Noteikumu projekts "Noteikumi par dabas liegumiem" paredz noteikt 76 jaunus dabas liegumus un paplašināt 6 esošus dabas liegumus, tostarp aktualizējot šo teritoriju administratīvo iedalījumu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, kā arī visu dabas liegumu kartogrāfisko materiālu atbilstoši mūsdienu kartogrāfijas prasībām.
"Katras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uzdevums ir dabisko dzīvotņu, savvaļas floras un faunas aizsardzība, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, kā rezultātā uzlabojas visas sabiedrības kopējā dzīves kvalitāte un vide. Šī noteikumu projekta rezultātā tiks pasargāti bioloģiski vērtīgi meži, jo dabas lieguma statuss nosaka mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus – galvenās un rekonstruktīvās cirtes aizliegumu un kopšanas cirtes ierobežojumus – konkrētajā teritorijā," norādīja DAP komunikācijas speciāliste Santa Biseniece.
Noteikumu projektā ietvertās jaunveidojamās liegumu teritorijas ietver gan fiziskām personām piederošus īpašumus kopumā 406 hektāru platībā, gan juridiskām personām piederošos īpašumos kopumā 586 hektāru platībā, tajā skaitā 208 hektārus SIA "Rīgas meži" piederošo platību. Paredzēti arī ikgadējie atbalsta maksājumi jeb kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Provizoriski izmaksājamo ikgadējo kompensāciju apmērs varētu sasniegt 200 tūkstošus eiro.
Noteikumu projektā iekļautie jaunie dabas liegumi:
- Aizkraukles novadā – Lobes ezera meži, Sērenes meži, Iecavas paliene, Jūgupes meži, Krācējgrāvja staignāju meži, Zalvītes strauta purvs, Ellītes purvs (paplašinājums);
- Alūksnes novadā – Sāmaņu pūrs, Vorožas upes meži;
- Augšdaugavas novadā – Līdumu mežs, Viesītes meži;
- Balvu novadā – Bolupes palienes meži, Pērtupes meži, Viricas upes meži, Dūkšupes meži;
- Bauskas novadā – Birzes purvi, Iecavas staignāju meži, Iecavas paliene
- Cēsu novadā – Asaru ezers, Amatas staignāju meži, Augštupītes meži;
- Dienvidkurzemes novadā – Bārtas meži, Celmu ezera meži, Dunalkas meži, Pūļa purvs, Rucavas staignāju meži;
- Dobeles novadā – Dravnieku meži, Gardenes meži, Miltiņu platlapju meži;
- Gulbenes novadā – Audulītes staignāju meži, Pededzes staignāju meži, Vidagas upes meži, Vijatas meži;
- Jelgavas novadā – Sodzera meži, Skursteņu platlapju meži, Kaigu purvs (paplašinājums);
- Jēkabpils novadā – Krustceļu meži, Mežmalu meži, Viesītes meži;
- Kuldīgas novadā – Grīdnieku tīrelis, Mazupes meži, Skudru tīrelis, Sniķera dīķa meži, Ponakstes upes meži, Pasilciema meži;
- Limbažu novadā – Korģes meži, Kroģes staignāju meži, Soģupes meži, Augstroze (paplašinājums), Maizezers (paplašinājums);
- Ludzas novadā – Dūkšupes meži, Istras staignāju meži, Ladas upes staignāju meži, Strodu strauta staignāju meži, Zaborovjes ezera purvs un meži, Zilupes meži;
- Madonas novadā – Ilzina un Zosina ezeru meži, Davelnīša ezera meži;
- Ogres novadā – Vedzes meži, Plaužu ezera meži, Pečoru ezera meži, Skolasupes meži, Pilskalnu meži;
- Preiļu novads – Mazā Kurtoša meži, Sekstu ezers un meži;
- Rēzeknes novadā – Gadrinkas ezera meži;
- Ropažu novadā – Ķivuļurga, Tumšupes meži;
- Siguldas novadā – Mazās Juglas meži, Linezers (paplašinājums);
- Talsu novadā – Jūrenvalka meži, Kaļķciema meži, Medņu kalni, Mērsraga meži, Briežezera meži;
- Valkas novadā – Purgailes upes meži;
- Valmieras novadā – Augsto kalnu meži, Salacas upes meži, Vidusburtnieks (paplašinājums)
- Varakļānu novadā – Murmastienes staignāju meži;
- Ventspils novadā – Akmeņdziru staignāji, Elkšķenes meži, Gārzdes strauta meži, Ostupes meži, Pasilciema meži, Priedulāju mežs.
Tuvākajā laikā par paredzētajām izmaiņām tiks informēti arī noteikuma projektā ietverto teritoriju zemju īpašnieki un noteikumi tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Līdz ar noteikumu projekta spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnija noteikumi Nr. 212 "Noteikumi par dabas liegumiem".
KONTEKSTS:
ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija ir viena no tā saucamajām Zaļā kursa iniciatīvām, kas paredz 30% no valsts teritorijas noteikt par aizsargājamām, bet 10% no tām – par īpaši aizsargājamām dabas platībām.
Eiropas Komisija 2019. gadā pārmeta Latvijai nepietiekamu biotopu un sugu aizsardzību. Nosūtot oficiālu paziņojuma vēstuli, EK norādīja, ka Latvija, nosakot dabas aizsardzības teritorijas, nespēj nodrošināt pienācīgu bioloģisko daudzveidību. Būtiskākie EK aizrādījumi bija par trim īpaši aizsargājamiem biotopiem – palieņu zālājiem, sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām, kā arī staignāju mežiem.
Šī gada aprīlī Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" vēstīja, ka EK draud Latviju iesūdzēt Eiropas Savienības Tiesā, lai sodītu par melnalkšņa staignāju nesargāšanu.
