Jaunajā valdībā ir trīs politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie".
Valdības deklarācijā – 39 mērķi un uzdevumi
Jaunā koalīcijā piektdien neilgi pirms Saeimas sēdes parakstīja koalīcijas līgumu un deklarāciju par valdības iecerēto darbību. Jau šogad plānots atrast veidu, kā daļēji kompensēt elektrības sadales tarifa kāpumu, veicināt banku konkurenci, nostiprināt pāru kopdzīves regulējumu un izstrādāt ilgtspējīgu izglītības finansēšanas modeli. Deklarācijas projektā 39 punktos apkopoti jaunās valdības galvenie sasniedzamie mērķi un uzdevumi.
- Ministru prezidente – Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"),
- finanšu ministrs – amatu saglabā Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"),
- izglītības un zinātnes ministre – amatu saglabā Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"),
- tieslietu ministre – amatu saglabā Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība"),
- ārlietu ministrs – Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"),
- iekšlietu ministrs – Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība"),
- vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre – Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība"),
- veselības ministrs – Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība"),
- labklājības ministrs – Uldis Augulis (ZZS),
- zemkopības ministrs – Armands Krauze (ZZS),
- ekonomikas ministrs – Viktors Valainis (ZZS),
- klimata un enerģētikas ministrs – Kaspars Melnis (ZZS),
- satiksmes ministrs – Kaspars Briškens ("Progresīvie"),
- aizsardzības ministrs – Andris Sprūds ("Progresīvie"),
- kultūras ministre – Agnese Logina ("Progresīvie").
Valdības centrā – cilvēks
Uzrunā pirms Saeimas balsojuma par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam sacīja topošās valdības vadītāja Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka sieviete premjera amatā nenozīmē, ka ar līdztiesību valstī viss ir kārtībā. Viņa pauda apņēmību ratificēt tā dēvēto Stambulas konvenciju un pieņemt kopdzīves regulējumu.
"No šiem jautājumiem nebaidāmies, un ar tiem nebaidīsim citus, mēģinot mākslīgi šķelt sabiedrību laikā, kad mums ir jābūt saliedētiem. Šos iekavētos mājasdarbus vienkārši izdarīsim, un pieliksim tiem punktu," uzsvēra Siliņa.
Viņa arī akcentēja, ka jaunās valdības centrā būs cilvēks, valdība uzreiz risinās sāpīgākos jautājumus – elektrības un kredītu maksājumu pieaugumu. Prioritātes būs arī valsts drošība, aizsardzības spēju stiprināšana, ekonomikas izaugsme. Valdības mērķis – plašs, spēcīgs vidusslānis. Valdība būs kā komanda.
"Mans darba stils ir atvērts un demokrātisks, tātad arī atvērts Jūsu kritikai," atzina Siliņa.
KONTEKSTS:
Jauna valdība bija jāizveido, jo pēc neveiksmīgām koalīcijas paplašināšanas sarunām no amata atkāpās premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Viņš šajā amatā bija kopš 2019. gada 23. janvāra, šajā laikā izveidojot divus Ministru kabinetus.
Jaunās valdības izveidi uzticēja Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība"), kura mēģināja izveidot iespējami plašāku koalīciju, taču līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība – atteicās sadarboties ar "Progresīvajiem", bet "Apvienotais saraksts" pēc ļoti ilgām pārdomām arī nolēma palikt opozīcijā.
Jauno valdību veido trīs politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvie". Koalīcijai ir 52 balsis Saeimā, bet atbalstu tai solījis arī neatkarīgais deputāts Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai").
Iepriekšējā valdība, kurā darbojās "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās ar tobrīd opozīcijā esošo ZZS un "Progresīvo" balsīm šajā amatā ievēlēja "Jaunās Vienotības" virzīto kandidātu – ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
