Metla-Rozentāle sprieda, ka NA un AS var piedāvāt turpināt darbu pašreizējā koalīcijā, tikai ar citu premjeru, bet diez vai "Jaunā Vienotība" to varētu atbalstīt, jo tā būtu "nodevība pret Kariņu un visu to, ko viņš ir paveicis, pēkšņi padarot viņu par ļauno spēku, kuram tikai bija jāaiziet, un tad visi paliek laimīgi un draudzīgi".
"Es domāju, ka diez vai viņi uz to ietu, jo [..] tā būtu sakāve no partneru puses, ka [..] "Vienotība" faktiski ir piekāpusies," skaidroja politoloģe.
Bet viņa pieļāva, ka
potenciālajai koalīcijai varētu pievienoties "Apvienotais saraksts", kas varētu teikt, ka premjera nomaiņa ir ietekmējusi viņu redzējumu par iespējamo darbību koalīcijā
un "tagad viņi ir gatavāki sadarboties ar ZZS un ar "Progresīvajiem"".
"Lai turētu roku uz pulsa un sekotu situācijai un ietekmētu situāciju, viņi būtu gatavi turpināt strādāt. Es domāju, to saprastu arī viņu vēlētājs, kas ir ļoti pragmatisks vēlētājs un vēlas vienkārši reālus darītājus, kuri tiešām strādā valdībā un ietekmē procesus," norādīja Metla-Rozentāle.
Bet Nacionālā apvienība visdrīzāk varētu izvēlēties tomēr palikt opozīcijā, "jo es neredzu viņus kombinācijā ar "Progresīvajiem", pieļāva politoloģe.
"Viņu vēlētājus savukārt tiešām drīzāk saprastu tādu stingru ideoloģisku nostāju – mēs labāk paliekam opozīcijā un nezaudējam savu stāju ideoloģiskajos jautājumos, nekā ejam un piekāpjamies un mēģinām kaut kādu vidusceļu atrast," norādija Metla-Rozentāle.
Bet, komentējot Kariņa lēmumu par demisiju, politoloģe pieļāva, ka Kariņš vēl aizvien cerēja panākt koalīcijas paplašināšanu, esošās koalīcijas transformāciju kādā nedaudz citā formā, bet saprata, ka būs jāiziet viss valdības veidošanas cikls no nulles.
Kariņš, kurš premjera amatā ir jau gandrīz piecus gadus, izvērtējot to, cik daudz dzīves gadus viņš jau šim procesam ir atdevis, un, ņemot vērā konfliktus ar koalīcijas partneriem, saprata, ka šis ir brīdis, kad ir jāpakāpjas malā, sprieda politoloģe.
Viņasprāt, ir arī pāragri nosaukt vienu konkrētu kandidātu, kuru "Jaunā Vienotība" varētu virzīt premjera amatam, "tas noteikti būs diskusiju process gan "Vienotības" iekšienē, gan arī zondējot, kas varētu vislabāk strādāt tieši kā konkrētās jaunās koalīcijas līderis".
KONTEKSTS:
Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):
- “Jaunā Vienotība” – 26
- ZZS – 16
- “Apvienotais saraksts” – 15
- Nacionālā apvienība – 13
- “Progresīvie” – 10
- “Stabilitātei!” – 10
- “Latvija pirmajā vietā” – 8
- Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt koalīcijas paplašināšanu, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un Zemnieku savienību un "Progresīvos", un arī nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu vienoties par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem, sākotnēji paziņoja, ka sāks sarunas par jaunas valdības veidošanu, bet nedemisionēs, bet pēc dažām dienām tomēr nolēma demisionēt un aicināt "Jauno Vienotību" izvirzīt citu premjera amata kandidātu.
Kariņš savu otro valdību izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunās Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru — ZZS un "Progresīvo" — balsīm.
