ĪSUMĀ:
- Rīgas Lietuviešu vidusskolā cīņā ar agresīvu skolēnu izsmelti iespējamie līdzekļi.
- Mazgadīgais uz skolu atnācis ar virtuves nazi; draudējis sadurt klases biedreni.
- Skolā bažas par drošību; skolai un policijai nav tiesību pārmeklēt skolēna somu.
- Skola pēc palīdzības vēršas Saeimā; tur atzina – problēmas ir daudz plašākas.
- Iestādēm dots līdz septembrim izstrādāt vienotu algoritmu – kā rīkoties?
- Skolās cer, ka jau rudenī tiks rasti kādi risinājumi.
Tas ir palīgā sauciens! Tā vēršanos Saeimā pamatoja Rīgas Lietuviešu vidusskolā, kur cīņā ar kādu agresīvu skolēnu esot izsmelti visi iespējamie līdzekļi.
"Gadījumi ir bijuši ļoti daudz.
Tādi zīmīgākie ir, ka nepilngadīgais, es pat teiktu – mazgadīgais, uz skolu atnes nazi. Virtuves nazi. Tādu kā puse rokas," stāstīja Rīgas Lietuviešu vidusskolas sociālā pedagoģe Vineta Bērziņa.
Skolas sociālā pedagoģe sacīja – viņai nav tiesību skolēna somu pārmeklēt. Tādu neesot arī policijai. Kāda skolēna dēļ ilgstoši cieš pedagogi un vienaudži. Jo esot citiem klasesbiedriem izplēsti mati, regulāri draudi citiem.
"Bija pavisam nesen situācija – no šī paša izglītojamā "WhatsApp" ziņās tika nosūtīts sadistiska rakstura video, kur gaļas mašīnā tika samalts kaķis. Izglītojamais, cits no klases, – zaudēja samaņu no tiem šausmu skatiem. Skolas direktore gāja pie medmāsas vaicāt, kas ir noticis? Tad, kad viena klasesbiedrene pateica, kurš šo video ir nopludinājis, tad šis vainīgais skolnieks pateica tai meitenei, ka es "urežu" (no krievu valodas – noduršu)," teica Bērziņa.
Zinot, ka varmāka savus draudus parasti īsteno, skolēnu vecākiem un kolektīvam ir bažas par drošību mācību iestādē. Skolēnam izstrādāts un piedāvāts individuālais mācību plāns, paredzot pamatizglītības ieguvi atsevišķā telpā, klātesot skolotāja palīgam, bet bērna vecāki tam nepiekrīt.
"Arī šim bērnam mums ir izstrādāts individuāls pozitīvās uzvedības plāns. Mums ir piesaistīts skolotāja palīgs. Un, izšķirot kautiņu, šis izglītojamais to skolotāja palīgu sakož. Ko mums darīt? Mēs esam izsmēluši visus savus resursus. Skola ir bezizejas situācijā," atzina Rīgas Lietuviešu vidusskolas sociālā pedagoģe.
Saeimas komisija, kas otrdien sanāca uz trešo sēdi, lai runātu par problemātiskajiem bērniem un pusaudžiem, nedaudz laika veltīja Lietuviešu skolas gadījumam, tomēr atzina, ka problēmas ir daudz plašākas. Kā tās risināt? Pērn skatīts variants, kas ļautu skolas direktoriem lemt par agresīvu skolēnu izglītošanu ģimenē, bet tas neguva atbalstu. Iebilda arī tiesībsargs.
Tā kā arī Lietuviešu vidusskolā agresīva uzvedība skolēnam bijusi jau pirmajā klasē, tiesībsargs aicina to pamanīt un novērst vēl pirms skolas gaitām.
"Pirmsskolas izglītības iestādēs būtu jābūt šim atbalsta personālam. Psihologs un sociālais darbinieks, sociālais pedagogs," stāstīja Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Henzele. Pēc viņas teiktā, agresijas iezīmes var pamanīt jau bērnudārzā. "Protams, var pamanīt. Tiesībsargs ir paudis savu viedokli, ka ir arī jābūt bērniem anonīmiem pakalpojumiem. Un arī ģimenēm. Jo šobrīd uz šiem pakalpojumiem dodas bērni ar nosūtījumiem."
Saeimas komisijas vadītāja, šodien uzklausot uzaicinātos ekspertus, pauda, ka iestādes daudz laika velta, lai atstāstītu, ko tās dara un sevi paslavētu. Tā vietā jāķeras pie konkrētiem darbiem. Šodien iestādēm dots uzdevums līdz septembrim izstrādāt vienotu algoritmu – kā rīkoties?
"Tas būtu lielisks solis, ja mēs varētu runāt par visu pašvaldību vienotu attiecīgo rīcību un darbību – ko darīt tad, ja skolā ir vardarbība? Ko darīt varmāku pusē? Un ko darīt cietušā pusē?" klāstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante ("Apvienotais saraksts").
Skolās pašlaik ir vasaras brīvlaiks, un tajās cer, ka jau rudenī tiks rasti kādi risinājumi.
