Skaļas uguņošanas nerīkošanu daļa ielās uzrunāto iedzīvotāju atbalsta, citiem tas šķiet kā trūkums. Tostarp Artis: "Jā, svētku uguņošana ir nepieciešama lieta, jo es domāju, tas ir ļoti skaists pasākums un ļoti patīk. Arī, kad biju mazāks, tā bija mīļākā lieta."
Pretējās domās ir jūrmalniece Aiga: "Es domāju, ka šobrīd noteikti nevajag. Pirmkārt, man ir suns, un tas nekad nav labi. Bet visa kontekstā tagad ir tik skaistas tās lāzera mūzikas, gaismas, tā kā, manuprāt, nevajag."
Lielākā daļa pašvaldību savā lēmumā par uguņošanas nerīkošanu ir vienotas.
"Tas ir tāds ekoloģiskais virziens šobrīd Rīgas pašvaldībā, jo tomēr tas rada lielu stresu daudziem mājdzīvniekiem, dabai. Tāpēc tiek meklētas citas formas, un 18. [novembra] vakarā virs Brīvības pieminekļa būs lāzera uzvedums," pastāstīja Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite.
"Solidarizējoties ar Ukrainas tautu, arī ar tiem ukraiņu bēgļiem, kas joprojām uzturas un dzīvo Liepājā, mēs pieturamies pie šī principa – plašas, lielas uguņošanas kara darbības laikā nerīkot," skaidroja Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns.
Svētku uguņošana šogad ieplānota vien divās Latvijas pašvaldībās – Ventspilī un Ogrē.
"Tā ir valsts dzimšanas diena, valsts jubileja. Mēs to gribam nosvinēt godam. Un to mēs esam darījuši un arī darām. Mēs esam arī uzrunājuši mūsu vietējos ukraiņus, viņiem nav iebildumu pret salūtu," sacīja Ogres novada pašvaldības priekšsēdētājs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība).
Ogres novada pašvaldībai šogad uguņošana izmaksā 3000 eiro, un tiek plānots, ka viesu skaits varētu sasniegt vairāk nekā 10 000.
Neatkarīgo pirotehniķu asociācijā atzina, ka nozares pārstāvji ir samierinājušies ar pašvaldību lēmumu svētkos neizmantot uguņošanu. Nozare šobrīd eksistē, pateicoties privātpersonu pieprasījumam.
"Pirotehnikas mazumtirdzniecība privātpersonām sastāda apmēram 90–95% no visas pirotehnikas aprites," pastāstīja Neatkarīgo pirotehniķu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Nutovcs.
Vislielākais izaicinājums nozarei ir cīnīties ar izvirzītajiem pārmetumiem par ietekmi uz vidi vai arī pašvaldību individuāli pieņemtajiem ierobežojumiem, kas ietekmē mājsaimniecību iespējas rīkot uguņošanu sev vēlamā laikā.
"Mēs nepiekrītam, ka pirotehnika ir galvenais piesārņojumu avots. Salīdzinoši, ja runājam par apkuri ar tām pašām akmeņoglēm, visa Latvijas pirotehnika kopā rada izmešus tik cik viena mājsaimniecība, kurinot izmantojot akmeņogles," apgalvoja Nutovcs.
Joprojām pašvaldībās notiek diskusijas par pirotehnikas izmantošanas nosacījumiem nākotnē. Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums norāda laikus un svētku dienas, kad drīkst rīkot uguņošanu, paredzot pašvaldībām iespēju izstrādāt individuālus ierobežojumus.
