Saeima paziņojumā norādījusi, ka ir pagājuši gandrīz desmit gadi, kopš "Krievija nelikumīgi anektēja Krimu un Sevastopoli, kā arī okupēja daļu no Doneckas un Luhanskas apgabaliem, un divi gadi, kopš sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, kas neskaitāmiem cilvēkiem laupījis dzīvību, radījis milzīgas ciešanas un zaudējumus".
Paziņojumā arī norādīts, ka kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievija ir īpaši pastiprinājusi politisko disidentu, plašsaziņas līdzekļu un pilsonisko brīvību apspiešanu, nežēlīgi apslāpējot jebkādu opozīciju un kriminalizējot jebkādu pret karu vērstu izpausmi.
Saeima paziņojumā uzsver, ka šodienas Krievijā valda "autoritārs režīms, ko raksturo fiktīvas vēlēšanas, ar tām saistīta demokrātijas imitācija, pakļāvīga tiesu vara un likumdevējvara, milzīga korupcija, plašsaziņas līdzekļu cenzūra, visas varas koncentrācija Vladimira Putina rokās".
Tāpat Latvijas parlaments atgādina, ka "Krievijas valdība ir atbildīga par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un politiskajām represijām, tostarp par opozicionāra Alekseja Navaļnija nāvi". Saeima paziņojumā pieprasa, lai Krievijas valdība izbeidz politieslodzīto pakļaušanu jebkāda veida spīdzināšanai, ievēro necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegumu, atceļ visas nepamatotās apsūdzības un nekavējoties, bez nosacījumiem atbrīvo visas politisku motīvu dēļ ieslodzītās personas.
Saeima paziņojumā stingri nosoda Krievijas imperiālistiskās darbības un pašreizējo agresiju pret Ukrainu. Latvijas parlaments atkārtoti uzsver, ka Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un sabiedrotajiem visā pasaulē ir jāturpina sniegt Ukrainai visaptverošu atbalstu, ieskaitot politisko, ekonomisko, finansiālo un militāro palīdzību, kā arī atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un valsts atjaunošanai.
Savukārt, ņemot vērā to, ka šīs nedēļas nogalē notiks Krievijas prezidenta vēlēšanas, Saeima paziņojumā vērš uzmanību uz to, ka šīs vēlēšanas plānots rīkot arī Krievijas pretlikumīgi okupētajās un anektētajās Ukrainas teritorijās, "bet tas ir klajš starptautisko tiesību, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pārkāpums, kā arī Ukrainas tiesību uz neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti pārkāpums".
Vienlaikus Saeima paziņojumā atsaucas uz Eiropas Padomes komisijas par demokrātiju caur tiesībām 2021. gada 23. marta pagaidu atzinumu, kurā konstatēts, ka ar 2020. gadā izdarītajos Krievijas Federācijas Konstitūcijas grozījumos iekļauto ad hominem Krievijas prezidenta iepriekšējo amata pilnvaru termiņu atcelšanu ir pārkāptas gan Krievijas konstitucionālās tiesības, gan arī starptautisko tiesību principi.
Saeima paziņojumā kategoriski nosoda Krievijas prezidenta vēlēšanu rīkošanu pagaidām okupētajās un nelikumīgi anektētajās Ukrainas teritorijās. "Šādas Krievijas darbības Ukrainas starptautiski atzītajās robežās ir nelikumīgas, un attiecīgo vēlēšanu rezultāti netiks atzīti," teikts paziņojumā.
Saeima solidarizējas ar Ukrainu tās centienos aizstāvēt savu neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību starptautiski atzītajās robežās.
Latvijas parlaments uzskata, ka "prezidenta vēlēšanas arī pašā Krievijā nebūs nedz brīvas, nedz godīgas, jo opozīcija un neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi tiek apspiesti, nav ticamas politiskās konkurences, kā arī neatkarīgu starptautisko novērotāju klātbūtnes, līdz ar to šīm vēlēšanām trūkst jebkādas demokrātiskas leģitimitātes".
Lai gan par paziņojumu 76 deputāti vienbalsīgi nobalsoja "par", tomēr bez debatēm gan neiztika.
Piemēram, Saeimas deputāte Ināra Mūrniece no Nacionālās apvienības norādīja, ka, iespējams, kādam nav pieņemami un patīkami, ka šāds Saeimas paziņojums tiek pieņemts, bet tas ir arī politisks jautājums, kur katra partija cenšas pozicionēties.
"Krievijā tās patiesi nav dēvējamas par "Krievijas prezidenta vēlēšanām", bet tieši pretēji – tā ir balsošana, balsošanas process, kur rezultāts jau ir puslīdz zināms, un protams, ka tiks paziņots, ka Putins atkal turpinās būt "Krievijas cars", tā viņš jau tiek dēvēts starptautiskajā presē. Šīs "vēlēšanas" var dēvēt par "Potjomkina sādžu", kurai nav nekādu sasniegumu, bet kur diemžēl atrodas mums kaimiņos un ir ieslēgusi kara un ekonomikas mašīnu," sacīja Mūrniece.
Līdzīgi izteicās arī deputāts Juris Viļums no "Apvienotā saraksta", uzsverot, ka "pilsoniskās sabiedrības pārstāvji Krievijas pusē, tostarp tie, kas dzīvo arī ārpus Krievijas, nesauc par vēlēšanām."
"Kolēģi, šī procedūra, kas notiks Krievijas Federācijā šajā nedēļas nogalē patiešām ir formalitāte, jo, cita starpā, vai jūs paši kāds varat nosaukt kādu citu kandidātu, izņemot diktatoru Putinu? Tur ir vēl veseli trīs! Es pieņemu, ka neviens no jums tos uzvārdus nezina, droši vien, ka jums tie arī nav jāzina," pauda Viļums.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks no 15. marta līdz 17. martam. Ārlietu ministrija apstiprinājusi, ka Krievijas vēstniecība varēs īstenot vēlēšanu norises diplomātiskās pārstāvniecības telpās.
Krievijā jau sen nav iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas, tādēļ gaidāmais balsojums uzskatāms par farsu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt tagadējam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam iespēju palikt amatā vēl sešus gadus.
Putins valda Krievijā jau kopš 2000. gada; šajā laikā viņš ir iznīdējis gandrīz visas demokrātijas izpausmes: opozīcijas līderi ir nogalināti, apcietināti vai devušies trimdā; tiesu vara ir pakļauta Kremlim; nevalstisko organizāciju un neatkarīgo žurnālistu darbība ir ārkārtīgi ierobežota. Krievijas liberālās opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs pēc vairākiem gadiem cietumā miris, un saistībā ar to Latvijas un vairāku citu valstu līderi norādījuši uz Kremļa atbildību.
Krievijas prezidenta vēlēšanās drīkstēs piedalīties vairāku Putinam lojālo partiju politiķi, kuru uzdevums ir radīt priekšstatu par brīvām vēlēšanām. Tikmēr Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija politiķi Borisu Nadeždinu, kurš bija atklāti iestājies pret Krievijas karu Ukrainā, atteicās reģistrēt vēlēšanām. Nadeždins apstrīdēja vēlēšanu komisijas lēmumu, taču viņa prasību noraidīja.
Putina valdīšanas laikā Krievija ir sākusi un joprojām turpina karu pret Ukrainu. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu deportēšanā, kas ir kara noziegums.
