Eiropas Komisija pārmet Latvijai nepietiekamu dzīvotņu un sugu aizsardzību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Eiropas Komisija (EK) pārmetusi Latvijai nepietiekamu biotopu un sugu aizsardzību. Eiropas nozīmes biotopi ir iekļauti kopīgi saskaņotā šo teritoriju tīklā "Natura 2000". Priekšlikumus par tām iesniedz dalībvalstis, taču EK secinājusi, ka Latvijas līdz šim ierosinātajās vietās nepietiekami iekļauta biotopu daudzveidība un atsevišķu sugu aizsardzība. Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) skaidroja, ka atsevišķās situācijās vajadzīgi papildu aizsardzības pasākumi. Taču daļu pārmetumu novērsīšot ar aktuālo datu iesniegšanu.

Eiropas Komisija pārmet Latvijai nepietiekamu dzīvotņu un sugu aizsardzību
00:00 / 03:19
Lejuplādēt
Eiropas Komisija nosūtījusi oficiālu paziņojuma vēstuli Latvijai par to, ka, nosakot dabas aizsardzības teritorijas, tā nespēj nodrošināt pienācīgu bioloģisko daudzveidību.

 

"Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu dalībvalstis ir vienojušās izveidot saskaņotu Eiropas tīklu "Natura 2000", un šajā nolūkā tās komisijai iesniedz priekšlikumus par atbilstošām Eiropas Savienības nozīmes teritorijām. Taču Latvija nav priekšlikumos norādījusi visas teritorijas, kuras bijis jānorāda, un tajās arī nav pienācīgi aptverti dažādie dzīvotņu tipi un sugas, kam vajadzīga aizsardzība. Latvijas rīcībā ir divi mēneši, lai atbildētu uz komisijas paustajiem argumentiem. Ja tas netiks izdarīts, EK var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu," sacīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāvis Kaspars Kreics.

Sugas, kam EK vērtējumā vajadzīga labāka aizsardzība Latvijā, ir lapkoku praulgrauzis, apdraudētais sikspārnis – Eiropas platausis, kā arī biezā perlamutrene. Savukārt pie biotopu daudzveidības trūkumiem norādītas ziemeļboreālās aluviālās pļavas, fenoskandijas purvainie lapu koku meži un citi veidi.

VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste skaidroja, ka atsevišķās situācijās vajadzīgi papildu sugu un dzīvotņu aizsardzības pasākumi. Taču daļu pārmetumu novērsīšot ar aktuālo datu precizēšanu.

"Viena no Eiropas Savienības prioritārajām aizsargājamām sugām ir lapu koku praulgrauzis, kas arī norādīts ziņojumā. Mēs Latvijā pirms mēneša esam izveidojuši četras jaunas alejas sugas aizsardzībai, bet, protams, tas ir salīdzinoši maz un ar to nepietiek. Mums varbūt līdz šim Latvijā bija nepietiekami precīzi dati un pašreiz arī joprojām turpinās kartēšana, un šie dati uzlabojas, iespējams, vēl kāds papildu pētījums nepieciešams. Savukārt teritoriju paplašināšana ir galējais līdzeklis, ja nevaram citā veidā pierādīt, ka šīs sugas jau ir iekļautas esošās teritorijās. Ja ar to nepietiek, tad jāveido jaunas aizsargājamas dabas teritorijas," sacīja ministrijas pārstāve.

Tikmēr Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja Inga Račinska vērtēja, ka ar dabas aizsardzības mājasdarbu Latvija nebija tikusi galā, jau iestājoties Eiropas Savienībā (ES), kad Eiropas nozīmes sugām un biotopiem bija jāpiemēro "Natura 2000" aizsargājamo teritoriju tīklu.

"Latvijas aizsargājamo teritoriju tīkla statistika ir viena no zemākajām ES.

Latvijā no sauszemes teritorijas aizsargājamas "Natura" teritorijas aizņem 12%. Eiropas vidējais rādītājs ir 18%, un mazāk nekā Latvijai ir tikai Apvienotajai Karalistei un Dānijai. Savukārt Horvātija ir līdere ar 35% no valsts teritorijas "Natura" tīklā.

Tā kā šis nav nekāds pārsteigums, un ceram, ka Latvija sasparosies, jo, kā mēs sargāsim biotopus, noteiks to, cik pasargātas būs sugas," teica Račinska.

VARAM turpmāko divu mēnešu laikā jāsagatavo priekšlikumus, ar kādiem rīkiem Eiropas Komisijas norādīto pārkāpumu novērsīs, un jāpiedāvā rīcības plāns, kādā termiņā tas tiks paveikts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti