Saeima pieņem neprecēto pāru partnerības regulējumu; opozīcija mēģinās sarīkot referendumu

ĪSUMĀ:

• Plānots, ka regulējums stāsies spēkā 2024. gada jūlijā.
• Tieslietu ministre: šī ir nozīmīga diena cilvēktiesību ievērošanā
• Opozīcija aicina prezidentu apturēt likumu stāšanos spēkā un vākt parakstus referendumam.
• Saeimas pieņemtais regulējums paredz: 
   - notārs varēs reģistrēt partnerattiecības;  
   - partneriem būs tiesības lemt par dzīvesbiedra ārstēšanu;
   - uz partneriem attieksies arī interešu konflikta novēršanas regulējums;
   - partneriem būs nodokļu atvieglojumi līdzīgi kā laulātajiem pāriem; 
   - partneriem būs sociālās apdrošināšanas tiesības, varēs saņemt mirušā partnera pensijas daļu.
• Opozīcija iebilst pret "laulības plaģiātu".

Tieslietu ministre: šī ir nozīmīga diena cilvēktiesību ievērošanā

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") paziņojumā medijiem norādīja, ka šī ir nozīmīga diena cilvēktiesību ievērošanā.  

"Latvijas iedzīvotājiem, kuri daudzkārt palikuši valstij neredzami, es vēlos teikt – mēs jūs dzirdam, mēs jūs redzam un mēs esam ar jums. Mēs visi veidojam Latviju! [..] Saeimas balsojums šodien skaidri norāda – mēs esam eiropeiska, tiesiska, demokrātiska valsts, un mēs aizsargājam cilvēktiesības, ikviena cilvēka cieņu un privāto dzīvi," uzsvēra ministre.

"Ilgi neatrisināto sabiedrības vajadzību cilvēcīgs un cieņpilns regulējums palīdzēs daudziem jo daudziem Latvijas cilvēkiem sajust piederību un lojalitāti savai valstij. Ir īpaši svarīgi cilvēkiem radīt drošības sajūtu šobrīd, kad faktiski atrodamies hibrīdapdraudējuma apstākļos," skaidroja ministre.

Ar šo lēmumu Latviju apsveicis arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, paužot, ka Latvija spērusi nozīmīgu soli, lai pieņemtu tiesību aktus, kas nodrošina vienādu aizsardzību visiem pāriem. "Šajā vēsturiskajā brīdī  Amerikas Savienotās Valstis ar lepnumu stāv kopā ar jums, apliecinot ģimeņu cieņu visā pasaulē," liecina viņa ieraksts sociālajā tīklā "X".

Saeimas balsojumi par kopumā astoņu likumu grozījumiem liecina, ka pret tiem bija vidēji 30–40 deputāti – visi opozīcijā esošie politiskie spēki.

Šo likumu paketi Saeima pieņēma trīs gadus pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma, ar kuru uzsvērts valsts pienākums aizsargāt arī viendzimuma partneru ģimenes. 

Kustība "Dzīvesbiedri" gan iepriekš pauda, ka partnerattiecību regulējums nerisina visas problēmas, piemēram, tas neskar mantiskās attiecības vai bērnu tiesības, tostarp bērnu jautājumus, tādēļ viendzimuma pāri turpinās tiesāties. 

Opozīcija aicina apturēt likumu stāšanos spēkā un vākt parakstus referendumam

Opozīcija vēl pirms visu likumu grozījumu izskatīšanas paziņoja, ka aicinās prezidentu neizsludināt likumus, lai varētu vākt parakstus referenduma ierosināšanai.

"Apvienotā saraksta" pārstāve Linda Matisone debatēs paziņoja, ka deputāti izmantos tiesības lūgt prezidentam apturēt likumus, un pateicās visiem "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības un "Latvija pirmajā vietā" deputātiem par atsaucību šai iecerei.  Šīm trīs frakcijām Saeimā ir 35 balsis.

Vēlāk "Apvienotais saraksts" paziņojumā medijiem informēja, ka 34 deputāti ir vērsušies pie Valsts prezidenta, aicinot neizsludināt grozījumus Notariāta likumā, kas paredz iespēju pie notāra reģistrēt un izbeigt partnerību.

"Deputāti uzskata, ka Notariāta likuma grozījumi, kas paredz atteikšanos no laulībām kā vispārpieņemtas Latvijas sabiedrības vērtības, ir tautas nobalsošanā izšķirams jautājums," norādīja "Apvienotais saraksts".

Ja vismaz 34 deputāti lūdz prezidentu neizsludināt likumu, prezidentam tas jāaptur. Tad divu mēnešu laikā varēs vākt parakstus par šo likumu nodošanu tautas nobalsošanai. Lai sarīkotu referendumu, par to ir jāparakstās vismaz 154 241 balsstiesīgajam.

Ja tautas nobalsošana notiks, likumu var atcelt, ja tajā piedalās vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un vairākums balso par likuma atcelšanu. 14. Saeimas vēlēšanās piedalījās 916 368 balsstiesīgo, tātad puse ir 458 184.

Ja divu mēnešu laikā nav savākti desmitās daļas vēlētāju paraksti par likuma nodošanu tautas nobalsošanai, tad pēc šī laika likums ir publicējams un stāsies spēkā.

Partnerības noslēgšana un izbeigšana

Likuma izmaiņas paredz, ka partnerību varēs noslēgt divas pilngadīgas personas, personīgi ierodoties pie notāra un apliecinot, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru.

Partnerību reģistrēs, ja personas nav laulībā, nav tuvinieki taisnā līnijā, nav brāļi, māsas, pusbrāļi un pusmāsas, nav reģistrēta cita partnerība.

Ja pāra ģimenes attiecības iepriekš atzina tiesa (un pieteikums tiesai iesniegts līdz 2024. gada 30. jūnijam), personas var lūgt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi iekļaut ziņas par šīm attiecībām Fizisko personu reģistrā un viņu attiecības ir pielīdzināmas partnerībai, ko reģistrē notārs.

Partnerība nav pielīdzināma laulībai.

Partnerība izbeidzas ar personas nāvi; ja tiesa vienu no personām izsludina par mirušu; ar vienas vai abu personu laulību; ar abu personu gribas izteikumu notāram; ar tiesas spriedumu.

Zvērināts notārs pēc abu personu gribas izteikuma var izbeigt partnerību arī gadījumā, kad personu ģimenes tiesiskās attiecības ir iepriekš konstatētas ar tiesas lēmumu.

Ziņas par partnerības reģistrēšanu vai izbeigšanu notārs iekļauj Fizisko personu reģistrā.

Tiesības uzzināt un lemt par partnera ārstēšanu

Ārstniecības iestādes varēs informēt partneri, ja viņa tuvais cilvēks pārtraucis ārstniecību un atstājis ārstniecības iestādi, bet sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nav spējīgs par sevi parūpēties.

Partneriem būs tiesības piekrist vai atteikties no otra partnera ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamas metodes, ja pats pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību.

Ja pacients nespēj paust savu gribu, partnerim būs arī tiesības piekrist viņa iesaistīšanai klīniskajā pētījumā.

Interešu konflikta regulējums

Uz valsts amatpersonas partneri attieksies tie paši interešu konflikta novēršanas ierobežojumi, kas šobrīd attiecināmi uz valsts amatpersonas radiniekiem. 

Partnerībā esošā persona būs jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā.

Līdzīgi maksātnespējas administrators nevarēs pildīt amata pienākumus, ja administratora partneris tajos būs personiski vai mantiski ieinteresēts.

Nodokļu atvieglojumi

Izmaiņas paredz, ka tāpat kā laulātajiem un tuvajiem radiniekiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis nebūs jāmaksā arī par partnera izsniegtu aizdevumu vai  papildpensijas kapitālu, kas veidojies no pašas fiziskās personas vai partnera iemaksām privātajos pensiju fondos.

Tāpat nebūs jāmaksā nodoklis par partnera mantojumā atstātā īpašuma pārdošanu (ja tas atbilst likuma nosacījumiem par vienīgo īpašumu vai noteiktu laiku īpašumā bijušo un kā deklarēto dzīvesvietu norādīto īpašumu) vai partnera uzdāvinātās lauksaimniecības zemes pārdošanas.

Nodoklis nav jāmaksā arī par pašām partnera dāvanām.

No ikgadējās ar nodokli apliekamas summas atskaitīs arī izdevumus par partnera kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.

Nodokļa atvieglojumi paredzēti par partneri, ja šī persona nestrādā un atzīta par personu ar invaliditāti.

Tāpat paredzēti nodokļa atvieglojumi par nestrādājošu partneri, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kas atzīts par personu ar invaliditāti, vai bērns vecumā līdz trim gadiem, vai trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, vai arī apgādībā ir pieci bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu.

Savukārt ikgadējā ienākumu deklarācijā par attaisnotajiem izdevumiem varēs iekļaut  arī ārstniecības un izglītības izdevumus, kurus apmaksājis partneris.

Sociālā palīdzība

Par sociāli apdrošināmajām, apdrošinātajiem pret bezdarbu un pensiju apdrošināšanai pakļautajām personām uzskatīs arī personu, kuras partneris pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā viņa partneris, Latvijas pārstāvja Eirojustā vai sakaru virsnieka partneri, kurš uzturas attiecīgajā ārvalstī, personas, kuras atrodas attiecīgajā ārvalstī dienesta pienākumus pildoša karavīra partnera statusā, izņemot gadījumu, kad karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā.    

Partnerim būs arī tiesības saņemt izmaksai aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz otrā partnera nāvei.

Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam partnerim, kurš ir Latvijas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir pabalstu 50% apmērā no mirušajam partnerim piešķirtās pensijas.

Opozīcija iebilst pret "laulības plaģiātu"

Lai gan likumā grozījumos ir ierakstīts, ka partnerība nav pielīdzināma laulībai, opozīcijas deputāti debatēs vairākkārt regulējumu nosauca par surogātu, "laulības plaģiātu", "laulības atveidojumu", "laulības klonu" un mēģinājumu apiet Satversmē noteikto, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti, kā arī par pirmo soli uz atļauju viendzimuma pāriem adoptēt bērnus. 

Opozīcijas pārstāvji uzsvēra, ka regulējums ir vērsts tieši uz viendzimuma attiecību legalizāciju. Deputāte Linda Liepiņa ("Latvija pirmajā vietā")

aicināja tos, kas grasās "šo Frankenšteinu atbalstīt", nedomāt, "ka tur ārā ir cilvēki, kas nesaprot, par ko ir šis balsojums, cilvēki nav idioti".

Savukārt Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts") sprieda, ka partnerības regulējums atšķirībā no laulības heteroseksuālajiem pāriem būs kā "tukša kartona kaste mājas izskatā" salīdzinājumā ar īsto māju, kas piepildīta ar daudzām tiesībām un pienākumiem. Viņš prognozēja, ka šis regulējums nevis mudinās stiprināt laulību, bet ļaus  "bezatbildīgiem vīriešiem, kuriem nav dūšas apprecēt sievietes, ar kurām viņi dzīvo", izvēlēties šo laulības "vieglo" versiju".

Tikmēr partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers aicināja ne tikai rīkot referendumu par partnerības regulējumu, bet arī mudināja atlaist šo Saeimu, bet deputāts Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei!") debatēs bija iekarsis un sācis apspriest arī Stambulas konvenciju un citus nesaistītus jautājumus, par ko izpelnījās mikrofona izslēgšanu un aizrādījumu.  

Opozīcija arī kritizēja likumu grozījumu izskatīšanu steidzamības kārtā, uz ko Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins no "Jaunās Vienotības" norādīja, ka steidzamība nenozīmē steigā – ir bijuši divi lasījumi, iesniegts projekts, priekšlikumi, bija diskusija.

"Partnerību var reģistrēt arī tagad, var aiziet pie notāra un reģistrēt, problēma, ka trešās personas par to nevar uzzināt, un viņi nevar pārbaudīt, ko noregulē divi cilvēki, tāpēc mēs taisām tādu rāmīti faktiski. Ja šeit būs skaidrība un kārtība, kam no tā ir kaitējums? Nu nav tādu cilvēku.

Mums ir runa par kaut kādiem iespējamiem riskiem. Kādi ir tie riski, ja diviem cilvēkiem, kuri tagad faktiski atrodas attiecībās, būs arī juridiskas garantijas? Kam no tā ir slikti? Es neredzu nevienu," Latvijas Radio pauda Judins.

Bet pozīcijas pārstāvis Gunārs Kūtris (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra, ka partnerība nav salīdzināma ar laulību, jo nepastāv laulāto mantiskās attiecības, nepastāv vecāku vara pār bērniem.

Komentējot opozīcijas satraukumu, ka reģistrētie partneri nākotnē varēs adoptēt bērnus, Kūtris norādīja, ka šobrīd bērnu var adoptēt arī viens cilvēks. "Ja pēc tam divi cilvēki saiet kopā, un viens no viņiem ir adoptējis bērnu, vai tad neskaitīsies, ka viņš adoptējis, kā jums šķiet?"

 KONTEKSTS:

Pēdējo 20 gadu laikā ir bijuši astoņi mēģinājumi atrisināt neprecēto pāru statusu, taču vairākas iniciatīvas un piedāvātie likumi Saeimā neguva atbalstu.

Taču šogad vasarā, veidojot Evikas Siliņas valdību, kurā ir "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvie", šie politiskie spēki apņēmās līdz gada beigām pieņemt neprecēto pāru kopdzīves regulējumu, un 30. oktobrī Tieslietu ministrija iesniedza Saeimā grozījumus astoņos likumos, kas paredz ieviest partnerības institūtu.

Zvērināts advokāts Edgars Pastars gan iepriekš skaidroja, ka šīs likumu izmaiņas risinātu neprecētu pāru "degošākās" problēmas, bet ne  jautājumus, kas skar mantiskās attiecības, mantojumus, imigrācijas jautājumus vai bērnu tiesības. Bet kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis iepriekš pieļāva, ka regulējuma nepilnību dēļ arī pēc partnerības institūta ieviešanas būtu jāturpina darbs pie nākamajām likumu izmaiņām, bet tikmēr viendzimuma pāri turpinās tiesāties.