Pirmie jaunā tipa specializētie centri ārkārtējo situāciju pārvaldībai, kas būvēti, ņemot vērā glābēju un policijas vajadzības, Iecavā un Priekulē svinīgi un ar zināmu pompu tika atklāti 1. jūnijā.
Uzbūvēja. Atklāja. Un pagaidām – viss
Pagāja mēnesis. Iecavnieki bija neizpratnē — ēka stāv tukša, visapkārt viss aizaudzis ar balandām…
Un pienāca arī augusta sākums, kopš atklāšanas bija pagājuši divi mēneši. Viss bija pa vecam.
Katastrofu centrus Ilūkstē un Dagdā arī ceļ "ReRe būve" un, kā izrādās, grib papildu līdzekļus, lai gan pagājušajā rudenī jau saņēma 1,4 miljonu eiro kompensāciju par būvmateriālu sadārdzinājumu. Vēl četrus centrus būvē uzņēmums "Zeng", arī tur ir kavēšanās.
"Ceram, ka nebūs jāziemo vecajā ēkā"
Pienācis oktobris, Rus.LSM.lv noskaidro – Priekulē glābēji joprojām mitinās vecajā depo, bet jaunais centrs stāv tukšs.
Uz Priekuli devāmies ar Nodrošinājuma valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciālisti Vendiju Pikši-Kučmu. Izstaigājām jauno ēku – tukšos kabinetus, sporta zāli, virtuvi, dušas telpu, noliktavas un palīgtelpas, plašo garāžu ar automazgātavu.
"Vēl nav likvidēti visi defekti. Tie ir sīkumi – kaut kur durvis slikti aizveras, bet kaut kur tās nevar atvērt. Nav uzstādīti un pievienoti skapji ugunsdzēsēju šļūteņu žāvēšanai, bet bez tiem VUGD darbinieki uz šīm telpām nevar pārcelties. "Vienkāršos" defektus varētu līdztekus centra darbam novērst, taču skapji ir ārkārtīgi svarīgi.
Tagad mums būvnieks sola visu izdarīt līdz novembra beigām, lai gan vēl nesen teica, ka tiks galā līdz oktobra beigām. Ļoti ceram, ka glābējiem vēl viena ziema nebūs jāpavada vecajā ēkā," stāsta Vendija Pikše-Kučma.
Bet kāpēc tad atklāšana notika pirms visu darbu pabeigšanas?!
"Bija atlicis izdarīt tik maz! Faktiski 95% bija paveikts, būvnieki teica, ka tūlīt, tūlīt viss būs gatavs," skaidro Vendija Pikše-Kučma. "Viņi mums ilgi neteica, kāds ir kavēšanās iemesls, bet pēc tam informēja, ka viņiem ir finansiālas grūtības, taču viņi tās risina. Mēs toreiz izvērtējām visus juridiskos aspektus, vienojāmies, ka lauzīsim līgumu un meklēsim citus būvniekus. Taču "ReRe būve" mums apsolīja, ka visu pabeigs, iesniedza plānus, un mēs piekritām gaidīt.
Turklāt līguma laušana ir pārāk dārga un neizdevīga – meklēt jaunu darbu izpildītāju nozīmē rīkot jaunu iepirkumu… Par kavēšanos viņiem noteiktas soda sankcijas maksimālā apmērā."
"ReRe būve" ceļ četras ēkas, taču Ilūkstē un Dagdā tās vēl ir tālu no pabeigšanas. Priekulē un Iecavā ir gatavs gandrīz viss, bet… Priekules postenis maksā 1 483 893,95 eiro, Iecavas postenis – 1 476 699,32 еiro. Abas summas ir bez pievienotās vērtības nodokļa.
Kurzemes centrus Aizputē un Kandavā būvē uzņēmums "Zeng", tur arī radušies finansiāli sarežģījumi, kompānija par problēmām laikus brīdināja Nodrošinājuma valsts aģentūru. Jārisina, ko lai citu dara – iekonservēt jau uzbūvēto? Tas ir dārgi un neizdevīgi. Kod, kurā pirkstā gribi…
Bez policijas te neviena nav
Katastrofu pārvaldības centri iecerēti kā kopīgas bāzes operatīvajiem dienestiem, kas strādā konkrētajā rajonā. Un dažos kabinetos jaunuzceltajā ēkā Priekulē iekārtojusies policija. Ne aiz labas dzīves – citādi iecirknis būtu palicis bez pajumtes vārda tiešā nozīmē.
"Vecajā adresē beidzās īres līgums. Mans priekšnieks – Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa priekšnieks Ingus Ukstiņš – teica, ka man jāpārceļas uz šejieni. Tā nu no 8. jūnija strādāju šeit," stāsta Valsts policijas Prevencijas nodaļas inspektore Andžela Viršila. Viņas pārziņā ir ne tikai Priekule, bet arī apkārtējās pilsētiņas un pagasti. "Cilvēki nāk, es pieņemu iesniegumus, nepieciešamības gadījumā veicu izmeklēšanas pasākumus un citus savus darba pienākumus. Esmu viena šajā lielajā teritorijā un nevienam neatsaku palīdzību.
Cilvēki zina, ka policija ir šeit, – visi taču ir dzirdējuši, ka atklāšana notika 1. jūnijā. Laimīgā kārtā viņi nezina, ka esmu te viena."
Policijas inspektore, atrodoties šajās telpās, nekādus likumus nepārkāpj (te šo rindu autore nedaudz saspringa šīs frāzes sirreālisma dēļ). Oficiāli ēka, kā Rus.LSM.lv pavēstīja Dienvidkurzemes novada Būvvaldē, nodota ekspluatācijā maija vidū.
"Man darbam viss ir – lūk, jūs redzat: galds, krēsli, dators ar internetu, printeris…" rāda Andžela Viršila. "Kas būs ziemā, nezinu. Savai priekšniecībai jau sen esmu izteikusi savas bažas, man apliecināja, ka pavisam bez apkures ēka nepaliks."
"Mēs jau esam pieraduši"
VUGD vecais postenis ir pavisam tuvu jaunajam. Mūs sagaida Priekules posteņa komandieris Jānis Orlovs.
Viņa kabinetā glābēji pirms dažiem gadiem veica remontu – saviem spēkiem. Pārējās telpas izskatās nereprezentatīvi, taču, kā pirms ekskursijas sākuma mierina Jānis, pagaidām te nav bīstami. Bēdīgi slavenais apmetums uz galvas neuzkritīs.
"Mēs paši esam pieraduši, mums te ir normāli. Taču, kad atnāk kāds no malas, vienmēr izbrīnīti jautā – kā jūs te vispār dzīvojat? Esmu strādājis dažādās mūsu struktūrās, šis postenis nav tas sliktākais.
Telpas te diezgan plašas. Lūk, ģērbtuves, te puišu aizsargtērpi, tajos braucam uz izsaukumiem. Te ir arī skapīši ar tīru apģērbu, lai pārģērbtos parastajā formā pēc atgriešanās no izbraukuma. Bet te ir trenažieru zāle. Izskatās pēc noliktavas? Visas mēbeles jaunajam postenim arī ir šeit, un visas šīs hanteles un trenažieri arī ir tam. Tas viss bija kastēs, taču puiši nolēma izpakot un likt lietā! Zinu, ka citos depo puiši paši samet naudu un pērk sporta inventāru. Bet te – iestāde parūpējusies arī par to, un visos jaunajos punktos ir savas sporta zāles ar aprīkojumu…" paskaidro Jānis.
Tālāk – posteņa pašas galvenās telpas. Boksi ar tehniku. Te arī saliktas kastes ar aprīkojumu jaunajam postenim. Jānis Orlovs ar lepnumu rāda jauno autocisternu.
"Te pati lielākā problēma ir tāda, ka mums nav, kur novietot otru cisternu. Griesti ir zemi. Tagad tā stāv pagalmā.
Kamēr ir silts, tas vēl ir pieļaujami. Taču, kad kļūs aukstāks… Tā būs jāpārbāzē uz citu struktūrvienību.
Kaut kur Kurzemē, domājam par Skrundu. (Tas ir gandrīz 50 kilometru attālumā, jābrauc vismaz 40 minūtes, lai gan ar signālugunīm Rus.LSM.lv braukt nav mēģinājis – L.M.). Tā ir rezerves cisterna, katru dienu mums tā nav vajadzīga, parasti mēs braucam ar vienu," saka Jānis Orlovs.
Otru cisternu novietot garāžā nevar – vārti un griesti ir zemi, vienai cisternai, par laimi, tie pārbūvēti. Depo celts sen, domāts vecajiem "ZIL" markas ugunsdzēsēju auto. Mūsdienu mašīnas ir ar lielākiem gabarītiem. Ar šo problēmu visi depo saskārušies.
Ielūkojamies ugunsdzēsēju šļūteņu žāvēšanas tornī. Posteņa komandieris piebilst, ka dažos vecajos depo tādi torņi ir uz sabrukšanas robežas… Tagad tie nav vajadzīgi – ir speciāli skapji šļūteņu žāvēšanai.
"Mēs jau kaut kā esam pieraduši pie šīs situācijas. Viss tiek pārcelts no mēneša uz mēnesi, un neviens neko īsti nevar pateikt. Tāpēc – gaidām. Protams, jaunajā postenī būs daudz ērtāk, tur viss ir mūsdienīgs, domāts īpaši mūsu darbam. Bet mēs arī šeit normāli strādājam. Variantu nav. Protams, ka ļoti gribas uz jaunajām telpām. Ko ziemā? Te ēka ir veca, nav nekādas energoefektivitātes. Būs vēsi.
Kad braucu uz darbu, katru reizi braucu garām jaunajai ēkai. Skatos – vai kāds no celtniekiem ir vai atkal neviena nav? Reizēm tur kaut kas notiek. Taču, ja arī turpmāk būs tik lēni, – nezinu, kur mēs nonāksim," atzīst Jānis Orlovs.
"Priekuli nodosim pasūtītājam pirmo!"
"ReRe būve" projektu vadītājs Pjotrs Ovsjaņņikovs apliecina, ka uzņēmums uztur pastāvīgus kontaktus ar pasūtītāju un abas puses apspriež izveidojušos situāciju.
"Ēka ir uzbūvēta, nodota ekspluatācijā. Problēmas būtība ir tāda, ka vajadzēja uzstādīt divus elektriskos žāvēšanas skapjus. Agrāk tāds aprīkojums tika iepirkts Krievijā. Taču pēc kara sākuma visas attiecības ir pārtrauktas. Nācās šos skapjus meklēt pa visu pasauli. Atradām! Slovēnijā. Pasūtījām, mums tos atveda, visu saskaņojām ar vietējiem ugunsdzēsējiem. Tam visam bija vajadzīga papildu nauda. Otrs apstāklis – garderobes skapji. Mēs būvējam četras ēkas visā Latvijā. Kovids, karš – tas viss padarījis projektu būtiski dārgāku. Cik naudas bija – mēs [par visu summu] esam uzbūvējuši.
Un it kā vienojāmies ar pasūtītāju par to, ka skapji apģērbam tiks paņemti no vecajiem depo. Tātad – ēkas ir gatavas, var ievākties un ekspluatēt, taču pasūtītājs pieprasa, lai tiktu izpildīti visi līguma punkti. Aprīkojumu ugunsdzēsēju šļūteņu žāvēšanai mēs atvedām no Vācijas, tur viss ir iebūvēts. Nav skapju apģērbu glabāšanai.
Mēs plānojām to visu pasūtīt. Taču nepaspējām laikus pabeigt objektu, un mums noteica sodu – 135 tūkstoši eiro par diviem objektiem. Šo summu no mums ieturēja. Tagad ņemam kredītu, tur arī birokrātija prasa laiku.
No savām saistībām mēs neatsakāmies. Taču es personīgi nesaprotu, kāpēc pāris skapju dēļ nevar ekspluatēt gatavu ēku. Mēs ļoti gribam pēc iespējas drīz nodot pasūtītājam šos objektus! Priekule būs pirmā! Tagad termiņš ir novembra beigas," saka Pjotrs Ovsjaņņikovs.
Skeleti, kuri nav skapī
"Ne jau skapju dēļ nevar izmantot [objektu], bet gan atklāto un būvnieka līdz šim nenovērsto defektu dēļ," "ReRe būve" pārstāvim neklātienē iebilst Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa.
"Ja sāksim ekspluatāciju, pirms būvnieks novērsis savas kļūdas un brāķi, tad mēs kā pasūtītājs būsim pieņēmuši nekvalitatīvu darbu. Bet to mēs, rīkojoties ar sabiedriskajiem līdzekļiem, darīt nevarēsim."
Innusa piebilst – lai sāktu ekspluatāciju, jāparaksta pieņemšanas un nodošanas akts, ka pasūtītājs pieņēmis objektu pilnvērtīgā lietošanā un pretenziju viņam nav. Taču pretenzijas aģentūrai joprojām ir.
Pēcvārds. Piektdiena, 13. oktobris. Rīts
"Vakar satiku ēdnīcā Andželu Viršilu, jautāju – ir kādas izmaiņas vai nav? Nē, viņa saka, bez izmaiņām. Un arī pats cik reižu esmu braucis garām – neesmu pamanījis ne kādu nepazīstamu transportu, ne arī kādu darbību. Nekas nenotiek," Rus.LSM.lv pastāstīja Jānis Orlovs.
"Te ir auksti. Speciāli no mājām atnesu termometru – 14–15 grādu. Taču man vakar vadība piešķīra elektrisko sildītāju, atveda no Liepājas," pavēstīja Andžela Viršila.
KONTEKSTS
Veco, mūsdienu tehnikai nederīgo ugunsdzēsēju depo problēma ir sena un ļoti sāpīga visā Latvijā. Pēc datiem par 2019. gada vidu, 19 no 92 depo bija avārijas stāvoklī, jāuzmanās, ka apmetuma gabals uz galvas neuzkrīt, un labi vēl, ja tas ir apmetums, nevis kaut kas smagāks.
Darbs glābējiem ir grūts un bīstams. VUGD darbiniekus izsauc ne tikai uz dažādas sarežģītības pakāpes ugunsgrēkiem un lai novērstu vētru sekas, bet arī lai glābtu cilvēkus un dzīvniekus. Pauzēs – regulāri treniņi un mācības.
Alga glābējiem ir par trešdaļu mazāka nekā citās jomās, darbinieku katastrofāli trūkst, un jau nonācis tik tālu, ka pārmaiņus tiek slēgti posteņi. Un protams, pēc atgriešanās no izsaukuma ugunsdzēsēji vēlas iebraukt mašīnas ērtās garāžās un atpūsties normālos apstākļos. Tāpēc ziņa par to, ka Latvijas reģionos tiks uzbūvēti astoņi jauni ugunsdzēsēju depo, bija ilgi gaidīta.
