Pilotprojekts nupat noslēdzies, un tā rīkotāji – Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) – uzskata, ka lielākā daļa no 49 iesaistītajiem bezpajumtniekiem, visticamāk, uz ielas vairs neatgriezīsies.
Pēc Labklājības ministrijas (LM) datiem, pagājušajā gadā Latvijā bija aptuveni 6000 bezpajumtnieku. Piesaistot Eiropas Savienības (ES) finansējumu 1,2 miljonu eiro apmērā, pērn pilotprojektā "Mājokli vispirms" bezpajumtniekiem nepilnu gadu tika segti komunālie maksājumi pašvaldībai piederošos vai no privātpersonām īrētos dzīvokļos, kā arī sociālo darbinieku, karjeras konsultantu un citu nepieciešamo speciālistu pakalpojumi, lai bezpajumtnieks atrastu darbu un iekļautos sabiedrībā.
"Man bija sadarbības cilvēki, kuriem bija bail vieniem pašiem palikt šajā dzīvoklī. Emocionālas grūtības būt savā mājoklī. Bija cilvēki, kuriem patstāvīga dzīve bija jāmācās," atzina projekta koordinatore Liepājā Guna Krēgere-Medne.
Dalībai pilotprojektā piekrita trīs pašvaldības – Liepāja, Rīga un Valmiera, un sākotnēji tika uzrunāti kopumā aptuveni 70 bezpajumtnieki, taču daļa ātri atbira motivācijas trūkuma un atkarību dēļ. Līdz projekta noslēgumam mentori strādāja ar 49 cilvēkiem.
"Tas ir daudz, ņemot vērā, kā mums ir ar nodarbinātību, ar emigrāciju. Katrs cilvēks mūsu valstij ir vērts, ikviens," norādīja SIF Sociālās saliedētības departamenta direktore Alda Sebre.
"Pieredze ir bijusi veiksmīga. Saprasts, ka ar šiem cilvēkiem jāstrādā vairāk un var sasniegt arī rezultātus," piebilda Liepājas Sociālā dienesta direktora vietnieks Ainārs Bunka.
Liepājā pilotprojektā iesaistījās 10 bezpajumtnieki, bet intervijai kameras priekšā nepiekrita, jo nevēlas publiski būt saistīti ar šo tēmu.
"Noskaņojums ir tāds – lai nu ko, bet uz patversmi es atpakaļ neiešu. Lai kā tas būs, bet uz patversmi ne," atzina pilotprojekta sociālā darbiniece Sanita Veinberga.
Tomēr kādas, noslēdzoties pilotprojektam, ir šo cilvēku iespējas? Pastāvīgs darbs no minētā Liepājas desmitnieka šobrīd ir tikai četriem, vēl viens devies strādāt uz Vāciju, pārējie meklē un pa laikam atrod gadījuma darbus.
Līdzīga situācija, cik noprotams, arī pārējās pašvaldībās – daļa projekta dalībnieku joprojām cīnās ar atkarībām, slīgst parādos, atrod tikai zemi apmaksātus darbus, līdz ar to paši ikdienā samaksāt visus komunālos maksājumus nespēs. Bet pilotprojekta nauda ir beigusies.
"Rīgas pašvaldība saka – viņi noteikti turpinās.
Liepājnieki un valmierieši ir svārstīgi un šaubās. Protams, šī ir naudas problēma. Mums jau arī tā nauda nav tāda, ka te stāvētu skapītis ar naudu, kur būtu ko pasmelties,"
klāstīja LM pārstāvis Aldis Dūdiņš.
Liepājā projekta dalībnieki pagaidām vēl uzturas tā laikā piešķirtajos dzīvokļos, bet, tā kā nevar samaksāt komunālos maksājumus, uzrakstījuši iesniegumus, lai viņiem piešķir sociālos dzīvokļus. Bet pašvaldība par to vēl domā.
"Bezpajumtnieki kā tādi nav mērķgrupa, kurai var dot pašvaldības dzīvokļus, piešķirt vienkārši dzīvošanai. Ir jāmaina normatīvie akti valsts līmenī, tas diemžēl izmēģinājuma projekta laikā neatrisinājās," norādīja Bunka.
Tomēr pilotprojekta īstenotāji pauž cerību, ka lielākā daļa no 49 dalībniekiem uz ielas vai patversmē neatgriezīsies un spēs pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā arī bez turpmāka mentoru atbalsta. Šomēnes SIF kopā LM spriedīs par turpmāko rīcību bezpajumtniecības mazināšanā.
