Sadaļas Sadaļas

Ugunsdzēsējiem būvēs astoņus jaunus depo, bet jaunai tehnikai naudas nav

Par 13 miljoniem eiro cer uzbūvēt astoņus jaunus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo. Kopumā ministrija apzinājusi 50 ugunsdzēsēju posteņus, kurus nepieciešams rekonstruēt vai būvēt no jauna. Tikmēr glābēji vērš uzmanību, ka jāstrādā ar vecu tehniku, kas ne tikai apgrūtina darbu, bet arī apdraud pašu drošību. Tomēr finansējums tehniskajam aprīkojumam nav rasts.

Ugunsdzēsējiem būvēs astoņus jaunus depo, bet jaunai tehnikai naudas navLinda Spundiņa

Iekšlietu ministrija izsludinājusi konkursu astoņu jaunu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo celtniecībai. Ministrija apņēmusies līgumus noslēgt vēlākais šī gada jūlijā. Paredzēts, ka līdz nākamā gada nogalei veicama ēku būvniecība.

Pie jauniem depo tiks glābēji Kandavā, Saulkrastos, Dagdā, Iecavā, Ilūkstē, Rūjienā, Priekulē un Aizputē.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens („KPV LV”) skaidroja, ka, izvērtējot ugunsdzēsēju depo stāvokli, izveidots saraksts ar 50 depo, kuros nepieciešamas pārmaiņas. Taču listes priekšgalā ir posteņi reģionos.

“Ņēmām vērā gan pieejamos finanšu resursus, gan arī ģeogrāfisko principu – tieši kur ir vistraģiskākā situācija. Ņemot vērā, ka mums piešķīra no valsts budžeta pagaidām tikai 13 miljonus eiro, tad mēs pieņēmām lēmumu, ka tomēr pirmo uzsāksim reģionu attīstību – reģionos būvēt astoņus jaunos D kategorijas depo. Ja mēs redzam, ka ir iespējams rekonstruēt, tad mēs rekonstruējam. Ja mēs redzam, ka šī ēka ir degradējusies, tā apdraud mūsu darbinieku dzīvību, veselību, – skaidrs, ka mēs izvēlamies šajā pilsētā būvēt jaunu depo,” sacīja Ģirģens.

Zemgales reģiona brigādes komandieris Dainis Bērziņš pastāstīja, ka, piemēram, Kandavā nepieciešams jauns depo, jo esošā ēka būvēta 1872.gadā un tolaik bija paredzēta ugunsdzēsējiem, kuri uz izsaukumiem brauca ar zirgu pajūgiem. Tāpēc lielākā problēma ir tā, ka garāža ir par mazu, lai tajā ietilptu jau tā novecojusī auto tehnika.

Savukārt Iecavā ir Zemgales reģiona brigādes centrālais postenis. Komandieris Bērziņš skaidroja, ka tur garāža ir lielāka, taču tāpat ir savi ierobežojumi: “Lai iebrauktu garāžā, ir jāpieloka spoguļi un jānoņem no jumta papildu aprīkojums, kas mums ir būtiski nepieciešams. Līdz ar to, kad ir izbraukums, mēs zaudējam sekundes, lai to visu atjaunotu. Tas traucē izbraukumu operativitātei. Pati ēka ir ievērojami nolietojusies.”

Tāpat ugunsdzēsēji ir spiesti apģērbu žāvēt arī mājās, jo darbā iespējas ir minimālas.

Saprotams, ka tas veicina saaukstēšanos. Šādi darba apstākļi ietekmē arī jauno glābēju sagatavošanu. “Ja viņam sākumā jādomā, kā nodrošināt sev ikdienu, un jānodarbojas ar kurināšanu, tad saprotams, ka tām mācībām paliek mazāk laika un mazāk vēlmes,” sacīja Bērziņš.

Bet Vidzemes reģiona brigādes Madonas daļas komandieris Māris Bulders uzsvēra glābēju autotransporta nolietojumu, jo šomēnes glābšanas darbu laikā aizdegās ugunsdzēsības autocisterna, kura izgatavota pirms apmēram 40 gadiem. Un tas ietekmē glābēju darba operativitāti.

Tāpat būtisks šķērslis ir telpu nepiemērotība tehnikai. “Madonas daļā šobrīd fiziski nav iespējams izvietot visu nepieciešamo tehniku ar specializēto aprīkojumu. Mēs savā daļā nevaram novietot autokāpnes. Tuvākā struktūrvienība, kurā mēs varam izvietot, ir Ērgļi. Un Ērgļu postenis no Madonas daļas atrodas 50 kilometru attālumā,” pastāstīja Bulders.

Normatīvos noteikts, ka lietderīgās lietošanas laiks kravas automobiļiem ir 10 gadi. Taču VUGD transportlīdzekļu vidējais nolietojums ir 22,4 gadi. Turklāt ir transportlīdzekļi, kuri ražoti padomju laikos un kuru nolietojums ir 20 līdz 50 gadi.

“Šobrīd vidējais VUGD autocisternu vecums ir 21,3 gadi, un mums jārod finansējums 71 speciālajai transporta vienībai. Mēs, protams, būtu pateicīgi, ka finansējumu mēs varētu viegli rast no valsts budžeta, jo pagājušajā budžeta pieņemšanas procesā tieši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam mēs prasījām vismaz 10 miljonus eiro gadā, lai plānveidīgi pa gadiem atjaunotu autoparku. Nauda neatradās,” norādīja Ģirģens.

Iekšlietu ministrs papildina, ka nepieciešamais finansējums tiek meklēts arī citur. Bet, piemēram, Eiropas Atveseļošanss fondā ugunsdzēsēju tehniskā aprīkojuma iegāde „neizgāja cauri”.

Ģirģens piekrita, ka depo būvniecība un tehniskā aprīkojuma jautājums jārisina paralēli. Taču finansējums transportam nav vēl atrasts. Viņš cer, ka nākamā gada valsts budžetā tam iespējas atradīsies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt