Otrdien valdībā apstiprinātais Siliņas vadītā Ministru kabineta rīcības plāns ietver konkrētus pasākumus un sasniedzamos rezultātus šīs valdības darbības prioritātēs – latviska, labklājīga, droša un iekļaujoša Latvija, kura ilgtspējīgi attīstīsies demogrāfisko, klimata, tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu laikā.
Valdības rīcības plānā citstarp norādīts, ka efektīvākai cīņai ar korupciju plānots uzlabot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kapacitāti "nozīmīgu potenciālas korupcijas gadījumu atklāšanā", kā arī paplašināt KNAB materiāltehnisko bāzi operatīvās darbības pasākumu veikšanai.
Tādēļ koalīcijā pēc Valsts kontroles ieteikuma ir atvērta diskusija par to, ka ir jāveido korupciju izmeklējošo iestāžu lielāka centralizācija, atzīmēja Siliņa.
"Arī Ģenerālprokuratūra norāda, ka ir pārāk daudz iestāžu, kas it kā skatās korupcijas lietas, bet kopumā tie resursi tiek izšķaidīti pa dažādām vietām. Būtu jāstiprina tieši KNAB, dodot viņiem lielākas pilnvaras, iespējams, noņemot daļu no Iekšlietu ministrijas. Tādējādi pilnveidojot šo praksi, kā mēs vispār skatāmies uz korupcijas lietām. Vieglāk būtu prokuratūrai, būtu vienādāka prakse, arī tiesā rezultātā būtu efektīvākas šīs lietas," sacīja Siliņa.
Premjere norādīja, ka viens no koalīcijas uzstādījumiem ir vērtēt iestāžu darbu. "Manuprāt, tas ir normāli, ka ik pa laikam atskatāmies uz to, kā sokas," piebilda Siliņa.
