Biotopu kartēšanas projekta ietvaros iegūtā informācija liecina, ka biotops "Staignāju meži" (pārsvarā melnalkšņa meži), Latvijā ir sastopams 28 550 hektāru (ha) platībā. Šie meži ir izbaudāmi, piemēram, pavasara palu laikā Dvietes vai Pededzes palienēs.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas norādījumiem ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000" tīklā jāiekļauj aptuveni 60% no kopējās prioritāro ES nozīmes biotopu platības valstī.
Patlaban "Natura 2000" statuss ir noteikts 9136 ha jeb 32% staignāju mežu. Lai sasniegtu 60%, aizsardzības statuss papildus nosakāms aptuveni 8000 ha jeb 28% šī biotopa, paskaidrojusi VARAM.
Taču aizsardzības statusu noteiks 2088 ha platībā, uzlabojot šī biotopa aizsardzības līmeni līdz aptuveni 40% no kopējās tā izplatības valstī. Tādējādi daļēji tiks novērsta Eiropas Savienības (ES) iesāktā pārkāpumu procedūra pret Latviju.
Kopumā paredzēts izveidot 74 jaunus dabas liegumus un paplašināt sešus esošus dabas liegumus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") valdības sēdē atzina: "Tas, ko šobrīd darām, vēl nav pietiekami, mums būtu jāaizsargā vairāk."
Uzziņai:
- Staignāju mežiem raksturīgs izteikts mirkoreljefs, kas nosaka mozaīkveida veģetācijas struktūru, tajos bieži sastopami applūstoši laukumi.
- Tie īpaši ar to, ka tajos sastopamas gan sugas, kam nepieciešami pārmitri apstākļi, gan tādas, kuras var izdzīvot mainīgos mitruma apstākļos.
- Lielākā daļa koku šajos mežos aug uz ciņiem, kam raksturīga veģetācija, kas atšķirīga no pārējās zemsedzes.
- Tā kā biotopa veidošanās un ilgtermiņa pastāvēšana saistīta ar hidroloģisko režīmu, staignāju mežiem vajadzīgs atbilstošs aizsardzības un apsaimniekošanas režīms.
Jaunie liegumi pārsvarā veidoti uz valstij piederošas zemes – 93% no jaunajos liegumos iekļautās zemes atrodas VAS "Latvijas Valsts meži" pārvaldībā, 2,8% – fiziskām personām, 3% – juridiskām personām un 1,2% – pašvaldībām, tostarp SIA "Rīgas meži", informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Bērziņa informēja, ka lielākajā daļā Eiropas valstu kompensācijas šo aizsargājamo zemju īpašniekiem tiek maksātas no platībmaksājumiem, ko piešķir Eiropas Savienība. Tādēļ viņa aicināja izvērtēt šādu iespēju.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un zemnieku savienība) iebilda, ka platībmaksājumi ir paredzēti vien par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, nevis par mežiem. "Kompensācijām ir jābūt, bet tas nav lauksaimniecības politikas mērķis," piebilda Krauze.
Plānots, ka kompensāciju mehānisms tiks izstrādāts līdz nākamā gada 31. maijam.
VARAM norādījusi, ka staignāju mežu izplatība ir ļoti sadrumstalota un jauno dabas liegumu robežas noteiktas, maksimāli apvienojot blakus esošu biotopu platības, ietverot arī pa vidu vai blakus esošas bioloģiski nozīmīgas platības, tādējādi uzlabojot aizsardzības stāvokli arī citiem ES nozīmes biotopiem.
Tāpat paredzēts noteikt aizsardzības statusu vairāk nekā 4000 ha citu ES nozīmes meža biotopu.
Saskaņā ar ziņojumu par ES nozīmes biotopu aizsardzības stāvokli Latvijā (2013–2018), visu ES nozīmes meža biotopu stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs vai slikts.
Dabas liegumi tiek noteikti meža zemēs, kur būs spēkā mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, proti, galvenās cirtes aizliegums un kopšanas cirtes aizliegums, sasniedzot noteiktu audzes vecumu.
