"Atvērti pasaulei" – vēsta sauklis virs Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) durvīm. No 9818 RSU studentiem aptuveni trešā daļa jeb 3057 ir ārzemju studenti, no viņiem 454 jeb 14,85 % ir tā saukto trešo valstu pilsoņi, bet lielais vairums – Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas pilsoņi.
Tikmēr Saeimas deputāti satraukušies – varbūt Latvijas augstskolas kļuvušas pat pārāk atvērtas viesstudentiem.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija vērtēja, vai ārzemju studentu piesaistes aizsegā nenotiek slēpta migrācija. "Neoficiālās sarunās cilvēki izsaka bažas, ka šeit zem tā slēpjas liela nereģistrēta migrācija, ka šeit atbrauc mācīties, samaksā studiju maksu, bet nemācās," sacīja Saeimas Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (Zaļo un Zemnieku savienība).
Pēc Izglītības ministrijas datiem, Latvijā šobrīd studē vairāk nekā 7000 studentu no tā sauktajām trešajām valstīm. Visvairāk no Indijas, tai seko Uzbekistāna, Ukraina un Šrilanka. Ir arī ap 500 studentu no Krievijas, kas studijas Latvijā sāka vēl pirms kara, bet jauni no agresorvalsts netiek uzņemti. Vislielākā interese ārzemju jauniešiem ir par medicīnas studijām.
Augstskolu pārstāvji Saeimas komisijas sēdē deputātiem apgalvoja – šie studenti patiešām ieradušies, lai gūtu zināšanas, nevis piestrādātu.
"Rīgas Stradiņa universitātē tas nav nekādā gadījumā iespējams, jo, pirmkārt, studijas ir dārgas. Tas būtu dīvaini, kādēļ maksāt studiju maksu un iet strādāt. Aptuveni 80% no studiju satura ir klātienē, un tur nepaliek laika, lai strādātu," norādīja RSU Administrācijas un attīstības prorektors Toms Baumanis.
Ja kāds tomēr studijas pametis novārtā, par to tiek informēti attiecīgie dienesti. "Ja par nelaimi viņš kļūst nesekmīgs un tiek eksmatrikulēts, tad mēs dažu dienu laikā informējam PMLP, ka šis students ir atskaitīts," pastāstīja Baumanis.
Līdzīgus argumentus deputātiem sniedza arī Rīgas Tehniskās universitātes un biznesa augstskolas "Turība" pārstāvji. Mācību iestāžu teikto apstiprināja arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).
"Šī paziņošana notiek ļoti, ļoti savlaicīgi. Ja šī sanāksme, komisijas sēde būtu pirms 15 gadiem, tad mēs sūdzētos drausmīgi, bet šobrīd – nē," sacīja PMLP Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede.
Saskaņā ar Imigrācijas likumu bakalaura programmas viesstudents Latvijā drīkst strādāt 20 stundas nedēļā mācību laikā un 40 stundas nedēļā brīvlaikā. PMLP gan vairākkārt pieķērusi studentus, kas šo normu pārsnieguši, bet šādi gadījumi esot reti.
