiekamā platībā iekļauti aizsargājamajās "Natura 2000" teritorijās, savukārt lakstaugiem bagāti egļu meži, ķērpjiem bagāti priežu meži un meža ganības netika pietiekami aizsargātas. Nesen kā Ministru kabinets pieņēma lēmumu, lai paplašinātu dabas liegumus staignāju teritorijām. Arī tas saskārās ar iebildumiem, un uz valdības galda nonāca līdz galam nesaskaņots dokuments. Nākamgad šis darbs gaida arī zālājus.

"Mūsu "Natura 2000" teritorijām nav aizsardzības mērķu. "Natura 2000" teritorijās notiek saimnieciskās darbības, kas nav savienojamas ar dabas daudzveidības mērķiem. Un, lai to novērstu, mums būs ne tikai dažreiz jāpalielina tas tīkla pārklājuma pārklājums, bet mums ir arī jāizstrādā aizsardzības mērķi, mums jāizstrādā detālplāns, kā šie mērķi tiek īstenoti un kādas saimnieciskās darbības ir un nav atļautas konkrētajā teritorijā. Un jāpierāda, ka šīs saimnieciskās darbības, kuras ir atļautas, ir savienojamas ar dabas daudzveidības mērķiem, un tas ir iztrūkstoši," norādīja Latvijas Dabas fonda vides politikas eksperte Baiba Vitajevska-Baltvilka.

VARAM piedāvā "iet ar maksimālo scenāriju"

Šobrīd VARAM sagatavojusi un apspriešanai izlikusi vairākus scenārijus par to, kā saglabāt saskaitītās dabas vērtības. No tiem minimālais paredz jaunus liegumus tikai tādai platībai, lai izvairītos no EK jau uzsāktajām pārkāpuma procedūrām, bet pārējais paredz daudz plašāku pieeju. 

"Tas mūsu priekšlikums šobrīd, kā no VARAM ministrijas, ir iet ar šo maksimālo scenāriju, kas ir piedāvāts šajā informatīvajā ziņojumā.

Tas nozīmē, ka mēs piedāvāsim palielināt visu Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijas atbilstoši līdz kopumā Eiropas noteiktajam platību apjomam, cik lielam tam Latvijā vajadzētu būt.

Šie biotopi ir dažādās vietās, un tie arī ir dažādi – gan īpaši aizsargājamās teritorijās, gan ārpus tām, kā, piemēram, zālāju, kur daudz ir ārpus aizsargājamām teritorijām. Šobrīd VARAM pozīcija būs cieta ar maksimālo piedāvājumu, un tad, protams, skatīsimies, kā mums veiksies savstarpējās diskusijās," norādīja ministre Bērziņa.

Dabas skaitīšanā konstatēts, ka vairāk nekā puse mežu un zālāju biotopu šobrīd atrodas ārpus aizsargājamām vietām, turklāt – izkaisīti nelielās grupās.

Tādēļ VARAM vēlas palielināt šīs vienlaidu aizsargājamās platības, iekļaujot tajās zonas pie biotopiem, un tās arī savienotu ar, piemēram, jau esošu "Natura 2000" teritoriju. Šis arī izsaucis visvairāk diskusiju un spekulāciju, un radījis jautājumu, vai maz pusēm izdosies tikt līdz kopsaucējam.

"Tāpēc, ka tā neziņa ir, tas arī raisa varbūt tos mītus un patiesību. Tāpēc ir nepieciešams sasēsties vēlreiz pie galda, un skaidri ar šīm kartēm tikt galā un apskatīties tos kopējos aprobežojumus," sacīja "Latvijas valsts mežu" kapitāldaļu turētājs un Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Visskaļākie iebildumi no meža nozares

Ziņojumam par tālāko rīcību ar dabas vērtībām bija jābūt gatavam jau pirms 2 gadiem. Taču tas nenotika, jo sākās iebildumu vētra, visskaļāk – no meža nozares puses. Tolaik tika pieprasīts sociālekonomiskais izvērtējums par sekām, ja palielina aizsargājamo teritoriju platības. 

Izvērtējums ir paveikts, taču arī tas nav nesis visas gaidītās atbildes. Turklāt vēl jāmeklē arī efektīvākais piedāvājums kompensācijām zemju īpašniekiem. 

"Valsts meži dara visu, lai saglabātu šīs dabas vērtības. Protams, man liekas, ka tas kompromiss šinī gadījumā attiecībā uz privātajiem ir atbilstošas kompensācijas. Attiecībā uz valsts mežiem – ļoti skaidri aprēķini, kas patiešām notiks kopumā gan ar valsts budžetu, gan ar darbavietām nozarē un ar visu pārējo, jo tas ir tas svarīgākais. Tad nozarei jāspēj pārorientēties un jau laicīgi pārorientēties. Šis tad ir tas kompromiss, pie kā mēs varam strādāt un runāt," sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība).

Dokumentā, ko VARAM tagad piedāvā apspriešanai, minēts, ka, paplašinot aizsargājamās teritorijas, pirmo desmit gadu laikā iegūstamais koksnes apjoms varētu samazināties par 5,6% līdz 19% gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, atkarībā no izvēlētā dabas aizsardzības scenārija. Un pieļauj attiecīgi arī darba vietu zudumu nozarē – no 2000 līdz 7500. Pētījumā arī apskatīts, kā kompensēt koksnes resursus, taču tas bija balstīts uz importu no Krievijas un Baltkrievijas, kas esošajos apstākļos vairs nav izmantojams. 

Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss vairākkārt uzsvēra, ka šobrīd ir pārāk daudz nezināmo. Viņaprāt, veidojot plašākas aizsargājamajās teritorijas, mežu nozarei Latvijā var izrādīties, ka vairs nav nākotnes. 

"Principā tas, kas mūs neapmierina, ir tas, ka nav skaidri pateikts, cik daudz mēs izņemam [mežus no saimnieciskās darbības]. Viena lieta, ja mēs runātu tikai par 57 000  hektāru. Bet tas informatīvais ziņojums ir iemidzinošs, nedodot atbildes patiesībā, cik daudz mēs izņemsim. Sliktākajā reālistiskajā scenārijā Latvijā, kokrūpniecībai, visu, kas saistīts ar baļķu pārstrādi, vajadzētu izbeigties uz tuvākajiem 10-20 gadiem," sacīja Klauss. 

Primāri jaunās aizsargājamās teritorijas meklēs "Latvijas valsts mežu" teritorijās

Konkrētu skaitli, cik hektāriem meža un lauksaimniecības zemes uzliks jaunus ierobežojumus, nesauca arī atbildīgā ministre. Viņa norādīja, ka viss būs vien pieņēmums, kamēr nav zināms, tieši kur būs jaunās aizsardzības teritorijas. 

"Šobrīd man ir grūti komentēt nosauktos skaitļus, jo tāda precīza modelēšana tieši par teritorijām ir procesā – sadarbībā ar Latvijas Universitāti, un tas droši vien būs jāskata tajā brīdī, tāpēc es domāju izdarīt tādus secinājumus par darbavietām ir pāragri. Jo bieži vien šie biotopi ir arī tādās teritorijās, kuras nav mežsaimniecībā izmantojamas," sacīja Bērziņa.

Primāri jaunās aizsargājamās teritorijas meklēs "Latvijas valsts mežu" teritorijās, lai samazinātu izdevumus par kompensācijām. Gaidot atbilstošu regulējumu, "Latvijas valsts meži" koku ciršanu Eiropas nozīmes biotopos tagad neplāno. Taču tas nenozīmē, ka tas nenotiek – ja cirsma tikusi ieplānota un atļauja saņemta vēl pirms biotopa ievadīšanas datu bāzē "Ozols", meža izciršanas plāns apturēts netiek. Tāpat šajās teritorijās veic sanitārās cirtes, ja tas nepieciešams.

No biotopu kartēšanas laikā uzskaitītajiem un datu bāzē reģistrētajiem meža biotopiem, no 2020. līdz 2023. gadam iznīcināti jau 9100 ha mežu biotopu, kas bija iereģistrēti arī datu bāzē "Ozols".

Jāpiebilst, ka ziņojums skar arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kas prasa panākt labvēlīgu aizsardzības stāvokli vai pozitīvu tendenci 30% sugu un biotopu, kas tādā situācijā šobrīd neatrodas. Saskaņošanas procesu paredzēts turpināt līdz pavasarim, lai tad jau tālāk virzītos ar dokumenta pieņemšanu.

KONTEKSTS:

Eiropas Savienības (ES) Bioloģiskās daudzveidības stratēģija ir viena no tā saucamajām Zaļā kursa iniciatīvām, kas paredz 30% no valsts teritorijas noteikt par aizsargājamām, bet 10% no tām – par īpaši aizsargājamām dabas platībām.

Eiropas Komisija (EK) 2019. gadā pārmeta Latvijai nepietiekamu biotopu un sugu aizsardzību. Nosūtot oficiālu paziņojuma vēstuli, EK norādīja, ka Latvija, nosakot dabas aizsardzības teritorijas, nespēj nodrošināt pienācīgu bioloģisko daudzveidību. Būtiskākie EK aizrādījumi bija par trim īpaši aizsargājamiem biotopiem – palieņu zālājiem, sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām, kā arī staignāju mežiem.

Šī gada aprīlī Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" vēstīja, ka EK draud Latviju iesūdzēt Eiropas Savienības Tiesā, lai sodītu par melnalkšņa staignāju nesargāšanu.

Tomēr, lai daļēji novērstu Biotopu direktīvas saistību neizpildi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas visā Latvijā noteiktu 76 jaunus dabas liegumus un paplašinātu 6 esošos dabas liegumus.