Likumprojekta autori norādījusi, ka Krievijas sāktajam karam pret Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību. Tādēļ Krimināllikumā iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam pastāvošajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm.
Par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību vairs nepiemēros īslaicīgu brīvības atņemšanu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – sabiedrisko darbu. Likuma grozījumi paredz, ka par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu līdz 8 gadiem līdz šim noteikto 5 gadu vietā. Tāpat paredzēts, ka vainīgajiem varēs piemērot arī papildsodu – mantas konfiskāciju.
Savukārt, ja noziedzīgo nodarījumu būs veikusi valsts amatpersona, uzņēmuma vai organizācijas atbildīgais darbinieks, tam varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no 2 līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez konfiskācijas.
Par palīdzību ārzemniekam, ārvalsts organizācijai vai ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā piemēros brīvības atņemšanu no gada līdz 10 gadiem (iepriekš – līdz 5 gadiem), konfiscējot mantu vai bez tā. Arī par šādu noziedzīgu nodarījumu vairs nepiemēros īslaicīgu brīvības atņemšanu, sabiedrisko darbu un naudas sodu. Gadījumā, ja palīdzību ārvalstij būs sniegusi personu grupa, amatpersona, uzņēmuma vai organizācijas atbildīgais darbinieks, vainīgo varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trīs līdz 20 gadiem, konfiscējot mantu vai bez tā.
Tāpat pastiprināta atbildība par spiegošanu, nosakot minimālo brīvības atņemšanas sodu – viens gads, kā arī paredzot iespēju piemērot papildsodu – mantas konfiskāciju.
Par spiegošanas organizēšanu vai vadīšanu varēs piespriest mūža ieslodzījumu, brīvības atņemšanu uz laiku no 8 līdz 20 gadiem, konfiscējot mantu vai bez tā, un probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Pēc būtības šī ir lielāka reforma. Krimināllikums ir salīdzinoši jauns likums un tad mēs varētu teikt, ka šie grozījumi tik tiešām no drošības viedokļa ir Krimināllikuma reforma, lai preventīvi atturētu no šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, vai arī, ja tādi ir konstatēti, lai šī persona tiktu izolēta no sabiedrības un saņemtu pietiekami bargu sodu, lai drošība vairs netiktu apdraudēta. Tas ir galvenais, ko Krimināllikumā šādi esam nostiprinājuši."
Krimināllikums papildināts arī ar jaunu pantu, paredzot atbildību gadījumā, ja persona pārkāpj aizliegumu organizēt vai veikt militāri taktisku uzdevumu apmācības vai piedalīties tajās. Par to varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību vai naudas sodu.
Savukārt gadījumā, ja persona sniegs apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas, materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu iestādē, uzņēmumā vai citā objektā, un šis nepatiesais paziņojums būs vērsts pret diviem vai vairāk objektiem, varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz 4 gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību vai naudas sodu.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs septembra izskaņā Saeimai nosūtīja savu pirmo likuma iniciatīvu – paredzēt bargākus sodus Krimināllikumā par noziegumiem pret valsts drošību. Rinkēviča ieskatā Krimināllikuma regulējumam ir jābūt atbilstošam aktuālajam apdraudējumam. Tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valstij un sabiedrībai vai nesamērīgi ierobežojošs kādu citu valstij kaitīgu izpausmju gadījumā.
