Pašvaldību referendumu likumu Saeima pieņēma pagājušajā gadā, paredzot vietējos pašvaldību referendumus ieviest no 2024. gada 1. janvāra. Likums paredz iespēju tos rosināt par konkrētas pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem, par pašvaldības rosinājumiem celt publisku ēku vai tādu objektu, kam piemērojams tā ietekmes uz vidi novērtējums.
Tomēr vēlāk Saeima lēma ieviešanas datumu pārcelt par pusotru gadu – līdz 2025. gada augustam, kad plānots izmantot tiešsaistes vēlētāju reģistru.
Taču tagad Saeima nolēma, ka līdz elektroniskā vēlētāju reģistra ieviešanai pašvaldību referendumos varēs balsot, izmantojot reģistrācijas aploksnes, kas ļauj referendumus rosināt no nākamā gada 1. septembra, kad likums stāsies spēkā.
Saskaņā ar grozījumiem balsošanu ar reģistrācijas aploksnēm izmantos gadījumos, kad informācijas sistēmas nevarēs vai drošības apsvērumu dēļ nedrīkstēs lietot, vai arī sistēmas nedarbosies. Metodisko atbalstu pašvaldību vēlēšanu iecirkņiem sniegs Centrālā vēlēšanu komisija.
Savukārt parakstus referenduma ierosināšanai iedzīvotāji varēs vākt, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu "Latvija.lv".
Izmaiņas veiktas, lai līdz tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai nodrošinātu referendumu norisi pašvaldībās. Vēlētāju reģistru plānots ieviest ar 2025. gada 1. augustu, ņemot vērā tehnoloģisko un organizatorisko gatavību, noteic Saeimā iepriekš pieņemtie grozījumi Vēlētāju reģistra likumā .
Kavēšanās ar pašvaldību referendumu ieviešanu, kas likumā bija noteikta no nākamā gada 1. janvāra, saistīta ar nepieciešamā finansējuma, tehniskā risinājuma izstrādes un testēšanas nodrošināšanu, iepriekš par grozījumu virzību Saeimā atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā atzīmēja Iekšlietu ministrijas pārstāvji. Pašlaik prioritāte ir sagatavot elektronisko sistēmu Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisei nākamā gada jūnijā.
Dažādu nepilnību dēļ sagatavoto regulējumu par viltus demokrātijas rīku sēdē nodēvēja Saeimas opozīcijas deputāts Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts").
"Vietējo pašvaldību referendumu likums viennozīmīgi ir brāķis. Rūpīgi to lasot, ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir gatavots tam, lai šie referendumi pēc būtības nevarētu notikt. Pirmkārt, slieksnis iedzīvotāju pārstāvniecībai, lai varētu ierosināt referendumu, ir daudz par augstu. Otra lieta – mērķi, kādiem cilvēki var ierosināt referendumu, ir pārāk, es teiktu, šauri, nenopietni. Un šie mērķi ir tātad pašvaldības ilgtspējīgas stratēģijas grozīšana. Domes lēmums par jaunbūves apturēšanu, kurai uzsākts vai kurai jāveic ietekmes uz vidi novērtējums. Trešais mērķis – domes atlaišana. Jā, tas ir leģitīms, pamatīgs un vajadzīgs mērķis dažādās situācijās pašvaldībā, bet tas brīdis ir nokavēts, šajā sasaukumā vairs domes atlaist nevar, jo jau tuvojas nākamās pašvaldību vēlēšanas. Tātad es īsti neredzu vajadzību deputātiem lemt un šobrīd steidzami palaist šo likumu. Šī likuma ieviešanai netika piešķirta nauda vēlēšanu komisijai, lai izstrādātu vēlēšanu rīku. Tāpēc šīs koalīcijas vēlme iztriekt šādus referendumus uz 1. septembri nākamajā gadā, manuprāt, ir tāda viltus demokrātija jeb viltus labvēlības demonstrēšana."
