Otrdien, 12. decembrī, diskusijas galvenokārt radīja jautājums par dzīvnieku audzētāju reģistrēšanu. Zemkopības ministrija (ZM) iesniedza priekšlikumu uzlikt par pienākumu reģistrēties visiem suņu, kaķu vai sesku īpašniekiem, kuru dzīvnieki nav sterilizēti un kuri tīši vai netīši plāno dzīvniekus pavairot.
Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāvji norādīja, ka ZM priekšlikums radītu tikai papildu slogu Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kuram reģistrēti audzētāji būtu jākontrolē. Veterinārārsti minēja, lai kontrolētu nelegālos audzētājus, būtu pastiprināti jākontrolē sludinājumi par dzīvnieku tirdzniecību dažādās sludinājumu vietnēs. Ja nelegālajiem audzētājiem nebūtu, kur dzīvniekus pārdot, viņus nepavairotu.
Trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskanēja jauns piedāvājums, skaidroja Saeimas Juridiskā biroja pārstāve:
"Mājas dzīvnieka audzētājam, proti, suņa vai kaķa īpašniekam vai turētājam, kurš audzē un pavairo dzīvniekus, pēc pirmā mazuļa, gūstot vai negūstot peļņu, ir pienākums reģistrēties mājas dzīvnieku reģistra datubāzē. Atšķirībā no tā, kas tika iesniegts vakar, mēs nesakām, ka ir jāreģistrējas un tad viņam ir atļauts ar to nodarboties, bet gan mēs pasakām, ka, ja viņa dzīvniekam tas ir noticis, viņam ir pienākums reģistrēties dzīvnieku reģistra datubāzē."
Uz piedāvātajiem grozījumiem pozitīvi raudzījās PVD, norādīja tā pārstāve Ieva Ņikitina: "Ar šiem grozījumiem pēc būtības būs iespējams izkontrolēt tos dzīvnieku īpašniekus un tās dzīvnieku turēšanas vietas, kurās tiks turētas dzīvnieku mātītes, kurām būs vismaz viens metiens. Atlasot datus Lauksaimniecības datu centrā, mums būs iespējams veikt uzraudzību un kontroli šajos objektos. Bez tam ar izstrādātajiem grozījumiem tiks nodrošināta arī regulāra sludinājumu kontrole. Līdz ar to mēs varēsim veiksmīgāk kontrolēt šos nelegālos dzīvniekus pavairotājus."
Komisija sprieda, ka par mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju būtu uzskatāms suņa vai kaķa īpašnieks vai turētājs, kurš audzē un pavairo dzīvniekus. Tādam īpašniekam būtu pienākums reģistrēties mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē, paredzētu grozījumi.
Saskaņā ar iecerētajiem grozījumiem NVO, kas nodarbojas ar dzīvnieku glābšanu, par savu darbību un dzīvnieku pagaidu turēšanas vietām būtu jāpaziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD). Tas būtu jādara arī gadījumos, ja dzīvnieka aprūpi un izmitināšanu savā mājsaimniecībā uzņemas brīvprātīgie, skaidroja komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie").
Veterinārārsti: Tas būtu ārkārtīgi radikāls solis
Tikmēr Veterinārārstu biedrība aicina Saeimu nekavējoties pieņemt lēmumu par būtisku sodu paaugstināšanu personām, kuras gūst negodīgu peļņu ar nelikumīgu dzīvnieku tirdzniecību.
Veterinārārstu biedrība aicina palielināt sodu fiziskai personai no pašreizējiem 110 eiro līdz 1750 eiro, bet juridiskai personai no pašreizējiem 210 eiro līdz 3000 eiro.
Biedrībā uzskata, ka tā situāciju nelegālajā, tā teikt, šķirnes dzīvnieku biznesā, varētu uzlabot. Biedrības vadītājs, profesors Ilmārs Dūrītis skaidroja, ka veterinārārsti atbalsta bargākus sodus, nevis dzīvnieku sterilizāciju:
"Dzīvnieku sterilizācija tomēr ir iejaukšanās dzīvnieka bioloģiskajos procesos. Pēdējo gadu pētījumi rāda, ka tomēr dzīvniekiem sterilizācija atstāj diezgan lielu ietekmi uz veselību. Rodas veselības problēmas, kuras pēc tam dzīvnieku īpašniekiem būs jāārstē. Tas cilvēkiem radīs papildus gan izdevumus, gan slogu.
Tas būtu ārkārtīgi radikāls un mūsu ieskatā nevajadzīgs priekšlikums attiecībā it sevišķi pret tiem cilvēkiem, kuri atbildīgi tur savus dzīvniekus un neļauj nekontrolēti vairoties."
Savukārt, ja palielinātu sodus un soda apjoms būtiski pārsniegs ieguvumus no nereģistrētu dzīvnieku tirdzniecības, mazināsies motivācija pārkāpt likumu un palielināsies iespēja izsekot dzīvnieka izcelsmei, pauda Dūrītis: "Līdz ar to samazināsies gadījumi, kad pircēji tiek apkrāpti un šķirnes dzīvnieka vietā nopērk nezināmas izcelsmes un veselības stāvokļa dzīvniekus, nelaimīgus pavairošanas fermu upurus."
Par lielākiem sodiem Saeimas komisijā šodien gan nelēma.
Komisijā atbalsta ieceri aizliegt suni turēt piesietu
Patlaban normatīvajos aktos nav paredzēts regulējums attiecībā uz sludinājumiem par suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku atsavināšanu, proti, pārdošanu.
Iecerētie grozījumi paredz, ka dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, ievietojot sludinājumus par dzīvnieku pārdošanu, būtu jānorāda Ministru kabineta noteikumos prasītā informācija par dzīvnieku, tostarp šķirni, veselības stāvokli, apzīmēšanu un reģistrāciju. Pārdevējam dzīvnieka nākamajam īpašniekam būtu jāsniedz rakstveida informācija arī par dzīvnieka uzvedības un turēšanas īpatnībām.
Plānots, ka dzīvnieka īpašniekam, kurš pavairo sev piederošu suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku un atsavina to mazuļus, jābūt apmācītam mājdzīvnieku labturības un aizsardzības jomā. Arī specializētās tirdzniecības vietas īpašniekam būtu jānodrošina, ka vismaz viens darbinieks ir apmācīts mājdzīvnieku labturības jomā. Izņēmums būtu personas, kas ieguvušas augstāko izglītību veterinārmedicīnā, studijās apguvušas padziļinātas zināšanas mājdzīvnieku labturības un aizsardzības jomā vai noteikumos noteiktajam saturam un apjomam pielīdzināmas zināšanas.
Tāpat grozījumi paredz aizliegt suni turēt piesietu. Aizliegums suni turēt piesietu neattiektos uz tiem suņiem, kas dzimuši līdz šā gada 31. augustam.
Gadījumus, kad suni atļauts piesiet, noteiktu Ministru kabinets.
Ar grozījumiem iecerēts aizliegt iegādāties, turēt nebrīvē vai pārdot arī ziloņu, degunradžu, žirafu dzimtas, vaļu un nīlzirgu apakškārtas, kā arī indīgus un invazīvu sugu dzīvniekus. Šobrīd šāds aizliegums attiecas uz plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvniekiem, primātiem, jūras zīdītājiem, krokodilu kārtas dzīvniekiem un čūskveidīgajiem.
Grozījumi paredz uzlabot arī administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu, nosakot pašvaldību funkcijas dzīvnieku labturības prasību uzraudzībā un kontrolē, tostarp pienākumu savā administratīvajā teritorijā veikt pārbaudes mājdzīvnieku turēšanas vietās. Pašvaldības arī noteiktu, kurās tās teritorijas publiskajās vietās un kurā laikā atļauts atrasties ar suni ar vai bez pavadas.
Deputāts Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība) norādīja, ka Zemkopības ministrijai priekšlikumi jāiesniedz līdz 19. janvārim. Galējā lasījumā likumprojektu varētu atbalstīt februārī.
Par grozījumiem vēl divos lasījumos lems Saeima.
