ĪSUMĀ:
- IZM nolēma vairs nepubliskot skolu reformu karti, jo gala lēmums ir vietvarām.
- IZM turpina sarunas ar pašvaldībām, plāns attiektos uz 2024.–2028. gadu.
- Skolotāju arodbiedrība: karte vai saraksts ir svarīgs, lai būtu skaidrība par nākotni.
- LPS: Ministrijai būtu godīgi jāinformē sabiedrība un jāveido karte, kā būs nākotnē.
- IZM atzīst – pēc kritērijiem ir vismaz 60 skolas, kuru darbības turpināšana jāvērtē.
- IZM ziņojuma projekts:
– izglītības kvalitātē zemāks sniegums lauku skolās;
– skolēnu skaits nākotnē samazināsies;
– Latvijā augstāki izdevumi skolu ēkām;
– lielākajai daļai skolotāju – nepilna slodze, bet pedagogu trūkst.
Jau vasaras sākumā ministrija valdībā prezentēja savu piedāvājumu skolu tīkla sakārtošanā, kā ierasts, izraisot asas viedokļu sadursmes. Tagad ministrijas amatpersonas atklāja, ka ministrija turpinās sarunas ar pašvaldībām, bet karti vairs nezīmēs un nepubliskos. Plāns attiektos uz laika posmu no 2024. līdz 2028. gadam.
Ministrijā uzskata, ka neesot vajadzības publiskot karti, jo gala lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizāciju pieņems pašvaldības.
Turklāt ne vien nākamajā gadā, bet tuvāko gadu perspektīvā.
"Tie ir vairāku gadu lēmumi.
Līdz ar to tā karte būtu mainīga atkarībā no tā, uz kuru gadu mēs skatītos," skaidroja IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.
"Līdz ar to publiskot karti, kurā mēs pasakām, ka 2028. gadā izglītības iestāžu ekosistēma valstī izskatās tā vai citādi, šobrīd, manuprāt, būtu tuvredzīgi. Tiešām mēs radītu nevajadzīgu satraukumu sabiedrībā," sacīja Kanaviņa.
Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga gan uzskata, ka skolu tīkla kopējā karte, vienalga – kā attēls vai saraksts – ir ļoti svarīga, lai būtu skaidrība par to, cik pieejamas būs izglītības iestādes, kur paliks skolēni, ja slēgs vai optimizēs kādu skolu.
Skaidrs, ka daļu skolu pārmaiņas skars ne vien vidējā termiņā, bet jau no nākamā mācību gada, un skolu tīkla plānu valdībā iecerēts pieņemt pēc nedēļas.
Latvijas Pašvadību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure piekrita, ka tad, ja valdība nākamnedēļ atbalstīs ministrijas ziņojumu par skolu tīklu, tas nedos atbildes skolēnu vecākiem, skolēniem un pedagogiem, vai tas skar viņu skolu.
"Šobrīd tas informatīvais ziņojums nedod atbildi, kā izskatīsies.
Es domāju, ka ministrijai būtu godīgi jāinformē sabiedrība. Un pēc sarunām ar pašvaldībām ir jāveido tāda karte, kā tas viss izskatīsies nākotnē," sacīja LPS pāsrtāve.
Ministrija savukārt skaidroja, ka tā būšot pašvaldības atbildība – pieņemt lēmumus un par tiem informēt savus iedzīvotājus. No atbilstības kritērijiem gan būs atkarīgs valsts piešķirtā finansējuma apmērs, piemēram, pedagogu algām.
Kanaviņa atklāja, ka saskaņā ar IZM aplēsēm ir
"kā minimums 60 izglītības iestādes, kur būtu jāizvērtē, vai šīs izglītības iestādes turpina darbu,
un līdz ar to jāskatās, kā mēs ar pašvaldību sadarbojamies, lai nodrošinātu finansējumu pedagoga darba samaksai šajās izglītības iestādēs".
Būšot arī vairāki izņēmumi.
Izglītības kvalitāte – zemāks sniegums bērniem no lauku skolām
Gatavojot ziņojumu par skolu tīklu, IZM vērtēja arī skolēnu mācību sniegumu, skolēnu un pedagogu labizjūtu, un secināja, ka eksāmenu rezultātos spilgti iezīmējas atšķirības starp pilsētām un lauku reģioniem, teikts IZM oktobra beigās sagatavotajā ziņojumā, kura izskatīšanu gan atlika, lai pilnveidotu, un valdībā to plāno skatīt nākamnedēļ.
Vērtējot trīs dažādu starptautisko pētījumu rezultātus, IZM norādīja, ka ir novērojama līdzīga tendence – augstāku sniegumu rāda bērni, kuri ir no Rīgas vai pilsētām un zemāks sniegums ir bērniem lauku teritorijās.
Skolēnu skaits nākotnē samazināsies
Pēdējos gados vērojams skolēnu skaita pieaugums, taču tas ir īslaicīgs. "Eurostat" prognozes liecina, ka bērnus skaits skolas vecumā (7–18 gadi) 2025. gadā atkal sāks samazināties, teikts IZM ziņojuma projektā.
Līdz 2040. gadam skolas vecuma bērnu skaits var samazināties par vairāk nekā 30%, un, ņemot vērā demogrāfijas prognozes, izglītības iestāžu skaits arī nākotnē būs jāsamazina, norādīja ministrija.
Pašlaik vairums jeb 63,6% skolēnu 2022./2023. mācību gadā izglītību ieguva vidusskolās, kas veido kopumā 39,5% no visām izglītības iestādēm.
Lielākā disproporcija vērojama pamatskolās, jo tās veido 47,4% no visām izglītības iestādēm, taču tajās mācās tikai 23% skolēnu.
Vidējais skolēnu skaits izglītības iestādē viszemākais ir lauku teritorijās (ņemot vērā visus skolu tipus, vidēji 230 skolēni uz vienu izglītības iestādi) un visaugstākais – pilsētās (attiecīgi – vidēji 726 skolēni uz vienu izglītības iestādi).
Lauku teritorijās un mazapdzīvotajās teritorijās kopumā mācās 36,8% no kopējā skolēnu skaita, taču tieši lauku un mazapdzīvotās teritorijās atrodas lielākais vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu skaits, kas ir 61,5% no kopējā izglītības iestāžu skaita.
Pamatskolās lauku un mazapdzīvotās teritorijās mācās 10,8% no kopējā skolēnu skaita, bet tur atrodas 34,5% izglītības iestāžu.
Latvijā augstāki izdevumi skolu ēkām
No visiem Latvijas valdības izdevumiem izglītībā 2021. gadā 63% bija izdevumi atlīdzībai – algām, darba ņēmēju un darba devēju sociālajām iemaksām, 18% izdevumu bija preču un pakalpojumu iegādei; 2% – sociālo pabalstu veidā, 2% bija "citi kārtējie pārvedumi" (piemēram, maksājumi privātajām skolām).
Savukārt kapitālieguldījumi, piemēram, skolu ēkās, Eiropas Savienības dalībvalstīs vidēji veidoja aptuveni 7% no izglītības izdevumiem, savukārt Latvijā – 14% no kopējā izdevumu apjoma.
Izvērtējot viena skolēna mācību gada izmaksas atkarībā no urbanizācijas līmeņa, IZM secināja, ka 39 lauku teritoriju izglītības iestādēs viena skolēna izmaksas (t.sk. valsts budžeta mērķdotācija pedagogu darba samaksai, pašvaldības izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumi) ir visaugstākās – līdz pat 3500 eiro mācību gadā.
Salīdzinājumam – viena skolēna mācību izmaksas pilsētu skolās lielākoties variē no 1500 līdz 2000 eiro mācību gadā.
Lielākajai daļai skolotāju – nepilna slodze, bet pedagogu trūkst
2022./2023. mācību gadā 64,8% vispārējās izglītības iestāžu pedagogu, t.sk. administrācijas un atbalsta personāls, strādāja nepilnu slodzi (viena likme jeb pilna slodze ir rēķināta ar 30 darba stundām nedēļā).
Vidēji ar vismazāko darba slodzi ir lauku teritorijās strādājošie pamatskolas skolotāji. Tie ir eksakto un sociālo jomu skolotāji, kuru kvalifikācija ļauj mācīt 1–2 mācību priekšmetus ar nelielu stundu skaitu.
Lauku teritorijā lielā skaitā izglītības iestāžu vairāk nekā 50% skolotāju iestādē nav pamatdarbā, kas ministrijas ieskatā var negatīvi ietekmēt izglītības kvalitāti.
Dati liecina, ka tajā pašā laikā nozarē ir nozīmīgs darbaspēka trūkums – vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības posmā uz 2023. gada 8. jūniju bija reģistrētas 417 vakantas pedagogu likmes, kas ir 2,3% no kopējā pedagogu likmju skaita.
Augsts risks nozarei ir arī pedagogu vidējais vecums, vērtē ministrija. 2022./2023. mācību gada sākumā vispārējās izglītības iestādēs 8% pedagogu bija vecāki par 64 gadiem, 29% pedagogu ir vecumā no 55 līdz 64 gadiem un tikai 3% pedagogi ir vecumā līdz 24 gadiem.
