Panorāma

Bērnu slimnīcā operāciju gaida 12 stundas

Panorāma

Panorāma

Par jauno Rīgas mēru kļūst Vilnis Ķirsis

Vilnis Ķirsis kļūst par Rīgas mēru

Rīgas mēra amatā ceturtdien, 17. augustā, ievēlēts līdzšinējais vicemērs un domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība").

ĪSUMĀ:

Konkurenti cīņā par mēra amatu Ķirsim netika izvirzīti.

Uz sēdi bija ieradušies un balsojumā piedalījās 51 deputāts. No 51 urnā iemestās balsojuma zīmes viena tika atzīta par nederīgu. Ķirša ievēlēšanu atbalstīja 33 domnieki, bet pret bija 17 deputāti. 

Ķirša kandidatūru pēc vienbalsīga atbalsta virzīja "Jaunās Vienotības" frakcija. Tāpat Ķirsi Rīgas domes priekšsēdētājā amatā atbalstīja arī jaunā "Sadarbības koalīcija", kuras sastāvā ir "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība (NA/LRA), deputātu bloks "Kods Rīgai", "Gods kalpot Rīgai", "Latvijas attīstībai", Kustība "Par!", kā arī trīs ārpusfrakciju deputāti. 

Vilnis Ķirsis un Edvards Ratnieks
Vilnis Ķirsis un Edvards Ratnieks

Ķirsis uzrunā Rīgas domē norādīja, ka "rīdzinieki ir noguruši no politiskajām spēlēm un politiskās drāmas, kas notika šajā vasarā". 

"Esmu vēl jauns, taču atļaušos apgalvot, jau pieredzējis politiķis, kurš nemēģina sevi pasniegt kā revolucionāru, mesiju, hipsteri vai iejusties kādā citā populārā lomā. Toties skaidri apzinos, ka mana pieeja darbam nodrošinās rīdziniekiem paredzamu pilsētas pārvaldi, lai Rīgas dome būtu noregulēts, pilsētniekiem ērts mehānisms, kas darbojas caurspīdīgi, labi nostādītā ritmā, droši un ilgi," uzsvēra Ķirsis.

Ķirsis akcentēja arī jauno koalīciju, kuras pamatā esot sadarbība. "Bez sadarbības nav iespējams it nekas, bez sadarbības nav iespējams arī ieviest pārmaiņas," pauda Ķirsis, uzsverot, ka pilsētu nākotnē saredz kā "eiropeisku, modernu 21. gadsimta metropoli".

Pēc ievēlēšanas jaunais domes priekšsēdētājs pateicās gan atbalstītājiem, gan kritiķiem. Viņš kolēģiem norādīja, ka "vieglas dienas atlikušajā sasaukumā" nesola, taču tiem, kuri vēlēsies pielikt savu roku Rīgas attīstībai, darba netrūkšot.

Agrākajam vicemēram Ķirsim kļūstot par mēru, atbilstoši koalīcijas sadarbības memorandam, Rīgai nu būs ne trīs, bet divi vicemēri – Linda Ozola (deputātu bloks "Kods Rīgai") un Edvards Ratnieks (NA/LRA).

Rīgas domnieki sveic Vilni Ķirsi (otrais no kreisās) ar ievēlēšanu mēra amatā.
Rīgas domnieki sveic Vilni Ķirsi (otrais no kreisās) ar ievēlēšanu mēra amatā.

Prioritātes – ielas, mājokļu fonds, izglītība un investīcijas

Domes sēdē, runājot par sava darba prioritātēm, Ķirsis darāmos darbus iedalīja trīs blokos. 

Viņš norādīja, ka būtiskākais būs esošo lielo būvniecības projektu pabeigšana, ielu infrastruktūras sakārtošana un jaunu projektu īstenošana.

Kā otru prioritāti Ķirsis izcēla jaunu mājokļu būvniecības veicināšanu. Ķirša ieskatā  – Rīgā būvē maz jaunu dzīvokļu un tas ir iemesls, kādēļ pēdējos gados Rīgas iedzīvotāju skaits ir samazinājies.

Savukārt trešā nozīmīgā joma Ķirsim būs investīcijas un izglītība. Viņš uzsvēra, ka "izglītība ir arī investīcija cilvēkos".

Komentējot jaunās koalīcijas prioritāri izvirzīto darbu par atalgojuma palielināšanu Rīgas pašvaldības iestāžu darbiniekiem, Ķirsis sacīja, ka tā ir arī viņa prioritāte. "Man prioritāte ir domes veiktspējas palielināšana. Manuprāt, mums ir darbiniekiem jāceļ algas, lai mēs sasniegtu mērķus, ko mēs gribam uzstādīt. Mums ir jāsaprot, ka mēs darba tirgū konkurējam reāli ar citiem darba devējiem. Jāsaprot, ka nevaram maksāt maz un piesaistīt darbiniekus," sacīja Ķirsis.

"Aprēķina laulības" un "domes priekšsēdētāja kronēšana"

Pirms Ķirša ievēlēšanas notika gara jautājumu un atbilžu sesija, kur Rīgas domniekiem bija iespēja iztaujāt nākamo pilsētas galvu par viņa redzējumu saistībā ar galvaspilsētas attīstību un akūti risināmiem jautājumiem. 

Jautājumus uzdeva tikai opozicionāri no "Saskaņas" un Latvijas Krievu savienības. Jautājumi lielākoties bija par lietu – ko Ķirsis izdarīs iedzīvotāju labā, kad būs saremontēti tilti, ceļi. Jautāja arī par brīvpusdienām skolās un bērnudārzos. Atsevišķi opozicionāri vēlējās Ķirsi "paķert uz zoba", piemēram, jautājot, kā viņš jūtas.

Taču pēcāk debašu laikā Ķirša un jaunās koalīcijas virzienā izskanēja arī kritika.

Opozīcijā esošā "Saskaņas" frakcija no vairākām daļām jeb politiskajiem spēkiem salipināto koalīciju nosauca par "Frankenšteina" koalīciju.

Skarbus vārdus jaunajai koalīcijai ar Ķirsi priekšgalā veltīja arī "Progresīvo" frakcija, kas nu palikusi opozīcijā. "Progresīvo" frakcijas līderis Mārtiņš Kossovičs jauno koalīciju salīdzināja ar "aprēķinu laulību", kas bija izveidota jau sen.

Jāatzīmē gan, ka jauno koalīciju ar "aprēķinu laulību" vispirms salīdzīnija tās pārstāve Linda Ozola (deputātu bloks "Kods Rīgai" ), kura sacīja: "Iepriekšējo koalīciju, iespējams, salīdzinot, varētu būt kā tāda precēšanās 18 gadu vecumā aiz mīlestības un ideāliem bez patiesas sapratnes, kā kopīgi dzīvot. Šī ir tāda kā aprēķina laulība, un varbūt, ka aprēķina laulība kādam neizklausās labi, bet statistika liecina, ka aprēķina laulības mēdz būt vienas no stabilākajām."

"Aprēķinu laulību" piesauca arī iepriekšējais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš kā vienu no iemesliem amata pamešanai jūlija sākumā minēja to, ka paralēli toreizējai koalīcijai izveidota cita. "Ja mēs varam teikt, ka šodien ir šīs aprēķinu laulības kāzu diena, tad bildinājums bija jau maijā. (..) Kopumā tā ir vēlētāju maldināšana un diezgan slikts teātris," sacīja Staķis. 

Par Ķirša ievēlēšanu amatā vēl pirms balsojuma ironizēja frakcijas "Saskaņa" deputāts Mihails Kameņeckis, kurš norādīja, ka jau sagatavoti ziedi jaunā mēra sveikšanai. Viņš sacīja: "Ir iesniegts lēmuma projekts par "domes priekšsēdētāja ievēlēšanu". Es gan tā neteiktu. Šodien ir domes priekšēdētāja kronēšana, un kronis drīz būs viņam galvā, un viņam būs labi, bet rīdziniekiem – ne."

"Jaunās Vienotības" deputāts Nils Josts atzīmēja, ka opozicionāri visur vaino Ķirsi, jokojoties sakot, ka nebrīnītos, ja kāds paziņotu, ka Ķirsis ir atbildīgs par ASV prezidenta Džona Kenedija nāvi, kas notika pirms 60 gadiem.

Kas ir jaunais Rīgas mērs Vilnis Ķirsis?

Rīdziniekam Ķirsim ir Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds tautsaimniecības analīzē un prognozēšanā.

Politikā viņš ienāca 2011. gadā, nesekmīgi kandidējot 11. Saeimas vēlēšanās Zatlera reformu partijas sarakstā. Tomēr 2013. gada jūnijā viņš kļuva par 11. Saeimas deputātu uz laiku, kamēr Vjačeslavs Dombrovskis ieņēma izglītības un zinātnes ministra amatu.

Pēc nesekmīgas kandidēšanas Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā no Reformu partijas Ķirsis 2014. gada maijā iestājās partijā "Vienotība", kas viņam pavēra durvis uz lielo politiku. 2014. gadā viņš kļuva par 12. Saeimas deputātu, bet vēlāk šajā sasaukumā ieņēma Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra posteni.

Līdz ievēlēšanai Rīgas domē Vilnis Ķirsis strādāja arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā kā ministra padomnieks ekonomikas un enerģētikas jautājumos. 2017. gadā Ķirsi no "Vienotības" saraksta ievēlēja Rīgas domē, tāpēc viņš atstāja darbu Saeimā.

Pēc tam, kad Saeima 2020. gada 13. februārī atlaida Rīgas domi, Ķirsis jūlijā kļuva par partijas "Vienotība" valdes locekli. 2020. gada ārkārtas vēlēšanās Ķirsi atkal ievēlēja Rīgas domē, kur viņš vēlāk tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.

Pirms 2020. gada ārkārtas vēlēšanām Ķirsis atzina, ka viņa ideālā Rīga "nav pretinieks pārējai Latvijai, tā ir moderna, kārtīga, interesanta un zaļa pilsēta, kurā cilvēki vēlas atrasties, dzīvot, strādāt un atpūsties, kurā pašvaldība funkcionē kā noregulēts mehānisms – ērts, caurredzams un godīgs".

Ķirša ilggadējā kolēģe, Rīgas domniece Linda Ozola (deputātu bloks "Kods Rīgai") norādīja, ka viena no Rīgas jaunā mēra labākajām īpašībām ir spēja iedziļināties risināmajā jautājumā, lai strādātu pie labākā risinājuma atrašanas. 

Rīdzinieki sagaida infrastruktūras sakārtošanu un atbalstu mazaizsargātajām grupām

Latvijas Radio ceturtdien uzrunāja cilvēkus Rīgas ielās, lai noskaidrotu, ko viņi domā par iespējamo Ķirša ievēlēšanu. Daļa sastapto iedzīvotāju atzina, ka politiskajām norisēm pilsētā vasarā seko pavirši. Vieni uzrunātie uzskata, ka Ķirsis amatam ir piemērots, taču citu ieskatā būtu labi, ja būtu vēl kāda kandidatūra, lai radītu konkurenci.

Rīdzinieki par jauno pilsētas mēru
00:00 / 03:45
Lejuplādēt

Rīgas ielās uzrunātie sacīja:

"Ķirša kungam ir liela priekšrocība, ka viņš jau ir strādājis vadības līmenī, un tas ir ļoti pozitīvi, bet politiski, vai viņš izpildīs visu to, ko mēs gribētu kā vēlētāji, tas ir liels jautājums, jo viņš ir vērtējams daudznozīmīgi. Manuprāt, šī mēra nomaiņa principā neko būtiski nemainīs."

"Es esmu neapmierināta, jo es gribu atpakaļ Staķa kungu, jo bija sajūta, ka pirmo reizi Rīgā kaut kas sāk mainīties uz labo pusi, bet neesmu tik pārliecināta par šo sastāvu. Negribas atkrist atpakaļ tur, kur bijām pirms 3 gadiem."

"Es nezinu, man neinteresē un es īsti nesekoju līdzi."

"Pēc visa izskatās, ka mērs ir jānomaina, jo Rīga izskatās ļoti slikti, bet mērs ir pilsētas saimnieks."

Savukārt runājot par to, ko rīdzinieki sagaida no jaunā pilsētas mēra un kādām prioritātēm būtu jāpievērš lielāka uzmanība, Latvijas Radio aptaujātie izcēla Rīgas infrastruktūru – ietves, ceļus un autostāvvietas, kā arī atbalstu sociālā riska iedzīvotājiem un turpmāku apkaimju kopienu stiprināšanu.

Rīgas ielās uzrunātie sacīja: 

"Cilvēki ir prioritāte. Mainās infrastruktūra, pilsēta paliek draudzīgāka ģimenēm un jebkuram iedzīvotājam, tā paliek nedaudz lēnāka un tas ir tas, ko es kā rīdziniece ļoti vēlos redzēt."

"Ar visu to remontu haosu sabiedriskais transports mazliet kavē, un tas ikdienā traucē, tie saraktie ceļi. Un tūlīt sāksies skola, un to jutīs visi."

"Tagad, ko es redzu, salīdzinot ar laiku pirms dažiem gadiem, Rīgā ir daudz bezpajumtnieku, jo es šeit dzīvoju pirms 5 gadiem un tagad atbraucu atpakaļ."

"Pirmkārt, lai šis bardaks ar ielām, kas tagad ir izveidojies, un viss notiek vienkopus – mēs izrokam visu centru, remontējam tramvaja sliedes, un uztaisīt "Rail Baltic", un tas ļoti sanikno iedzīvotājus, kam jāpārvietojas ar auto."

"Prioritātei jābūt ceļiem un arī Rīgā ir ļoti daudz pamestu ēku."

Latvijas Radio aptaujātie Rīgas iedzīvotāji arī atzina, ka pēc Ķirša ievēlēšanas sekos līdzi mēra darbiem un, neskatoties uz nepilnu termiņu mēra krēslā, viņa paveikto ņemšot vērā pirms vēlēšanām 2025. gadā.

KONTEKSTS:

Jau vairāk nekā mēnesi Rīgas dome strādā bez mēra, jo Mārtiņš Staķis ("Par!/Progresīvie" frakcija) atkāpās no amata pēc tam, kad  trīs koalīcijas partneri – "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība un deputātu bloks "Kods Rīgai" – balsoja kopā ar opozīciju, lai izveidotu izmeklēšanas komisiju par pārkāpumiem Satiksmes departamentā, lai gan mērs bija uzdevis tos izmeklēt pilsētas izpilddirektoram.

Gandrīz trīs nedēļas ritēja sarunas par jaunas koalīcijas veidošanu, "Par!/Progresīvie" iebilda pret trīs vicemēru amata saglabāšanu, aicinot atstāt tikai vienu mēra vietnieku, kam pārējie partneri nepiekrita, līdz 2. augustā trīs līdzšinējiem koalīcijas partneriem sarunu stiepšana garumā apnikusi un tie nolēma sākt sarunas ar domes opozīcijas frakcijām.

Domē tika savākts jauns vairākums, izveidojot jauno "Sadarbības koalīciju". To veido iepriekšējās koalīcijas partneri – "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība, deputātu bloks "Kods Rīgai" –, divi "Kustības "Par!"" deputāti, līdzšinējās opozīcijas frakcijas – "Gods kalpot Rīgai" un "Latvijas attīstībai" –, kā arī divi ārpusfrakciju deputāti – Valters Bergs un Guntars Jirgensons.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti