Tā kā vismaz viens deputāts iebilda, ka šo jautājumu skata šodien, Saeima nolēma, ka par iniciatīvas turpmāko virzību parlaments spriedīs nākamnedēļ. To atbalstīja 77 deputāti, pret bija 17, bet atturējās – viens deputāts.
Iebilstot pret iniciatīvas skatīšanu, partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Saeimas frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers pārmeta, ka publicistes Liānas Langas (īstajā vārdā Liāna Bokša) rosinātā iniciatīva ir par "atkrievošanu".
"Ja mēs runājam par to, ka bērniem ir jāzina latviešu valoda, pabeidzot skolu, par to nav diskusiju. Ka visiem jāzina latviešu valoda, par to nav diskusiju. Runa ir par "atkrievošanu". Ziniet, tā ir bīstama spēle, jo tā tas kādreiz sācies Vācijā par tīro nāciju. Tā būtībā ir provokācija, lai novērstu uzmanību no problēmām. Ļoti bieži šādi rīkojas tādas struktūras kā Krievijā FSB ( Federālais drošības dienests), kurai vajag problēmas, un ļoti bieži nacionālos jautājumus izmanto, lai radītu problēmas," sacīja Šlesers un turpināja:
"Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Punkts. Tur nav nekādu diskusiju. Bet parādās jauna terminoloģija – atkrievošana. Tas uzrunā nacionāli noskaņotus cilvēkus, latviešus, bet vienmēr ir jautājums, kas aiz tā visa stāv, kas ir iniciatīvas autors. Vai zināt, kas ir Liāna Langa?"
Viņš informēja, ka LPV lūgs Valsts drošības dienestu pārbaudīt Langas pagātni: "Ko viņa darīja Krimā PSRS laikā? Tikai tad varēsim saprast, vai viņas iniciatīvas varēs izskatīt – vai viņa ir Latvijas patriote vai FSB [Krievijas Federālā drošības dienesta] aģente."
Tikmēr Nacionālās apvienības pārstāvis Artūrs Butāns sacīja, ka drīzāk esot jāpārbauda cilvēki, kas vēršas pret valsts valodu un autoriem, kas aizstāv savas vērtības: "Diskreditēt idejas paudēju, nevis diskutēt par pašu ideju – vai tā nav čekas skola? Vai provokācija nav likt sprunguļus mūsu riteņos un kavēt mūsu sabiedrības kopīgu integrēšanos uz simboliem – uz valsts karogu, valodu un visu citu, kas mūs vieno?"
Lai gan iniciatīvas autoru piedāvātais likumprojekts būtu jāuzlabo, tas, pēc deputāta domām, jāvirza uz priekšu. "Aicinu izdarīt vēl pēdējo revīziju valsts valodas likumos," viņš piebilda.
KONTEKSTS:
Saeimā ir iesniegta vairāk nekā 10 000 vēlētāju parakstīta iniciatīva "Valsts valodas statusa nodrošināšana".
Iniciatīvas autori rosina mazināt ilggadējas rusifikācijas sekas un izskaust praksi ikdienas saziņā darba vidē un publiskajā telpā līdztekus izmantot latviešu un krievu valodu, kā arī nodrošināt iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem ikdienā lietot valsts valodu vai apgūt to. Cilvēku privāto sfēru likumprojekts neskar.
Saeimas komisija lēmusi sākt projekta izskatīšanu un to nodot Izglītības komisijai. Gala lēmums jāpieņem Saeimai.
Saeimas Juridiskā biroja konsultante Lilita Vilsone iepriekš norādīja, ka Latvijā jau ir spēkā likums par valsts valodu un otra likuma pieņemšana nav atbalstāma.
