Tikai klātienē, mēnesi un noteiktā laikā. Kādēļ līdz referendumam par partnerības institūtu varētu arī nenonākt?

ĪSUMĀ:

• Par referenduma ierosināšanu partnerattiecību institūta ieviešanai jāparakstās vairāk nekā 154 000 balsstiesīgo.
• Pēdējais referendums Latvijā – 2012. gadā. Pēc tam parakstu vākšanas nebija sekmīgas.
• CVK par jaunākās parakstu vākšanas termiņu lems, visticamāk, šonedēļ.
• Par apturētu likumu var parakstīties tikai klātienē 30 dienas, ieskaitot brīvdienas un svētkus.
• Parakstu vākšanas vietu skaitu nosaka pašvaldības, par to informē CVK.
• Procesu finansē valsts, taču finansējuma piešķiršana ir lēna.
• Tādēļ vispirms naudu iedod pašvaldības, valsts apmaksā vēlāk.
• Parakstu vākšanas iniciatori īpašas vēlētāju aktivitāti veicinošas kampaņas pagaidām neplāno.
• CVK: Procedūra visās parakstu vākšanās būtu jāvienādo.

Par apturētu likumu – tikai klātienē noteiktā laikā

Pēdējais referendums Latvijā bija pirms vairāk nekā 10 gadiem – 2012. gadā par valsts valodu. Pēc tā tika apgrūtināta referenduma ierosināšana, un ar tagadējo kārtību neviena parakstu vākšana nav bijusi sekmīga.

Lai sarīkotu referendumu par partnerattiecību institūtu Latvijā, parakstu vākšanā jāsavāc gana iespaidīgs vēlētāju balsu skaits – jāparakstās vismaz 154 241 balsstiesīgajam.

Ja parakstīties var tikai klātienē 30 dienas noteiktā laikā un noteiktos iecirkņos, kuru skaits parasti ir daudz mazāks par vēlēšanu iecirkņu skaitu, vēlētājiem jābūt ļoti motivētiem par šo jautājumu izteikties.

Salīdzinājumam – pēdējā parakstu vākšanā par ostu reformu pērn savāca vien nedaudz vairāk par 7000 parakstu, kas nebija pat pusprocents vēlētāju (0,47%). Vēl zemāka aktivitāte – 6007 jeb 0,39% vēlētāju – bija parakstu vākšanā 2020. gadā saistībā ar pašvaldības domes pilnvaru laiku.

Arī par tik šķietami "karstu" tēmu kā Saeimas atlaišana nekad līdz šim nav izdevies savākt pietiekamu balsstiesīgo atbalstu, lai par šo jautājumu ierosinātu referendumu. Pat kovida pandēmijas trakumā 2020. gadā izdevās savākt vien 28,2 tūkstošus parakstu, bet 2019. gadā – nedaudz virs 54 tūkstošiem vēlētāju parakstu. Arī šobrīd notiek parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par Saeimas atlaišanu – četru dienu laikā savākti nepilni 22 tūkstoši parakstu.

Te gan jānorāda, ka atšķirībā no apturētiem likumiem parakstu vākšana par Saeimas atlaišanas ierosināšanu notiek gadu. Turklāt gadu ilgajā parakstu vākšanā var izteikties ne vien klātienē, bet arī elektroniski. Un tieši elektroniski parakstīties izvēlas daudz vairāk balsstiesīgo.

"Vērtējot datus par parakstu vākšanas reizēm, kas ir noslēgušās, tad 99% parakstās "Latvija.lv" – tas ir bez maksas, tev izdevīgā laikā un nekur nav jāiet,"

LSM.lv norādīja Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs.

Parakstu vākšanas vietu skaits atkarīgs no finansēm

Tātad Notariāta likuma grozījumi ir apturēti, un CVK ir jāizvēlas, kuras 30 dienas pēc kārtas, ieskaitot brīvdienas un svētku dienas, notiks parakstu vākšana, lai ierosinātu referendumu par partnerattiecību institūta ieviešanu Latvijā.

Eglājs skaidroja, ka ir jāparedz laiks sagatavošanās darbiem un rezultātu apkopošanai, taču skaidrs, ka parakstu vākšana notiks decembrī, iespējams, "pieķerot klāt novembra beigas vai janvāra sākumu". CVK sēde par parakstu vākšanas laiku notiks, visticamāk, šonedēļ.

Parakstu vākšanas vietas nosaka katra pašvaldība ar domes lēmumu. Likumā tikai pateikts minimālais skaits, proti, uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju jābūt vismaz vienai parakstu vākšanas vietai.  

"Parakstu vākšanas vietu skaita "griesti" likumā nav noteikti. Ja ir vēlēšanās darīt tā, lai parakstu vākšana ir piekļūstama vēlētājam, tādas iespējas ir. Dzīvē tas [maksimālais vietu skaits] parasti ir vēlēšanu iecirkņu skaits," atzina Eglājs.

Tātad var izpildīt tikai pašu minimumu, bet var arī vērienīgāk. "Pēc lietderības apsvērumiem," piebilda Eglājs.

Piemēram, par ostu reformu bija 265 parakstīšanās vietas visā Latvijā un 31 – Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs. Salīdzinājumam – vēlēšanu iecirkņu skaits Latvijā ir ap 1000.

"Apdzīvotības blīvums arī ietekmē. Pieņemsim, pilsētā ieliek vienu vietu, bet tā tāpat ir vēlētājam tuvāk nekā lauku novados, kur iedzīvotāju blīvums ir mazāks," skaidroja Eglājs.

Iecirkņu skaitu ietekmē arī finansiāli apsvērumi

"Parakstu vākšana ir valsts process, un to finansē valsts, taču valsts finanšu piešķiršanas process ir lēnīgāks par parakstu vākšanas procesu. Ir tā, ka pašvaldības sākumā finansē no sava budžeta un pēc tam valsts apmaksā," skaidroja Eglājs.

Piemēram, par ostu likumu parakstu vākšana sākās pērn 10. martā, bet valdības lēmums par naudas piešķiršanu bija 9. martā. "Tikai pēc tam CVK varēja slēgt līgumus ar pašvaldībām un veikt citas darbības," piebilda CVK sekretārs.

Uz jautājumu, kā CVK aprēķina parakstu vākšanai nepieciešamo summu, Eglājs atbildēja: "Centrālā vēlēšanu komisija skatās veselā saprāta robežās."

Ja kāda pašvaldība, piemēram, Saulkrasti, kur ir četri vēlēšanu iecirkņi, piepeši ierosinātu noteikt 50 parakstu vākšanas vietas, CVK to vērtētu. "Vietas noteikšana, protams, ir pašvaldības kompetencē, bet finansējumu gan CVK var iespaidot," sacīja Eglājs.

Proti, pašvaldība var rīkot parakstu vākšanu 50 iecirkņos, bet CVK finansē tikai četrus. "Taču līdz šim ne par gaidāmo, ne iepriekšējām parakstu vākšanām šādi jautājumi nav tikuši apspriesti," atzina Eglājs.

CVK sekretārs: Kārtība visos parakstu vākšanas gadījumos būtu jāvienādo

Tas, ka par apturētu likumu nevar parakstīties elektroniski, varētu būt viens no iemesliem, kādēļ līdz referendumam par partnerattiecību institūta ieviešanu varētu arī nenonākt.

"Pārmest [ka nevar parakstīties elektroniski] ir iespējams, bet adresāts tad nebūtu Centrālā vēlēšanu komisija, bet likumdevējs, Saeima, jo likumā ir noteikta kārtība, ka par apturētiem likumiem var parakstīties tikai klātienē," norādīja Eglājs.

Vienlaikus CVK sekretārs uzskata, ka likums "Par tautas nobalsošanu, likuma ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" agri vai vēlu būs jāgroza, jo sakrājušās vairākas novecojušas normas (likums pieņemts 1994. gadā, pēdējo reizi grozīts 2020. gadā). Tostarp iespējai parakstīties elektroniski, pēc Eglāja domām, jābūt visās parakstu vākšanās.

"Ir politiskas lietas un tehniskas lietas. Dažādi sliekšņi ir politiķu izšķiršanās, bet no tehniskajām lietām – likumā joprojām ir rakstīts, ka tautas balsošana notiek ar pasu spiedogiem un personu apliecinošs dokuments ir tikai pase.

Savukārt parakstīšanās posmā no vienveidības un resursu taupīšanas viedokļa racionālāk būtu, ja mēnesi ilgās parakstu vākšanas notiek tādā pašā procedūrā, kā gadu ilgās –

gan elektroniski, gan pie pašvaldības darbiniekiem, nevis īpašās parakstu vākšanās ar īpašiem cilvēkiem, kam jāsēž četras stundas dienā pat tad, ja neviens neatnāk parakstīties," par nepieciešamajām izmaiņām sacīja Eglājs.

Opozīcija īpašas kampaņas pagaidām neplāno

Taču bez iespējas parakstīties elektroniski savu lomu vēlētāju aktivitātē var spēlēt arī partijas. Notariāta likuma grozījumus prezidentam lūdza apturēt 34 Saeimas opozīcijas deputāti no Nacionālās apvienības, "Apvienotā saraksta" un partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV).

LPV pārstāve Līga Krapāne LSM.lv atzina, ka partija plāno reklāmas kampaņu par 14. Saeimas atlaišanu, un tās izdevumus segs no partijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma.

Savukārt attiecībā uz "viendzimuma likumu pakotni" LPV nav plānojusi reklāmas kampaņu. "Bet, kā vienmēr, būsim aktīvi sociālajos tīklos, kas vienmēr ir bijusi mūsu platforma, tai skaitā pirms vēlēšanām, kad mediju vairākums mūs ignorēja," sacīja Krapāne.

Arī no "Apvienotā saraksta" pārstāvja, Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna teiktā LSM.lv izriet, ka šis politiskais spēks vismaz pagaidām nekādu īpašu kampaņu neplāno: "Mums pašlaik nav bijusi diskusija par plānoto parakstu vākšanu, jo šobrīd viss fokuss ir uz 2024. gada budžetu. Pēc tā arī runāsim. Šobrīd svarīgākais bija dot iespēju sabiedrībai paust savu viedokli."

Savukārt Nacionālās apvienības politiķis, Saeimas deputāts Jānis Dombrava uzsvēra, ka atbildes uz LSM.lv jautājumiem par politiskā spēka rīcību vēlētāju aktivitātes veicināšanai varēs sniegt pēc valsts svētkiem.

Ja partijas tomēr ļoti aktīvi reklamēs un pamatos, kāpēc Notariāta likuma grozījumos paredzētās tiesības būtu jāliedz pāriem, iespējams, izdosies savākt referenduma rīkošanai vajadzīgo parakstu skaitu, diskusijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda pētījumu kompānijas SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode.

"Mēs runājam nevis par tiesību piešķiršanu, bet atņemšanu. Man nav īsti skaidra auditorija. Ja būtu par piešķiršanu, skaidrs – ir cilvēki, kuriem šīs tiesības rūp, viņi parakstās. Tad ir otra puse, kas grib šīs tiesības atņemt. Kas ir šie cilvēki? Varbūt reliģiskās organizācijas ļoti motivē? Es nezinu. Šobrīd neesam vēl pamanījuši reklāmas kampaņu, kas būs, lai pamatotu," sacīja Strode.

Arī Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle pauda šaubas, ka mēneša laikā tiks savākti paraksti referenduma rīkošanai.

KONTEKSTS:

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 13. novembrī līdz diviem mēnešiem apturēja Saeimā 9. novembrī pieņemtos grozījumus Notariāta likumā, kas paredz ieviest partnerības institūtu, liecina prezidenta paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Likums jānodod parakstu vākšanai – ja divu mēnešu laikā izdosies savākt vismaz desmito daļu jeb 154 241 vēlētāja parakstu, tas būs jānodod tautas nobalsošanai. Ja neizdosies savākt nepieciešamo parakstu skaitu, likums pēc divu mēnešu termiņa būs publicējams un stāsies spēkā.

Ja tautas nobalsošana notiks, likumu var atcelt, ja tajā piedalās vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un vairākums balso par likuma atcelšanu. 14. Saeimas vēlēšanās piedalījās 916 368 balsstiesīgo, tātad puse ir 458 184.